Atzinums

Likumprojekts nesatur skaidru mehānismu attiecībā uz gaisa kvalitātes plānos paredzēto pasākumu īstenošanu no piesārņotāja puses, tostarp tiesisko sasaisti starp pašvaldības plānu un komersantu izsniegtajām piesārņojošo darbību atļaujām, tādējādi pārkāpjot principu "piesārņotājs maksā" un uzliekot finanšu un rīcības slogu pašvaldībai nevis reālajam piesārņojuma avotam.
 

-

Likumprojektā nav noregulēta kontroles un uzraudzības funkciju sadale starp Valsts vides dienestu un pašvaldību (tostarp pašvaldības policiju) plānā ietverto ierobežojumu izpildes uzraudzībā un administratīvo pārkāpumu procesa vešanā, kā arī trūkst skaidru operatīvās rīcības algoritmu īstermiņa piesārņojuma pīķu un riska situāciju novēršanai.
 

-

Lūdzu precizēt normu, kā arī  papildināt anotāciju, skaidri nosakot teritoriju klasifikācijas metodisko pamatojumu, datu avotus un juridiskos kritērijus, jo šobrīd paredzētais modelis nav praktiski īstenojams tādēļ, ka valsts monitorings tiek veikts tikai četrās valstspilsētās, radot pretrunas starp panta otrās daļas 3. punktu un trešās daļas deleģējumu (kurā trūkst juridiskas sasaistes starp novērtējumu un klasifikāciju) un radot risku, ka pašvaldībām bez reāla mērījumu pamata var tikt piemēroti nepamatoti pienākumi.
 

-

Likumprojekta 11.¹¹ pants paredz iespēju īstermiņa gaisa kvalitātes plānā noteikt tādu darbību kontroli vai pagaidu pārtraukšanu, kuras palielina piesārņojumu, taču nav skaidri noteikts, kura institūcija pieņem izpildāmu lēmumu par konkrētas darbības ierobežošanu vai apturēšanu. Nav noregulēta pašvaldības, Valsts vides dienesta un citu kompetento institūciju savstarpējā kompetence, īpaši attiecībā uz A, B un C kategorijas piesārņojošām darbībām, būvdarbiem, ostu, dzelzceļa un valsts autoceļu infrastruktūras darbību.
Nav noteikta arī lēmuma pieņemšanas, spēkā stāšanās, paziņošanas, izpildes, darbības termiņa, pārskatīšanas un pārsūdzēšanas kārtība, kā arī rīcība gadījumos, kad pagaidu ierobežojums skar operatoram izsniegtas atļaujas nosacījumus vai var radīt zaudējumu atlīdzināšanas jautājumus.
Ierosinām:
– noteikt, kura institūcija un kādā procesā ir tiesīga pieņemt lēmumu par katra darbības veida ierobežošanu vai pagaidu apturēšanu;
– noregulēt pašvaldības, Valsts vides dienesta, būvvaldes, transporta infrastruktūras pārvaldītāju un citu valsts institūciju sadarbību;
– noteikt lēmuma pamatojuma, spēkā stāšanās, paziņošanas, izpildes, termiņa, pārskatīšanas un pārsūdzēšanas kārtību;
– paredzēt valsts institūciju pienākumu nekavējoties īstenot to kompetencē esošos īstermiņa pasākumus un sniegt pašvaldībai informāciju par izpildi.
 

-

Lūdzam likumprojektā skaidrāk noteikt atbildības sadali starp valsti un pašvaldībām gadījumos, kad gaisa kvalitāti būtiski ietekmē valsts nozīmes infrastruktūras objekti. Piemēram, Mārupes novada teritorijā gaisa kvalitāti būtiski ietekmē valsts galvenie autoceļi, starptautiskā lidosta "Rīga" un cita valsts nozīmes infrastruktūra, kuras darbību Pašvaldība nevar regulēt. Līdz ar to aicinām precizēt regulējumu, paredzot skaidru valsts institūciju līdzatbildību gaisa kvalitātes plānu izstrādē un to īstenošanā gadījumos, kad gaisa kvalitātes pasliktināšanās galvenokārt saistīta ar valsts infrastruktūras objektiem vai citu valsts institūciju kompetencē esošām darbībām.

-

Likumprojekts paredz pašvaldībai tiesības ar saistošajiem noteikumiem ierobežot vai aizliegt tādu apkures iekārtu izmantošanu, kurās izmanto cieto biomasu, ogles vai kūdru. Šāds formulējums vienā kategorijā ietver gan tehniski novecojušas un būtiski piesārņojošas krāsnis, gan modernas biomasas apkures iekārtas ar salīdzinoši zemām emisijām, neņemot vērā iekārtas emisiju klasi, jaudu, tehnisko stāvokli un faktiskos ekspluatācijas apstākļus.
Likumprojektā nav pietiekami noregulēta:
– apkures iekārtu klasifikācija pēc emisiju līmeņa, jaudas un tehniskā stāvokļa;
– tehniskās pārbaudes, mērījumu un citu pārkāpuma pierādījumu iegūšanas kārtība;
– pašvaldības amatpersonu piekļuve privātam mājoklim un kontroles pilnvaru robežas;
– rīcība ar avārijas, rezerves un kultūrvēsturiskām apkures iekārtām;
– alternatīvu siltumapgādes risinājumu faktiskā pieejamība;
– pārejas periods un sociālā atbalsta vai līdzfinansējuma mehānisms apkures sistēmas nomaiņai.
Vienots viena gada pārejas periods var būt nesamērīgi īss, ja īpašniekam nepieciešama ēkas pārbūve, jauna pieslēguma izveide vai pieslēgšanās centralizētajai siltumapgādei.
Lūdzam precizēt 11.¹³ pantu, paredzot, ka ierobežojumu veids, teritorija un ieviešanas termiņš nosakāms, ņemot vērā konkrētās gaisa kvalitātes problēmas cēloņus, apkures iekārtas emisiju klasi, jaudu, tehnisko stāvokli, alternatīvas siltumapgādes pieejamību un mājsaimniecību sociālo situāciju. Likumā vai uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos jānosaka kontroles un pierādīšanas kārtība, izņēmumi avārijas, rezerves un kultūrvēsturiskām iekārtām, diferencēts pārejas periods un valsts vai pašvaldības atbalsta mehānisms sociāli mazaizsargātām mājsaimniecībām.
 

-

Likumprojekta zemo emisiju zonas definīcijā paredzēts fiksēts aizliegums noteiktu emisiju klašu transportlīdzekļiem, savukārt 11.¹⁴ pants paredz pašvaldībai tiesības pašai noteikt aizliegtās vai ierobežotās emisiju klases. Vienlaikus administratīvās atbildības norma nav pietiekami skaidri sasaistīta ar konkrētās pašvaldības saistošajos noteikumos faktiski noteikto ierobežojumu. Tādēļ var izveidoties situācija, kurā administratīvā atbildība formāli aptver arī transportlīdzekļus, kuru iebraukšanu pašvaldība nav aizliegusi.
Regulējumā nav pietiekami noteikti obligātie atbrīvojumi, ārvalstīs reģistrētu transportlīdzekļu kontrole, transportlīdzekļa īpašnieka un vadītāja atbildības sadalījums, automatizētas numura zīmju atpazīšanas izmantošanas tiesiskais pamats, pierādījumu izmantošana, pašvaldībai pieejamais valsts informācijas sistēmu datu apjoms, datu izmantošanas mērķis un glabāšanas
Iesakām:
– zemo emisiju zonas definīcijā nenoteikt vienu obligātu un visām pašvaldībām vienādu EURO emisiju klases slieksni vai arī pilnībā saskaņot definīciju ar 11.¹⁴  panta regulējumu;
– noteikt, ka pašvaldība ierobežojamās emisiju klases izvēlas, pamatojoties uz gaisa kvalitātes plānu, piesārņojuma avotu analīzi un samērīguma izvērtējumu;
– administratīvo atbildību sasaistīt ar konkrētās pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktā aizlieguma vai ierobežojuma pārkāpumu;
– likumā noteikt obligāto atbrīvojumu minimumu operatīvajam transportam, sabiedriskajam transportam, personu ar invaliditāti mobilitātes nodrošināšanai un citiem sabiedrībai būtiskiem pakalpojumiem, vienlaikus paredzot pašvaldībai tiesības noteikt papildu pamatotus atbrīvojumus;
– precīzi reglamentēt ārvalstīs reģistrētu transportlīdzekļu pārbaudi, automatizētas kontroles tiesisko pamatu, datu pieejamību, izmantošanas mērķi, glabāšanas termiņu un personas tiesības apstrīdēt konstatējumu.
 

-

Likumprojekta 11.¹⁵ panta regulējums paredz gaisa kvalitātes apsvērumu ievērošanu teritorijas plānojuma izstrādē un noteiktos gadījumos – gaisa piesārņojuma izkliedes modelēšanu. Tomēr likumprojektā nav noteikta vienota modelēšanas metodika, obligāti izmantojamie datu avoti, aprēķinu scenāriji un kumulatīvās ietekmes novērtēšanas kārtība. Tas var radīt situāciju, ka līdzīgi plānošanas risinājumi dažādās pašvaldībās tiek izvērtēti pēc atšķirīgiem pieņēmumiem un dod savstarpēji nesalīdzināmus rezultātus.
Likumprojektā nav nepārprotami noteikts, ka modelējumā vērtējama arī:
– stacionāro rūpniecisko avotu summārā ietekme;
– ostu, termināļu, kuģu un dzelzceļa darbības radītās emisijas;
– individuālās un lokālās apkures radītās emisijas;
– būvdarbu un mobilās tehnikas emisijas;
– plānojuma vai projekta izraisītais (inducētais) transporta pieaugums;
– ielu kanjonu efekts un citi pilsētvides izkliedi ietekmējoši apstākļi;
– blakus pašvaldību teritorijās esošie avoti;
– jau atļauti, bet vēl nerealizēti projekti;
– vairāku plānošanas dokumentu un projektu kumulatīvā ietekme.
Tāpat nav noteikts modelēšanas aprēķina gads, meteoroloģisko datu periods, fona koncentrāciju avots, emisiju scenāriji, aprēķinu telpiskā izšķirtspēja, datu formāts un pieļaujamās nenoteiktības atspoguļošanas kārtība.
Lūdzam papildināt likumprojektu ar skaidru deleģējumu Ministru kabinetam noteikt vienotu gaisa piesārņojuma izkliedes modelēšanas metodiku teritorijas attīstības plānošanas vajadzībām, tostarp obligātos datu avotus, aprēķinu scenārijus, meteoroloģisko datu periodu, fona koncentrāciju noteikšanas kārtību, datu formātus, nenoteiktības atspoguļošanu un kumulatīvās ietekmes novērtēšanas prasības. Vienlaikus jānosaka valsts institūcijas atbildība par pašvaldībām nepieciešamo pamatdatu un metodiskā atbalsta nodrošināšanu.
 

-

Likumprojektā nav paredzēts pārejas regulējums attiecībā uz teritorijas plānojumiem, kuru izstrāde uzsākta pirms likuma spēkā stāšanās. Šāds regulējums ir nepieciešams, lai novērstu situāciju, ka jau uzsāktu teritorijas plānojumu izstrādes noslēguma posmā rodas pienākums veikt papildu modelēšanu, izvērtējumus un plānojuma precizējumus, kas var būtiski ietekmēt teritorijas plānojuma izstrādes termiņus un radīt papildu administratīvo un finansiālo slogu.
 

-

Likumprojektā paredzētā iespēja atkāpties no izvietošanas ierobežojumiem ir formulēta pārāk plaši. Nav noteikts pienākums pierādīt, ka nepastāv cita, videi un cilvēku veselībai mazāk kaitīga atrašanās vieta, salīdzināt alternatīvas, saņemt kompetento vides un veselības aizsardzības institūciju atzinumus, noteikt saistošus ietekmes mazināšanas pasākumus un monitoringu pēc objekta īstenošanas, kā arī izvērtēt ietekmi uz jutīgām un sociāli mazaizsargātām iedzīvotāju grupām.
Jānovērš arī atšķirīga izpratne par atkāpes pamatojuma ietveršanas vietu – teritorijas plānojumu apstiprinošajos saistošajos noteikumos vai plānošanas dokumenta paskaidrojuma rakstā. Pamatojumam jābūt publiski pārbaudāmam un tā tiesiskajam statusam – nepārprotamam.

Lūdzam izvērtēt to,  ka nosakāms, ka atkāpe pieļaujama tikai sevišķi svarīgu sabiedrības interešu nodrošināšanai, ja ar alternatīvu izvērtējumu pierādīts, ka nepastāv videi un cilvēku veselībai mazāk kaitīgs risinājums, netiek pieļauts gaisa kvalitātes normatīvu pārsniegums un tiek noteikti juridiski saistoši ietekmes mazināšanas, kompensējošie un monitoringa pasākumi. Likumprojektā viennozīmīgi jānosaka arī atkāpes pamatojuma saturs, institūciju atzinumi un dokumenta daļa, kurā pamatojums ietverams.

 

-

LPS kategoriski iebilst anotācijā norādītajam, ka likumprojektam nav ietekmes uz pašvaldību budžetiem. Likumprojektā ietvertās normas uzliek pašvaldībām jaunus pienākumus, piemēram, izstrādāt un īstenot ilgtermiņa un īstermiņa gaisa kvalitātes plānus, tos regulāri pārskatīt, nodrošināt plānos paredzēto pasākumu īstenošanu,  veikt papildu uzraudzības un kontroles pasākumus u.c. Lūdzu norādīt ietekmi uz pašvaldību budžetu, kā arī norādīt finanšu avotus jauno pienākumu izpildei.



 

-

Aicinām izvērtēt, vai likumprojektā noteiktais divu gadu termiņš ilgtermiņa gaisa kvalitātes plāna izstrādei ir pietiekams situācijās, kad plāna izstrādei nepieciešama vairāku pašvaldību, valsts institūciju un citu iesaistīto pušu koordinācija, kā arī papildu modelēšanas un izpētes darbu veikšana.
 

-