Atzinums

Bolt kā lielākais mikromobilitātes operators Eiropā atkārtoti vēlas vērst uzmanību, ka ir konstatējis kļūdu Saeimas 2024.g. 14.novembrī pieņemtajā likumā “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” (turpmāk - Grozījumi) attiecībā uz elektroskrejriteņu apdrošināšanu un aicina šo jautājumu atkārtoti skatīt, lai grozījumi pēc būtības atbilstu Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. novembra direktīvas (ES) 2021/2118 (turpmāk – Direktīva 2021/2118), ar ko groza direktīvu 2009/103/EK par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību (turpmāk – Direktīva 2009/103/EK) prasībām, t.i., Latvijā civiltiesiskā atbildība ir nosakāma tikai tiem elektroskrejriteņiem, kuru maksimālais projektētais ātrums ir lielāks par 25km/h vai maksimālais neto svars ir lielāks par 25kg un maksimālais projektētais ātrums ir lielāks par 14km/h, kā atbilstoši to paredz Direktīvas 2021/2118 tvērums, nevis visiem elektroskrejriteņiem, kā tas ir tagad Grozījumos.

Ar Grozījumiem noteikts, ka no 2025. gada 1. jūlija elektroskrejriteņu, kas ir reģistrējami Ceļu satiksmes drošības direkcijā, īpašniekiem vai tiesīgajiem lietotājiem jāapdrošina civiltiesiskā atbildība par ceļu satiksmes negadījumā nodarītajiem zaudējumiem trešajai personai. Minētās izmaiņas izriet no veiktajiem grozījumiem OCTA likuma 1. panta pirmās daļas 12. punktā, papildinot to ar “c” apakšpunktu šādā redakcijā: “c) elektroskrejritenis, kas ir reģistrējams Ceļu satiksmes drošības direkcijā;”. Bolt vērš uzmanību, ka Ceļu satiksmes likumā ir noteikta elektroskrejriteņa definīcija, kas cita starpā nosaka, ka šī transportlīdzekļa konstrukcijā paredzētais maksimālais ātrums nepārsniedz 25 kilometrus stundā, bet Direktīva 2021/2118 paredz obligātu transportlīdzekļu, tostarp elektroskrejriteņu, apdrošināšanu, kuru:
    i) maksimālais projektētais ātrums ir lielāks par 25 km/h; vai
    ii) maksimālais neto svars ir lielāks par 25 kg un maksimālais projektētais ātrums ir lielāks par 14 km/h.

Vēlamies pateikties par Finanšu ministrijas veikto izvērtējumu par Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma normu atbilstību. Ja tiek lemts grozījumus un apdrošināšanas nepieciešamību tomēr attiecināt uz elektroskrejriteņiem, vēlamies vērst uzmanību uz sekojošiem apsvērumiem:
    1. Apdrošināšanas pienākums būtu nosakāms tikai privātā īpašumā esošiem elektroskrejriteņiem. Informatīvajā ziņojumā minētais Norvēģijas gadījums ticami, ka attiecas uz individuālu īpašumu, nevis īres transportlīdzekli. Turpretī ikvienam Bolt skrejriteņu lietotājam tiek nodrošināta divu veidu apdrošināšana – personas apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem un braucēja vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana –, kas ir iekļauta skrejriteņa nomas maksā. Minētie apsvērumi nosaka nepieciešamību apdrošināšanas pienākumu attiecināt tikai uz privātā īpašumā esošiem elektroskrejriteņiem.
    2. Grozījumi paredz neattaisnojamu atšķirīgu attieksmi attiecībā pret personām, kas atrodas salīdzināmos apstākļos.
Proti, elektroskrejriteņu īpašniekiem paredzēta prasība par obligātu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, taču šāda prasība nav izvirzīta elektrisko vai parasto velosipēdu, vai, piemēram, monoriteņu un segveju īpašniekiem, kuri var pārvietoties ar tādu pašu ātrumu kā personas ar elektroskrejriteņiem. Turklāt gan elektroskrejriteņi, gan velosipēdi, gan arī monoriteņi, parasti skrejriteņi un segveji var izraisīt seku ziņā pilnībā līdzvērtīgus ceļu satiksmes negadījumus. Līdz ar to, pastāvot vienādām potenciālajām ceļu satiksmes negadījuma sekām un radītajam riskam trešajām personām, tiek pieļauta atšķirīga attieksme attiecībā pret ceļu satiksmes dalībniekiem. Turklāt likumsakarīgi šajā gadījumā atšķirīga attieksme tiek pieļauta arī attiecībā pret ceļu satiksmes negadījumā cietušajām personām. Tiem, kas cietuši ceļu satiksmes negadījumā, kurā iesaistīts velosipēds, monoritenis vai, piemēram, skrejritenis bez elektromotora, nebūs iespējams saņemt apdrošināšanas atlīdzību par radītajiem zaudējumiem vai kaitējumu.

Grozījumu anotācijā nav ietverta informācija par ceļu satiksmes negadījumu statistikas datiem par negadījumiem, kuros iesaistīti elektroskrejriteņi un citi satiksmes dalībnieki. Ir pamatotas šaubas par to, vai atbilstoši statistikas datiem elektroskrejriteņi salīdzinājumā, piemēram, ar velosipēdiem izraisa vairāk ceļa satiksmes negadījumu, kuros iesaistītas trešās personas vai to īpašums, un tāpēc likumdevējs konstatējis nepieciešamību pieļaut šādu atšķirīgu attieksmi. Šādi statistikas dati, kuri atspoguļotu ceļu satiksmes negadījumu skaitu, kuros ar elektroskrejriteni nodarīts kaitējums vai zaudējumi trešajai personai, vismaz publiskajā telpā nav atrodami. Turklāt arī pašā Direktīvā 2021/2118 ir norāde uz to, ka nav gūti pietiekami daudz pierādījumu tam, ka mazāki transportlīdzekļi varētu izraisīt negadījumus, kuros personas ciestu tikpat smagi kā negadījumos, kurus izraisa citi transportlīdzekļi, piemēram, vieglie vai kravas automobiļi. 

Nosakot obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas nepieciešamību, būtu jāvadās no apsvērumiem par to, vai:
   1. tik tiešām trešajām personām radītie zaudējumi ir tik ievērojami, lai noteiktu obligātu apdrošināšanu, un 
   2. vai ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros elektroskrejriteņu vadītāji nodarījuši zaudējumus trešajām personām, ir statistiski nozīmīgs un vai šāds jaunu izmaksu “slogs” ir samērīgs atbilstoši statistikas datiem.
Lielākajā skaitā gadījumu ceļu satiksmes negadījumos ar elektroskrejriteņiem cieš paši to vadītāji, kuriem radīto kaitējumu vai zaudējumu apdrošināšana nav OCTA likumā paredzētās apdrošināšanas priekšmets.

Grozījumu iespējamā neatbilstība Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām
Lai arī papildus apsvērumi tiek izklāstīti iepriekš, atkārtoti vēlamies uzsvērt, ka Grozījumu anotācijas 17. lapā attiecībā uz izmaiņām OCTA likuma 1. panta pirmās daļas 12. punktā norādīts, ka ar grozījumiem tiek pārņemts Direktīvas 2021/2118 1. panta 21. Punkts. Ar Direktīvas 2021/2118 21. punktu Direktīvas 2009/103/EK 28. panta 1. punktam pievienota daļa šādā redakcijā: “Dalībvalstis var pieprasīt mehāniskā transportlīdzekļa apdrošināšanu, kas atbilstu šīs direktīvas prasībām, attiecībā uz jebkuru mehānisko iekārtu, kuru izmanto uz sauszemes un uz kuru neattiecas jēdziena “transportlīdzeklis“ 1. panta 1. punktā sniegtā definīcija, un kam nepiemēro 3. pantu.” Minētais Direktīvas 2021/2118 punkts ir interpretēts atrauti no citiem šīs Direktīvas noteikumiem un paša Direktīvas mērķa. Direktīvas 2021/2118 21. punkts piešķir dalībvalstīm tiesības pieprasīt transportlīdzekļa apdrošināšanu tādiem citiem transportlīdzekļiem un mehāniskajām iekārtām, uz kurām neattiecas Direktīvā 2009/103/EK lietotais jēdziens “transportlīdzeklis”. Tomēr šīs punkts nav skatāms atrauti no Direktīvas 2021/2118 mērķa, kas ietverts tās preambulā, kā arī no citiem tās noteikumiem. 

Direktīva 2021/2118 (sk. arī Direktīvas 2021/2118 1. punkta “a” apakšpunktu) paredz obligātu transportlīdzekļu, tostarp elektroskrejriteņu, apdrošināšanu, kuru:
   i) maksimālais projektētais ātrums ir lielāks par 25 km/h; vai
   ii) maksimālais neto svars ir lielāks par 25 kg un maksimālais projektētais ātrums ir lielāks par 14 km/h.

Līdz ar to apdrošināšanas nepieciešamība Direktīvā 2021/2118 ir saistīta ar transportlīdzekļa svaru un tā maksimālo ātrumu, kas Grozījumos nav ņemts vērā. Kritēriji – transportlīdzekļa svars un maksimālais ātrums – ir paredzēti, lai diferencētu apdrošināšanas nepieciešamību transportlīdzekļiem atkarībā no to radītās bīstamības pakāpes. Tieši mērvienības “svars” un “ātrums” visprecīzāk raksturo to, cik smagas fiziskas sekas šis transportlīdzeklis var radīt negadījuma rezultātā. Direktīvas 2021/2118 preambulas:
   -        3. punktā norādīts, ka kopš Direktīvas 2009/103/EK stāšanās spēkā tirgū ir laisti daudzi jauni motorizētie transportlīdzekļu veidi. Dažus no tiem darbina tikai elektromotors, dažus – palīgdzinēji. Šādi transportlīdzekļi būtu jāņem vērā, definējot terminu “transportlīdzeklis”. Minētās definīcijas pamatā vajadzētu būt šādu transportlīdzekļu vispārīgajiem raksturlielumiem, jo īpaši to maksimālajam projektētajam ātrumam un neto svaram, un būtu jānosaka, ka tā aptver vienīgi transportlīdzekļus, kuru piedziņa ir tikai mehāniska. [..];
   -        4. punktā norādīts, ka vieglie elektrotransportlīdzekļi, kas neatbilst termina “transportlīdzeklis” definīcijai, būtu jāizslēdz no Direktīvas 2009/103/EK darbības jomas. Tomēr minētajai direktīvai nebūtu jāliedz dalībvalstīm tiesības saskaņā ar valsts tiesību aktiem pieprasīt mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanu, ievērojot nosacījumus, kurus tās nosaka attiecībā uz jebkuru motortehniku, kuru izmanto uz sauszemes un kura neatbilst minētās direktīvas “transportlīdzekļa” definīcijai un attiecībā uz kuru līdz ar to minētajā direktīvā šāda apdrošināšana nav prasīta;
   -        6. punktā norādīts, ka dažu mehānisko transportlīdzekļu izmērs ir mazāks, un līdz ar to iespēja, ka tie varētu nodarīt nopietnus miesas bojājumus vai zaudējumus īpašumam, salīdzinājumā ar citiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem arī ir mazāka. To iekļaušana Direktīvas 2009/103/EK darbības jomā būtu nesamērīga un nākotnes prasībām neatbilstoša. To iekļaušana apgrūtinātu arī jaunāku transportlīdzekļu, piemēram, tādu elektrisko velosipēdu izmantošanu, kuru piedziņa nav tikai mehāniska, un mazinātu inovāciju. Turklāt nav gūti pietiekami daudz pierādījumu tam, ka šādi mazāki transportlīdzekļi varētu izraisīt negadījumus, kuros personas ciestu tikpat smagi kā negadījumos, kurus izraisa citi transportlīdzekļi, piemēram, vieglie vai kravas automobiļi. Saskaņā ar subsidiaritātes principu un proporcionalitātes principu Savienības līmeņa prasības tādēļ būtu jāattiecina tikai uz tiem transportlīdzekļiem, kas kā tādi ir definēti Direktīvā 2009/103/EK.

No minētajiem Direktīvas 2021/2118 apsvērumiem skaidri redzams, ka tās mērķim ir pretējas prasības, kas paredz vieglo elektrotransportlīdzekļu apdrošināšanu. Direktīvā kā piemērs minēts elektriskais velosipēds, kuram nevajadzētu izvirzīt prasību par obligātu apdrošināšanu, neraugoties uz to, ka to svars var pārsniegt Direktīvas 2021/2118 1. punkta “a” apakšpunktā norādīto svaru. Līdz ar to ir konstatējams, ka Direktīvas 2021/2118 mērķim neatbilst prasība par elektroskrejriteņu apdrošināšanu, kuru svars un ātrums ir mazāks par Direktīvas 2021/2118 1. punkta “a” apakšpunktā norādītajiem lielumiem. Turklāt šāda prasība minētās direktīvas izpratnē atzīstama par nesamērīgu, nākotnes prasībām neatbilstošu un inovāciju kavējošu.

Papildu apsvērumi par Grozījumu neatbilstību
Pienākuma noteikšana normatīvajā aktā elektroskrejriteņu īpašniekiem vai tiesīgajiem lietotājiem apdrošināt savu civiltiesisko atbildību ir Latvijas Republikas Satversmes 105. pantā garantēto tiesību uz īpašumu ierobežojums. Pamattiesību ierobežojumam jābūt noteiktam tādā normatīvā tiesību akta izdošanas procesā, kas atbilst labas likumdošanas principam (Sk., piemēram, Satversmes tiesas 2021. gada 6. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2020-31-01 15. punktu). Turklāt Satversmes tiesa ir atzinusi, ka parastā situācijā tiesiskais regulējums, ja tas nepieciešams, ir pienācīgi jāpamato ar izskaidrojošiem pētījumiem (Sal. sk. Satversmes tiesas 2020. gada 11. decembra sprieduma lietā Nr. 2020-26-0106 16.1. punktu.). Grozījumu anotācijā nav ietvertas atsauces uz izvērtētajiem statistikas datiem, kas liek apšaubīt, ka šīs normas pirms pieņemšanas Saeimā ir pienācīgi tikušas izvērtētas. Tādēļ ir pamats uzskatīt, ka Grozījumi daļā par visu elektroskrejriteņu obligātu apdrošināšanu neatbilst labas likumdošanas principam. 

Transportlīdzekļu obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai nebūtu jātransformējas par jebkura ceļu satiksmes dalībnieka obligāto civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. Jebkurš ceļu satiksmes dalībnieks (arī gājējs un velosipēdists) var nodarīt liela apmēra zaudējumus trešajām personām vai radīt trešajām personām miesas bojājumus, bet šādam secinājumam pašam par sevi nevajadzētu būt vienīgajam pamatam, lai normatīvajos aktos paredzētu pienākumu attiecīgajam ceļu satiksmes dalībniekiem iegādāties obligātu apdrošināšanu. Šādas apdrošināšanas mērķis ir nodrošināt cietušajai personai iespēju saņemt mantisku atlīdzinājumu par nodarīto kaitējumu vai zaudējumiem no apdrošinātāja. Jebkura persona dažādās situācijās var ciest vai nodarīt zaudējumus un jebkurai personai var iestāties vai tā var nodarīt miesas bojājumus. Tomēr tas vien nekalpo par pamatu likumdevējam izšķirties normatīvajā aktā paredzēt pienākumu visām personām apdrošināt savu vispārējo civiltiesisko atbildību. Tikai izņēmuma gadījumos šāda apdrošināšana ir nosakāma, parastā kārtā to atstājot kā personu brīvu izvēli. Atbildības apdrošināšana arī nemazina atbildības apmēru kā tādu. Tā tikai pasargā cietušo no situācijas, kurās zaudējumu vai kaitējumu nodarītājs nav spējīgs dot atbilstošu atlīdzinājumu.

Obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas noteikšana elektroskrejriteņiem nenodrošinās ceļu satiksmes negadījumu mazināšanos. Šāda prasība tikai sadārdzinās elektroskrejriteņu nomas pakalpojuma maksu, kā arī iedzīvotājiem, kuri ir iegādājušies elektroskrejriteņus, tā radīs papildu izdevumus. Grozījumu anotācijā norādīts, ka elektroskrejriteņa OCTA polises ar 12 mēnešu darbības termiņu iespējamās iegādes izmaksas paredzamas no 24,00 līdz 50,00 euro apmērā. Salīdzinājumam norādāms, ka OCTA polises ar tādu pašu darbības termiņu iegādes vidējās izmaksas mopēdam ir 24,00 euro, motociklam – 40,00 euro, bet vieglajai automašīnai – 130,00 euro.

Minētās apdrošināšanas izmaksu aplēses ir pieņēmums, jo arī šobrīd apdrošināšanas sabiedrības nav publiskojušas informāciju par apdrošināšanas izmaksām. Līdz ar to ir iespējams, ka elektroskrejriteņa apdrošināšanas izmaksas būs lielākas par 50 EUR gadā.   Bez ievērības nevar arī atstāt attiecību starp apdrošināšanas izmaksām un paša elektroskrejriteņa vērtību. Ja apdrošināšanas izmaksas, piemēram, 3 gadu periodā sasniegs paša elektroskrejtriteņa iegādes izmaksas, tad privātpersonām šāda pārvietošanas līdzekļa iegāde pati par sevi kļūs neizdevīga, ņemot vērā apdrošināšanas izmaksu īpatsvaru attiecībā pret pašas preces vērtību. Šādas polises iegādei būtu jābūt brīvprātīgai izvēlei. Tā kā elektroskrejriteņu iegāde privātām vajadzībām vairumā gadījumu ir pamatota tieši līdzekļu ekonomijas nolūkos, ir pamatots risks, ka, ieviešot obligāto civiltiesisko atbildību, ar vien mazāk iedzīvotāju ikdienā izvēlēsies pārvietoties ar elektroskrejriteņiem, bet tā vietā izvēlēsies citu pārvietošanās līdzekli, kuram apdrošināšana nav obligāta – piemēram, monoriteni, segveju, elektriskos velosipēdus. Kā iepriekš minēts, tad iespējamo seku un radīto risku ziņā visi iepriekš minētie pārvietošanas līdzekļi ir identiski. 

Grozījumu anotācijā norādīts, ka šīm izmaiņām nav ietekmes uz vidi un klimatneitralitāti. Tomēr jāņem vērā, ka daudzi satiksmes dalībnieki ir pieņēmuši lēmumu par labu elektroskrejriteņu izmantošanai salīdzinājumā ar automašīnām ar iekšdedzes dzinējiem, jo tie darbojas, izmantojot elektroenerģiju, nerada CO2 emisijas, ir lēti izmantošanā un ērti lietošanai pilsētvidē. Tā kā obligāta apdrošināšana sadārdzinās šī pārvietošanās līdzekļa izmantošanas izmaksas, daļa iedzīvotāju atteiksies no koplietošanas vai privāto skrejriteņu izmantošanas vispār, turpinot lietot, piemēram, automašīnas. No Grozījumu anotācijas redzams, ka likumdevējs nav apsvēris šo izmaiņu ietekmi uz vides un klimata politikas mērķu sasniegšanu, kā arī nav redzams, ka būtu veikti jebkādi aprēķini vai prognozes attiecībā uz CO2 izmešu līmeņa paaugstināšanos.

Igaunijā un Lietuvā arī ir veiktas normatīvo aktu izmaiņas saistībā ar elektroskrejriteņu apdrošināšanu. Tomēr ne Igaunijā (Sk. https://news.err.ee/1608979040/road-traffic-insurance-to-apply-to-e-scooters-in-estonia-from-year-end), ne Lietuvā (Sk. https://madeinvilnius.lt/en/news/Lithuanian-news/warns-owners-of-electric-scooters%2C-bicycles-and-small-equipment-that-they-must-take-care-of-insurance-from-the-new-age/#google_vignette) nav paredzēta obligāta civiltiesiskās atbildības apdrošināšana pilnībā visiem elektroskrejriteņiem, bet gan tiem, kas atbilst Direktīvā 2021/2118 ietvertajām pazīmēm:
   i) maksimālais projektētais ātrums ir lielāks par 25 km/h; vai
   ii) maksimālais neto svars ir lielāks par 25 kg un maksimālais projektētais ātrums ir lielāks par 14 km/h.

Tādējādi Latvijas likumdevējs ir pieņēmis regulējumu, kas salīdzinājumā ar mūsu kaimiņvalstīm paredz ievērojami stingrākas apdrošināšanas prasības un rada papildu izmaksas uzņēmumiem, kas sniedz elektroskrejriteņu nomas pakalpojumu. Normatīvo aktu līmenī Latvijas uzņēmējdarbības vide elektroskrejriteņu koplietošanas jomā investīcijām tiek padarīta būtiski nelabvēlīgāka salīdzinājumā ar Igauniju un Lietuvu. Līdz ar to papildus iepriekš minētajam, tiks radīts risks, ka atsevišķi nomas pakalpojumu sniedzēji varētu pārtraukt savu darbību Latvijā vai apturēt investēšanu jau esošajos nomas biznesos. Šādā gadījumā Latvijas valsts budžets zaudētu ievērojamus nodokļu un nodevu ieņēmumus. 

Ņemot vērā iepriekš minēto, aicinām izsvērt izdalījumu starp privātā īpašumā esošiem un īres elektroskrejriteņiem, attiecinot apdrošināšanas pienākumu tikai privātā īpašumā esošiem elektroskrejriteņiem. Turklāt, aicinām arī izvērtēt apdrošināšanas pienākumu attiecināt uz plašāku loku transportlīdzekļu ar elektromotoru, nepieļaujot atšķirīgu attieksmi attiecībā pret ceļu satiksmes dalībniekiem.
 

-