Atzinums

Lūdzam pārskatīt un veikt nepieciešamos precizējumus anotācijas 5.4. apakšsadaļas 1. tabulā, ņemot vērā, ka, piemēram:
1) Tabulas ailes aizpildītas nepilnīgi vai nekorekti. Piemēram, "C" ailē norāda, vai "A" ailē minētā tiesību norma pārņemta pilnībā vai daļēji. Ja tiek norādīts uz daļēju pārņemšanu, sniedz skaidrojumu par to, kā tiek nodrošināta pilnīga pārņemšana (piemēram, rinda: Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 19. oktobra Direktīvas (ES) 2022/2041 par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā (turpmāk – Direktīva 2022/2041) 4. pants). Savukārt "D" ailē norāda, vai "B" ailē minētā tiesību norma paredz/neparedz stingrākas prasības. Tabulas aizpildīšanā, lūdzam ievērot "Vadlīnijas tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai Vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā".
2) Direktīvas 2022/2041 tiesību normām ir vairākas vienības un apakšvienības, tāpat arī noteikumu projekta tiesību normām. Viena Direktīvas 2022/2041 tiesību norma var būt pārņemta vairākās nacionālajās tiesību normās vai, iespējams, nepieciešams pārņemt tikai daļu konkrēta Direktīvas 2022/2041 panta, kā tas ir, piemēram, 17. panta gadījumā. Proti, informatīvās atsauces ieviešanu noteikumu projektā nosaka tieši 17. panta pirmā punkta 2.daļa, nevis viss Direktīvas 2022/2041 17. pants. 
3) No atsevišķām Direktīvas 2022/2041 tiesību normām izriet dalībvalsts rīcības brīvības, kuru izmantošana/neizmantošana nav skaidrota. Piemēram:
a) Direktīvas 2022/2041 13. pantā noteikts dalībvalstu pienākums paredzēt noteikumus par sodiem, ko piemēro šīs direktīvas darbības jomā esošu tiesību un pienākumu pārkāpumiem, ja minētās tiesības un pienākumi ir paredzēti valsts tiesību aktos vai koplīgumos. Tajā pašā laikā, no konkrētās tiesību normas, pastarpināti izriet arī rīcības brīvība dalībvalstij soda veida un mēra izvēlē, noteikšanā;
b) Direktīvas 2022/2041 5. panta trešajā punktā noteikts, ka: "dalībvalstis var papildus izmantot automātisku mehānismu likumā noteiktu minimālo algu indeksācijai, pamatojoties uz jebkādiem atbilstīgiem kritērijiem un saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi, ar noteikumu, ka minētā mehānisma piemērošanas rezultātā netiek samazināta likumā noteikta minimālā alga"; 
c) Direktīvas 2022/2041 17. panta trešajā punktā noteikts, ka: "[..]. Šajā nolūkā tās var minēto īstenošanu, tostarp attiecībā uz rīcības plāna izstrādi saskaņā ar 4. panta 2. punktu, pilnībā vai daļēji uzticēt sociālajiem partneriem, ja sociālie partneri to kopīgi pieprasa. [..]". 
Attiecīgi lūdzam papildināt anotācijas 5.4. apakšsadaļu ar informāciju par to, vai un kā ir izmantota Eiropas Savienības tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
4) Tiesību normas, kas skaidrotas kā pilnībā pārņemtas, šķietami tādas nav vai arī anotācijā sniegtā informācija ir nepilnīga. Piemēram, Direktīvas 2022/2041 12. pants tiek skaidrots kā pārņemts Darba likuma 159. pantā, kur noteikts sods par valsts noteiktās minimālās mēneša darba algas nenodrošināšanu. Vēršam uzmanību, ka sods par valsts noteiktās minimālās mēneša darba algas nenodrošināšanu, domājams, nav saprotams tāpat kā no Direktīvas 2022/2041 12. panta izrietošā prasība dalībvalstīm nodrošināt darba ņēmējiem pieejamību efektīvai, savlaicīgai un objektīvai strīdu izšķiršanai un tiesībām uz tiesisko aizsardzību gadījumos, kad ir pārkāptas tiesības saistībā ar likumā noteiktām minimālajām algām vai minimālo algu aizsardzību. Attiecīgi iesakām pārskatīt un nepieciešamības gadījumā precizēt noteikumu projektu un/ vai precizēt, izvērst skaidrojumus anotācijā, nodrošinot pilnīgu, korektu izpratni par to, kā tiek nodrošināta Direktīvas 2022/2041 saistību izpilde, tiesību normu pārņemšana.

-

Lūdzam izvērtēt anotācijas 5.4. apakšsadaļas 1. tabulas skaidrojumus par Direktīvas 2022/2041 tiesību normu pārņemšanu/nepārņemšanu.
Vēršam uzmanību, ka:
1) Atsevišķās anotācijas 5.4. apakšsadaļas 1. tabulas "B" ailēs norādīts vienkārši "Nav jāpārņem", nesniedzot konkrētu nepārņemšanas pamatojumu. Piemēram, 15. pants nav jāpārņem, jo nosaka pienākumus Komisijai, bet 18. pantā noteikti direktīvas spēkā stāšanās noteikumi. Pamatojoties uz veikto izvērtējumu, lūdzam veikt nepieciešamos precizējumus noteikumu projektā un/vai anotācijas 5.4. apakšsadaļas 1. tabulā, ietverot pamatojošu skaidrojumu "B" ailē, tādējādi nodrošinot skaidru izpratni par to, kāpēc nav nepieciešama "A" ailē minētās tiesību normas pārņemšana.
2) Direktīvas 2022/2041 tiesību normas, kas ir jāpārņem, netiek pārņemtas, piemēram, Direktīvas 2022/2041 9. pants nosaka, ka "saskaņā ar Direktīvām 2014/23/ES, 2014/24/ES un 2014/25/ES dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, piešķirot un izpildot publiskā iepirkuma vai koncesijas līgumus, ekonomikas dalībnieki un to apakšuzņēmēji sociālo un darba tiesību jomā attiecībā uz algām, tiesībām apvienoties organizācijās un koplīguma sarunām par algu noteikšanu pilda piemērojamos pienākumus, kuri noteikti Savienības tiesību aktos, valsts tiesību aktos, koplīgumos vai starptautisko sociālo un darba tiesību noteikumos, tostarp SDO Konvencijā Nr. 87 (1948) par biedrošanās brīvību un tiesību apvienoties organizācijās aizsardzību un SDO Konvencijā Nr. 98 (1949) par tiesībām apvienoties organizācijās un slēgt koplīgumus." Attiecīgi lūdzam izvērtēt arī citu Direktīvas 2022/2041 tiesību normu pārņemšanu un nodrošināt tās korektu, pilnīgu atspoguļojumu anotācijā.
3) Direktīvas 2022/2041 tiesību normām, kuras tiek pārņemtas ar citiem tiesību aktiem, nevis konkrēto noteikumu projektu, nekorekti tiek norādīts "Nav jāpārņem", lai gan praktiski to pārņemšana jau ir nodrošināta ar spēkā esošām tiesību normām, tiesību aktiem. Attiecīgi iesakām norādīt "Pārņemts", papildus minot konkrētu tiesību aktu, kurā ir vai ir plānots pārņemšanu nodrošināt.
4) Direktīvas 2022/2041 6. pants tiek skaidrots kā tāds, kas nav jāpārņem, jo pašlaik normatīvajos aktos (Latvijas Sodu izpildes kodeksa 56.¹⁶ pants un Civilprocesa likuma 594. pants) ietvertajām darba ņēmēju grupām jau tiek noteiktas atšķirīgas minimālās algas likmes vai atskaitījumi, kas samazina izmaksāto atalgojumu līdz līmenim, kurš ir zemāks par attiecīgo likumā noteikto minimālo algu, to veicot atbilstīgi nediskriminēšanas un samērīguma principiem. Taču, tajā pašā laikā vēršam uzmanību, ka tas neizslēdz iespējamību, pēc līdzīgu tiesību normu ieviešanas nepieciešamības attiecībā vēl uz citām darba ņēmēju grupām nākotnē. Attiecīgi, domājams, lai izpildītu no Direktīvas 2022/2041 6. panta izrietošās saistības ir nepieciešams to pārņemt. 
 

-

Atbilstoši vadlīnijām tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā anotācijā ir jāsniedz informācija, kā projekts ietekmēs katru no mērķgrupām – tieši vai netieši, kāds ir mērķgrupas lielums (ja to ir iespējams novērtēt), kā arī jebkādu citu skaidrojošu informāciju par mērķgrupu. Ietekmi uz publisko pārvaldi (valsts un pašvaldību institūcijām) aizpilda anotācijas 7. sadaļā. Lūdzam attiecīgi precizēt anotāciju, jo noteikumu projekts ietekmēs Labklājības ministriju, Finanšu ministriju, Tieslietu ministriju, Ekonomikas ministriju, Centrālās statistikas pārvaldi, Nodarbinātības valsts aģentūru, Valsts ieņēmumu dienestu un Valsts kanceleju. Attiecīgi ir aizpildāma ietekme uz administratīvo slogu, jo projekts paredz informācijas sagatavošanas un iesniegšanas pienākumu.

-

Ierosinām precizēt projektu vai sniegt skaidrojumu anotācijā, par to kā Tieslietu ministrija varēs sniegt 4.3. apakšpunktā minētos izdevumus, ja nebūs zināms prognozējamais priekšlikums par minimālās mēneša darba algas apmēru.

-

Lūdzam atsauces uz Eiropas Savienības tiesību aktiem noformēt atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumiem Nr. 108 „Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 4. nodaļai. Atsaucē uz Eiropas Savienības tiesību aktu norādot šādu informāciju: institūcija (Komisija, Padome, Eiropas Parlaments), kas izdevusi attiecīgo tiesību aktu; tiesību akta pieņemšanas datums; veids (regula, direktīva, lēmums); numurs un nosaukums atbilstoši tiesību akta nosaukumam latviešu valodā EUR-Lex datu bāzē.
Lūdzam ievērot juridiskās tehnikas prasības arī attiecībā uz to, ka, nepieciešamības gadījumā, saīsinājumu piesaka pirmajā vietā juridiskajā tekstā, kur lietots attiecīgais normatīvā akta nosaukums, tādā veidā izvairoties no vispārinātām atsaucēm uz normatīvajiem aktiem, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 19. oktobra Direktīva (ES) 2022/2041 par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā (turpmāk – Direktīva 2022/2041).

-

Lūdzam precizēt 2.1.apakšpunktu, ietekmes aprakstā sniedzot informāciju, kā tieši projekts ietekmēs fiziskās un juridiskās personas.

-

Ierosinām aizpildīt, jo apakšpunkts nav aizpildīts.

-

Ierosinām aizpildīt, jo apakšpunkts nav aizpildīts.

-

Lūdzam pārskatīt anotācijas 5.5. apakšsadaļu, 2. tabulu, izvērtējot to, vai "B" ailē norādāms arī 9.punkts. Vēršam uzmanību, ka noteikumu projekta 9.punkts paredz pašlaik spēkā esošo Ministru kabineta 2016. gada 18. augusta noteikumu Nr. 563 "Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība" atzīšanu par spēku zaudējušiem, kas šķietami nav saistīts ar no Starptautiskās darba organizācijas 1970.gada konvencijas Nr.131 „Par minimālās darba algas noteikšanu” izrietošo prasību ieviešanu.

-

Lūdzam aizpildīt 8.sadaļu, jo tā nav aizpildīta.

-