Atzinums

Atkārtoti vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabineta 2022. gada 30. augusta sēdes protokola Nr. 43 2. § "Informatīvais ziņojums par sašķidrinātās dabasgāzes termināļu projektiem" 3. punkts paredz uzdevumu Ekonomikas ministrijai kopīgi ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un citām atbildīgajām ministrijām sagatavot un ekonomikas ministrei līdz 2022. gada 20. septembrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par speciālo kārtību Skultes sašķidrinātā dabasgāzes termināļa projekta īstenošanai, kurā norādīt arī likuma mērķi un termiņu, līdz kuram projekts jāīsteno. Savukārt likumprojektā "Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes terminālu" (turpmāk – projekts) nav noteikta kārtība Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekta īstenošanai, proti, projektā ir paredzēta viena tiesību norma (t.i., projekta 3. panta pirmā daļa), kas noteic, ka Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa un ar to saistīto būvju būvdarbiem netiek piemērota Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma 19.panta trešā daļa. Ievērojot minēto, atkārtoti lūdzam attiecīgi precizēt projektu.
 

-

Atkārtoti vēršam uzmanību uz to, ka katrs likumprojekts tiek izstrādāts, lai sasniegtu noteiktu mērķi, piemēram, nodrošinātu cilvēku veselības un vides aizsardzību, nodrošinātu atklātību publisko iepirkumu procedūrās, nodrošinātu tiesisku, efektīvu, nepārtrauktu un demokrātiskai iekārtai atbilstošu Ministru kabineta darbību. Tātad mērķis ir noregulēt noteiktas tiesiskās attiecības. Formulējot likuma mērķi, pēc iespējas jākoncentrējas uz to, kas jāsasniedz ar šo likumu, nevis, ko likums regulē vai nosaka. Regulēšana kā tāda nav un nevar būt likuma mērķis. Likuma mērķis ir sasniegt labāku, tiesiskāku, efektīvāku, veiksmīgāku vai ekonomiski pamatotāku kādas situācijas risinājumu tiesisko attiecību virzību. Likuma mērķa formulēšana palīdz noskaidrot vispārējos likumdevēja mērķus, identificē problēmu, kuras noregulēšanai ir domāts konkrētais likums, un parāda, kā likumdevējs ir iecerējis problēmu atrisināt. Mērķa formulējums palīdz tiesību piemērotājiem likuma normu interpretācijā un atvieglo tiesību tālākveidošanu (skat. Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmata. Pieejama: https://tai.mk.gov.lv/book/1/chapter/95).
Vienlaikus atkārtoti vēršam uzmanību uz to, ka no projekta 1 panta nosaukuma izriet, ka projekta 1. pantā ir paredzēta arī likuma darbības joma, bet projekta 1. panta otrajā daļā nav paredzēta likuma darbības joma. Proti, likumiem var būt noteikta konkrēta darbības joma, ierobežota piemērojamība vai izņēmumi. Šie jautājumi, ja nepieciešams, arī ir jāietver likumprojektā, un tos ietver likuma sākuma daļā (aiz likuma mērķa). Tādējādi tiek identificēta (sašaurināta) likuma piemērojamība attiecībā pret personām un noteiktiem tiesisko attiecību veidiem, savukārt, definējot darbības jomas, iespējams precīzāk atšifrēt likuma nosaukumu un atspoguļot tā saturu. Ja likuma piemērojamība ir ļoti plaša, iespējams, lietderīgāk un efektīvāk ir likumprojektā nosaukt personas vai objektus, uz kuriem likuma galvenais saturs neattiecas. Likuma darbības jomas formulējums parasti sākas ar tādiem vārdiem kā, piemēram, "likums nosaka", "likumu piemēro", "likums attiecas uz" vai "likums neattiecas uz" (skat. Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmata. Pieejama: https://tai.mk.gov.lv/book/1/chapter/96). Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projekta 1. pantā paredzēto regulējumu.
 

-

No precizētā projekta 2. panta trešajā daļā paredzētā regulējuma izriet, ka tiek paredzēts pilnvarojums Ministru kabinetam izdot noteikumus.
Vēršam uzmanību uz to, ka saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 64. pantu likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai Latvijas Republikas Satversmē paredzētā kārtībā un apmēros. Lai nodrošinātu citstarp efektīvāku valsts varas īstenošanu, ir pieļaujama atkāpe no prasības, ka likumdevējam visi jautājumi pilnībā jāizšķir pašam. Šī efektivitāte tiek sasniegta, likumdevējam likumdošanas procesā izlemjot svarīgākos jautājumus, bet detalizētāku noteikumu un likuma ieviešanai dzīvē nepieciešamo tehnisko normu izstrādāšanai pilnvarojot Ministru kabinetu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2021. gada 14. oktobra sprieduma lietā Nr. 2021-03-03 21. punktu, Satversmes tiesas 2018. gada 21. februāra sprieduma lietā Nr. 2017-11-03 14.1. apakšpunktu un Satversmes tiesas 2020. gada 20. marta sprieduma lietā Nr. 2019-10-0103 25.3.1. apakšpunktu).
Satversmes tiesa jau atzinusi, ka saskaņā ar varas dalīšanas principu izpildvarai ir tiesības izdot noteikumus tikai likumā noteiktos gadījumos un tie nedrīkst būt pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi un likumiem (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2021. gada 14. oktobra sprieduma lietā Nr. 2021-03-03 21. punktu un Satversmes tiesas 1998. gada 10. jūnija sprieduma lietā Nr. 04-03(98) secinājumu daļu). Tātad Ministru kabinets ārējo normatīvo aktu var izdot tikai tādā gadījumā, ja likumdevējs likumā formulējis pilnvarojumu šāda akta izdošanai un noteicis pilnvarojuma robežas.
Savukārt ne no projekta 2. panta trešās daļas 2. punktā, ne no projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (turpmāk – anotācija) ietvertās informācijas nav skaidrs, kādas ir attiecīgā pilnvarojuma Ministru kabinetam robežas. Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt projekta 2. panta trešajā daļā paredzēto regulējumu un precizēt to, kā arī aizpildīt anotācijas 4. sadaļu.
 

-

Anotācijas 1.3. apakšsadaļā norādīts, ka projekts paredz, ka jūras teritorijas noteikšanu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināla un ar to saistīto būvju būvniecībai tiek noteikta kopā ar nacionālā interešu objekta statusa piešķiršanu noteiktiem objektiem un teritorijām, kā arī Ministru kabinets nosaka statusu tādam projektam, kas atbilstoši padziļinātu risku analīzei atbilst Latvijas nacionālajām interesēm ekonomiskā, tehniskā, tiesiskā, valsts drošības un drošuma aspektā. Savukārt no projekta regulējuma nav skaidrs, kur paredzēts iepriekš minētais regulējums. Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt projektā paredzēto regulējumu un nepieciešamības gadījumā precizēt to, kā arī papildināt anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu.
 

-

Anotācijas 1.3. apakšsadaļā norādīts, ka, lai nodrošinātu projekta mērķa sasniegšanu, nepieciešams noteikt atšķirīgu kārtību Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma 19. panta trešajā daļā noteiktajam, ka, pirms atļaujas izsniegšanas būves būvniecībai jūrā, Ministru kabinets nosaka teritoriju, kur paredzēta būvniecība, un to piešķir konkursa kārtībā. Savukārt projekts neparedz atšķirīgu kārtību, bet projekta 3. panta pirmajā daļā paredz noteikt izņēmumu, ka Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa un ar to saistīto būvju būvdarbiem netiek piemērota Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma 19. panta trešā daļa. Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt projektā paredzēto regulējumu un nepieciešamības gadījumā precizēt to, kā arī papildināt anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu.
 

-

Atkārtoti vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabineta iekārtas likuma 33. panta pirmā daļa noteic, ka Ministru kabinets, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma, Administratīvā procesa likuma un citu normatīvo aktu prasības, izdod administratīvos aktus, pieņem politiskus lēmumus, pārvaldes lēmumus un citus tiesību aktus. Ievērojot minēto, atkārtoti lūdzam precizēt anotācijas 1.3. apakšsadaļā ietverto informāciju, jo nav skaidrs, kas ir anotācijas 1.3. apakšsadaļā minētais Ministru kabineta 2022. gada 7. jūnija nolēmums.
 

-

Atkārtoti lūdzam precizēt anotācijas 1.6. un 4.2. apakšsadaļā ietverto informāciju, norādot korektu likumprojekta "Likums par atviegloto kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai" (Latvijas Republikas Saeimas reģ. Nr. 1481/Lp13) nosaukumu. Turklāt atkārtoti lūdzam norādīt korektu informāciju par to, ko paredz likumprojekts "Likums par atviegloto kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai" (Latvijas Republikas Saeimas reģ. Nr. 1481/Lp13).
Papildus atkārtoti lūdzam norādīt, kā ir saistīts projektā un likumprojektā "Likums par atviegloto kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai" (Latvijas Republikas Saeimas reģ. Nr. 1481/Lp13) paredzētais regulējums.
 

-