Atzinums

1.pielikuma 16. un 17.tabulai lūdzu precizēt nosaukumu.  "Vispārējo valdības dienestu kopējās izmaksas"  nomainīt uz "Vispārējo valdības dienestu kopējās plānotās izmaksas", jo izmantoti plāna dati.

-

Svītrot 1.pielikumā 21.lpp. rindkopu
" Oficiālie pārskati (pēc minētajām klasifikācijām) nedod pietiekamu iespēju identificēt funkcijas/pakalpojumus un administratīvos izdevumus to ietvaros. Šāda informācija šobrīd būtu speciāli jāpieprasa pašvaldībām."

Jo ir "Gada pārskats", ko pašvaldības sagatavo atbilstoši 2018.gada 19.jūnija Ministru kabineta noteikumiem nr.344 "Gada pārskata sagatavošanas kārtība" un tajā skaitā: Pašvaldības sagatavo pārskatus par pamatbudžeta,ziedojumu un dāvinājumu un par citu budžetu izpildi, kur:
1)aizpilda ieņēmumu un finansēšanas sadaļu, norādot informāciju par pašvaldību kopā pilnā apmērā atbilstoši normatīvajos aktos budžeta jomā noteiktajām klasifikācijām;
2)aizpilda izdevumu sadaļu, norādot informāciju par katru funkcionālo kategoriju un apakškategoriju sadalījumā pa ekonomiskajām kategorijām pilnā apmērā atbilstoši normatīvajiem aktiem budžetu klasifikācijas jomā;
3)  norāda informāciju par budžeta plāna rādītājiem saistošajos noteikumos par pašvaldības budžetu apstiprinātajā detalizācijā.

-

Lūdzu precizēt 1.pielikuma 14., 15.tabulai, 8. un 12.attēlam nosaukumos tieši kādas izmaiņas, jo nosaukums "izmaiņas uz 1 iedzīvotāju euro" nav korekts.

-

Lūdzu precizēt datu avotus 1.pielikuma 11., 12., 13., 14.., 15. tabulām un 6.,7.,8.,9.,10.,11.,12 attēliem , kur uzrādīti dati "izdevumu apmērs uz 1 iedzīvotāju". Kā datu avots minēts VK, Valsts kases pārskatos šādu datu nav.

-

Lūdzu precizēt 2.pielikuma 2.tabulas datus.
1) 7.ailē ir sasummēta 2.-6.aile, kas nav pareizi, jo 6.aile jau veidojas kā 3.-5.ailes summa, kas nozīmē, ka dati par saistību apmēru 7.ailē ir sasummēti divas reizes. Līdz ar to nav korekti veikti arī procentuālie aprēķini, kuros piedalās 7.aile.
2) Lūdzu precizēt 7.ailes nosaukumu, lai saprastu, kādu aiļu dati tiek summēti kopā.
3) Lūdzu precizēt 11.ailes no 12.ailes nosaukumu, jo pēc būtības tie šobrīd ir vienādi.

-

Ziņojuma 16.lpp 1.rindkopa - "Raunas novads, ko iepriekš veidoja divi pagasti bez savstarpējas robežas, iekļauts jaunizveidotajā Cēsu novadā.."
Raunas novads ir iekļauts jaunizvedotajā Smiltenes novadā, atsaucoties uz Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikumu.

-

Ierosinām no informatīvā ziņojuma sadaļas 1.2. Izmaiņas plānošanas reģionu robežās un statistiskajos reģionos svītrot teikumu "Saglabājoties esošajiem nosacījumiem, tas nozīmētu potenciālās Kohēzijas politikas aploksnes samazinājumu ES   daudzgadu   budžeta ietvaros pēc aiznākamā plānošanas perioda.", jo šis ir tikai viens no aspektiem, kas tika analizēts VARAM 2021. gadā izstrādātajā konceptuālajā ziņojumā “Par kopējo statistiski teritoriālo vienību (NUTS) klasifikāciju”. FM atzinumā jau vērsa uzmanību, ka balstoties uz Finanšu ministrijas sagatavoto analīzi (konceptuālā ziņojuma pielikums - Latvijas NUTS 2 reģionu dalījuma izmaiņu ietekmes analīze uz Kohēzijas politikas ieviešanas sistēmu) VARAM piedāvātājām izmaiņām NUTS 2 dalījumā nav sagaidāmi būtiski pozitīvi ieguvumi attiecībā uz Kohēzijas politikas ieviešanas sistēmu un Latvijas piešķīrumu, pieņemot, ka tiek saglabāti līdzvērtīgi ieviešanas noteikumi un finansējuma sadales atslēga.

-

Iebilstam  Informatīvā ziņojuma VII. nodaļas 2.1. punktam (un arī citviet pārējā tekstā izteiktajai domai par grozījumu veikšanu budžetu klasifikatorā). Izdevumu ekonomiskajā klasifikācijā ( MK noteikumi Nr.1031 “Noteikumi par budžetu izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām”) ir paredzēts sadalījums pozīcijās par izdevumiem pašvaldību brīvprātīgo iniciatīvu izpildei naudā un natūrā. Pašvaldības varētu analītiskajā uzskaitē kombinēt funkcionālo klasifikāciju ar ekonomisko klasifikāciju, lai arī katras funkcijas ietvaros uzskaitītu sadalījumu “brīvprātīgās iniciatīvas”/”pārējie maksājumi” izmantojot jau esošās klasifikatora pazīmes.
Attiecībā uz pašvaldībām raksturīgo funkciju attiecināšanu uz funkcionālo klasifikāciju – MK noteikumi Nr.934 “Noteikumi par budžetu izdevumu klasifikāciju atbilstoši funkcionālajām klasifikācijām” ir balstīti uz starptautisko COFOG (Classification of Functions of Government) klasifikāciju, kas ir universāla. Pašvaldību funkcijas un jo īpaši pakalpojumi ir ļoti mainīgi, un var mainīties pat ļoti bieži, kas nozīmē to, ka pat vienkārši uzskaitīt visas iespējamās funkcijas un pakalpojumus klasifikatorā nebūtu iespējams.
Ja VARAM saskata problemātiku pašvaldību funkciju/pakalpojumu un tiem pakārtoto izdevumu analīzē ar esošajiem rīkiem, VARAM kā atbildīgajai ministrijai par pašvaldību attīstību un pārraudzību, un arī par pašvaldību darbību regulējošo likumdošanu (kas ir pamatā funkcijām, uzdevumiem un pakalpojumiem) būtu kopā ar pašvaldībām jāveido vadlīnijas vai metodiskais materiāls, sistematizējot pašvaldību nacionālās funkcijas un to īpatnības, un tad attiecinot tās pret COFOG. Finanšu ministrija varētu līdzdarboties šajā procesā, sniedzot konsultācijas atbilstoši kompetencei. Pēc šāda modeļa bija līdz šim veiksmīga sadarbība ar VARAM par administratīvajiem izdevumiem.

VARAM sadarbībā ar pašvaldībām, konsultējoties ar Finanšu ministriju un pēc nepieciešamības iesaistot citas nozaru ministrijas, izvērtē iespējas izstrādāt vadlīnijas pašvaldību funkciju un pakalpojumu grupēšanai un sasaistei ar budžetu izdevumu klasifikatoriem.

Informatīvā ziņojuma VII sadaļas “PRIEKŠLIKUMI TURPMĀKAI RĪCIBAI” 2.2.apakšpunkts paredz izvērtēt iespēju mainīt pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (turpmāk – PFI) pieeju, sasaistot to ar konkrētu pašvaldību no autonomajām funkcijām izrietošu uzdevumu izpildi un pakalpojumu nodrošināšanu saņēmējpašvaldībās.
Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumam (turpmāk – likums) PFI aprēķinam izmanto pašvaldību izdevumus raksturojošus kritērijus – no pašvaldību darbības neatkarīgus statistikas rādītājus – iedzīvotāju skaitu, bērnu skaitu vecumā līdz 6 gadiem, bērnu un jauniešu skaitu vecumā no 7 līdz 18 gadiem, darbspējas vecumu pārsniegušo iedzīvotāju skaitu, pašvaldības teritorijas platību kvadrātkilometros.
PFI aprēķinam izmanto izlīdzināmo vienību skaitu, kas ietver informāciju par pašvaldību izdevumiem, kuri saistīti ar pašvaldību izdevumus raksturojošiem kritērijiem. PFI veic, salīdzinot pašvaldības vērtētos ieņēmumus uz vienu izlīdzināmo vienību ar vidējiem vērtētiem ieņēmumiem uz vienu izlīdzināmo vienību:
     - pašvaldība, kurai vērtētie ieņēmumi uz vienu izlīdzināmo vienību ir mazāki par vidējiem vērtētajiem ieņēmumiem uz vienu izlīdzināmo vienību pašvaldībās kopā, saņem no izlīdzināšanas fonda dotāciju, kas uz vienu izlīdzināmo vienību ir 60 procenti no starpības, ko veido vidējie vērtētie ieņēmumi uz vienu izlīdzināmo vienību pašvaldībās kopā un pašvaldības vērtētie ieņēmumi uz vienu izlīdzināmo vienību;
     - pašvaldība, kurai vērtētie ieņēmumi uz vienu izlīdzināmo vienību ir lielāki par vidējiem vērtētajiem ieņēmumiem uz vienu izlīdzināmo vienību pašvaldībās kopā, veic izlīdzināšanas fondā iemaksu, kas uz vienu izlīdzināmo vienību ir 60 procenti no starpības, ko veido pašvaldības vērtētie ieņēmumi uz vienu izlīdzināmo vienību un vidējie vērtētie ieņēmumi uz vienu izlīdzināmo vienību pašvaldībās kopā;
     - ar valsts budžeta dotāciju proporcionāli samazina starpību starp pašvaldības vērtētajiem ieņēmumiem uz vienu izlīdzināmo vienību un tās pašvaldības vērtētajiem ieņēmumiem uz vienu izlīdzināmo vienību, kurai šie ieņēmumi ir vislielākie.

Līdz ar to, ņemot vērā pašvaldību sociālekonomiskās atšķirības, pašvaldībām tiek radītas līdzīgas iespējas ar likumu noteikto funkciju izpildei. Norādām, ka pašvaldību finanšu resursi ir dažādā apmērā –  2022.gadā pašvaldību izlīdzinātie ieņēmumi uz vienu izlīdzināmo vienību ir no 417 euro līdz 555 euro. Ņemot vērā minēto, pašvaldības atbilstoši saviem finanšu resursiem nodrošina autonomo funkciju izpildi. Vienlaikus norādām, ka saskaņā ar likumu “Par pašvaldību budžetiem” pašvaldības savus budžetus izstrādā, apstiprina un izpilda patstāvīgi, ievērojot Likumu par budžetu un finanšu vadību un likumu “Par pašvaldībām”, kā arī citus likumus un Ministru kabineta noteikumus. Valsts pārvaldes institūcijas nedrīkst iejaukties pašvaldību budžetu izstrādāšanā un izpildē, ja tas nav paredzēts likumā. Ņemot vērā minēto, neatbalstām 2.2.apakšpunkta iekļaušanu informatīvajā ziņojumā un lūdzam to svītrot.

-

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma 36.lp. 8.tabulu, kur pie 2021.gada nepieciešams norādīt informāciju arī par Ministru kabineta 2021.gada 29.janvāra rīkojumu Nr. 54 “Par finansējuma sadalījumu pašvaldībām Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanas un seku novēršanas pasākumu īstenošanai”, saskaņā ar kuru tika piešķirts finansējums 5 milj. euro apmērā, lai Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanas un seku novēršanas pasākumu īstenošanai nodrošinātu vienreizējas papildu dotācijas piešķiršanu pašvaldībām, kurām izlīdzinātie ieņēmumi ir vismaz par 10 procentiem zemāki salīdzinājumā ar vidējiem izlīdzinātiem ieņēmumiem valstī un bezdarba līmenis ir augstāks par vidējo valstī.

-

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma 35.lp. pirmspēdējā rindkopā sniegto informāciju, ka kopš 2018. gada saskaņā ar ikgadējo likumu par valsts budžetu tiek piešķirta speciālā dotācija, kas tiek integrēta pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales principiem. Vēršam uzmanību, ka speciālās dotācijas sadales principi tiek noteikti ikgadējā valsts budžeta likumā un atbilstoši tam speciālā dotācija ir gan pievienota pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam, gan integrēta pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales principiem.

-

Informatīvā ziņojuma 28.lp. 2.tabulā (attiecīgi arī 1.pielikuma 1.tabulā) ailē “2021.gada plāns (119 pašvaldības)” nav minēts uz kādu periodu dati ir izmantoti, bet var izsecināt, ka tiek izmantoti Valsts kases dati par 2021.gada maiju. Informatīvā ziņojuma 28.lp. 3.tabulā (attiecīgi arī 1.pielikuma 2.tabulā)  tiek izmantoti dati par septembra mēnesi, vienlaikus šai tabulā nav izprotams pret kādu periodu ir rēķinātas gada plāna izmaiņas. Informatīvā ziņojuma 1.pielikuma tabulās, kur atspoguļotas pašvaldību ieņēmumu izmaiņas uz 1 iedz., dati tiek rēķināti oktobra mēnesim, vienlaikus nav zināms, kādi iedzīvotāju skaita dati tiek izmantoti – uz gada sākumu vai gada vidu. Ņemot vērā iepriekš minēto, ka informatīvajā ziņojumā dati tiek norādīti uz dažādiem periodiem, lūdzam izvērtēt, vai tos nebūtu nepieciešams salāgot un izmantot vienu periodu.

-

Informatīvā ziņojuma II nodaļā - 21.lp. otrajā rindkopā - ir minēts, ka nodokļu ieņēmumu un transfertu īpatsvars kopējos pašvaldības ieņēmumos ir vienāds 2020.gadā un 2021.gadā (nodokļu ieņēmumu īpatsvars 57%, bet transfertu īpatsvars 37%), savukārt atbilstoši Valsts kases pārskatiem 2021.gadā nodokļu ieņēmumu īpatsvars kopējos pašvaldības ieņēmumos ir 59%, bet transfertu īpatsvars kopējos pašvaldības ieņēmumos ir 35%, attiecīgi lūdzam to precizēt.

-

Precizēt 2.pielikuma sadaļu “Kopējais pašvaldību saistību apmērs” 10.attēlā atšifrējot visu tajā iekļauto pašvaldību nosaukumus, lai  nodrošinātu informācijas sakritību ar pēc attēla sekojošo tekstu, kā arī precizēt 11.attēlā sniegtos datus atbilstoši pašvaldību pārskatiem par saistību apmēru.  

-

Papildināt 2.pielikuma sadaļu “Aizņēmumu izmantošanas iespējas” ar informāciju par  nozaru ministriju iesaisti, tajā skaitā  VARAM un Ministru kabineta izveidoto nozaru ministriju pašvaldību investīciju projektu izvērtēšanas komisiju, un kārtībām investīciju projektu vērtēšanā (izglītības iestāžu investīciju projekti, jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecībai vai esošas pirmsskolas izglītības iestādes paplašināšanai, aizņēmumi pašvaldību investīciju projektu īstenošanai, ārkārtējās situācijas ietekmes mazināšanai un novēršanai saistībā ar Covid-19 izplatību, prioritāro investīciju projektu īstenošanā) pirms valsts budžeta aizdevuma piešķiršanas.  Vēršam uzmanību, ka šāda jaunā pieeja  projektu vērtēšanā tika ieviesta,  lai nodrošinātu, ka tiek atbalstīti efektīvi un ilgtspējīgi  attiecīgās nozares projekti, maksimāli iesaistot nozaru ministrijas projektu vērtēšanā.

-

Lūdzam izvērtēt informatīvā ziņojuma VII sadaļā “Priekšlikumi turpmākai rīcībai” iekļauto 1.5.priekšlikumu, ņemot vērā līdzšinējās diskusijas un Finanšu ministrijas nostāju Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas konceptuālā ziņojuma “Par kopējo statistiski teritoriālo vienību (NUTS) klasifikāciju” saskaņošanas gaitā. Atgādinām, ka Finanšu ministrijas ieskatā no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas piedāvātājām izmaiņām NUTS 2 dalījumā nav sagaidāmi būtiski pozitīvi ieguvumi uz Kohēzijas politikas ieviešanas sistēmu un Latvijas piešķīrumu, pieņemot, ka tiek saglabāti līdzvērtīgi ieviešanas noteikumi un finansējuma sadales atslēga. Lai pamatotu šādu priekšlikumu, nepieciešama detalizēta analīze par izmaiņu ietekmi uz Eiropas Savienības fondu ieviešanas sistēmu, pieejamo Eiropas Savienības budžeta finansējumu Latvijai, kā arī citām NUTS 2 reģiona dalījuma izmaiņu priekšrocībām un trūkumiem. Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī to, ka lēmums par iespējamām izmaiņām NUTS 2 reģionos Ministru kabinetā nav pieņemts, aicinām svītrot šo punktu.

-

Izdevumu ekonomiskajā klasifikācijā ( MK noteikumi Nr.1031 “Noteikumi par budžetu izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām”) ir paredzēts sadalījums pozīcijās par izdevumiem pašvaldību brīvprātīgo iniciatīvu izpildei naudā un natūrā. Pašvaldības varētu analītiskajā uzskaitē kombinēt funkcionālo klasifikāciju ar ekonomisko klasifikāciju, lai arī katras funkcijas ietvaros uzskaitītu sadalījumu “brīvprātīgās iniciatīvas”/”pārējie maksājumi” izmantojot jau esošās klasifikatora pazīmes.
Attiecībā uz pašvaldībām raksturīgo funkciju attiecināšanu uz funkcionālo klasifikāciju – MK noteikumi Nr.934 “Noteikumi par budžetu izdevumu klasifikāciju atbilstoši funkcionālajām klasifikācijām” ir balstīti uz starptautisko COFOG (Classification of Functions of Government) klasifikāciju, kas ir universāla. Pašvaldību funkcijas un jo īpaši pakalpojumi ir ļoti mainīgi, un var mainīties pat ļoti bieži, kas nozīmē to, ka pat vienkārši uzskaitīt visas iespējamās funkcijas un pakalpojumus klasifikatorā nebūtu iespējams.
Ja VARAM saskata problemātiku pašvaldību funkciju/pakalpojumu un tiem pakārtoto izdevumu analīzē ar esošajiem rīkiem, VARAM kā atbildīgajai ministrijai par pašvaldību attīstību un pārraudzību, un arī par pašvaldību darbību regulējošo likumdošanu (kas ir pamatā funkcijām, uzdevumiem un pakalpojumiem) būtu kopā ar pašvaldībām jāveido vadlīnijas vai metodiskais materiāls, sistematizējot pašvaldību nacionālās funkcijas un to īpatnības, un tad attiecinot tās pret COFOG. Finanšu ministrija varētu līdzdarboties šajā procesā, sniedzot konsultācijas atbilstoši kompetencei. Pēc šāda modeļa bija līdz šim veiksmīga sadarbība ar VARAM par administratīvajiem izdevumiem.

VARAM sadarbībā ar pašvaldībām, konsultējoties ar Finanšu ministriju un pēc nepieciešamības iesaistot citas nozaru ministrijas, izvērtē iespējas izstrādāt vadlīnijas pašvaldību funkciju un pakalpojumu grupēšanai un sasaistei ar budžetu izdevumu klasifikatoriem.

Nodokļu normatīvajos aktos nav noteikts pienākums sniegt informāciju par nodarbināšanas vietu, šī informācija ir darba devēja rīcībā. Nodokļu administrēšanas vajadzībām darba devējs reģistrē darba ņēmējus, norādot darba uzsākšanas datumu un profesijas kodu (minēto informāciju darba devējs sniedz saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" un tam pakārtotajiem normatīvajiem aktiem).
Nedz informatīvajā ziņojumā, nedz tam pievienotajos pielikumos neparādās protokollēmuma 2.2. apakšpunktā minētajam uzdevumam problēmsituācijas izklāsts un risinājuma apraksts, kurā būtu uzskaitīti nepieciešamie normatīvo aktu grozījumi, lai panāktu nepieciešamo mērķi problēmsituācijas (kura nav atspoguļota) uzlabošanai, un kādi būtu ieguvumi tieši no šādu grozījumu ieviešanas .
Turklāt vēršam uzmanību, ka komersantiem būs sarežģīti noteikt nodarbinātā struktūrvienību, jo kā struktūrvienības ir reģistrējamas tīmekļa vietnes, savukārt būvobjekti netiek reģistrēti kā struktūrvienības. Tāpat sarežģīti būs noteikt nodarbinātības vietu administratīvajam personālam,  kā arī attālināta darba gadījumos.
Ņemot vērā minēto, lūdzam svītrot protokollēmuma projekta 2.2.apakšpunktu.

-

Nedz informatīvajā ziņojumā, nedz tam pievienotajos pielikumos neparādās protokollēmuma 2.2. apakšpunktā minētajam uzdevumam problēmsituācijas izklāsts un risinājuma apraksts, kurā būtu uzskaitīti nepieciešamie normatīvo aktu grozījumi, lai panāktu nepieciešamo mērķi problēmsituācijas (kura nav atspoguļota) uzlabošanai. Finanšu ministrija, kā atbildīgā valsts institūcija nodokļu politikas izstrādes jomā, ir gatava sniegt atbalstu VARAM darbā pie problēmsituācijas risināšanas (nevis būt atbildīgā), ja VARAM sniedz informatīvajā ziņojumā detalizētāku aprakstu, norāda kādos normatīvajos aktos grozījumi veicami un kādi būtu ieguvumi tieši no šādu grozījumu ieviešanas. Ņemot vērā, ka VARAM ir atbildīgā ministrija par pašvaldību attīstību un pārraudzību, un arī par pašvaldību darbību regulējošo likumdošanu, šo problēmu aktualizēšana un potenciālo risinājumu izstrāde ir tieši VARAM kompetences jautājums.

-

1.Precizēt informatīvā ziņojuma 2.tabulu ar norādi, kādi dati izmantoti veicot ieņēmumu kategoriju analīzi (2020.gada pārskata dati vai 2020.gada mēneša pārskats un 2021.gada mēneša pārskats. Mēneša pārskati ir operatīva informācija). Ailē "2021.gada plāns (119 pašvaldības) būtu jābūt  2021.gada jūnija mēneša datiem, bet dati atšķiras.
2. Papildināt Informatīvā ziņojuma 4.tabulu ar informāciju par iedzīvotāju skaitu, no kurienes šie dati, jo Valsts kase nesniedz rādītājus uz 1 iedzīvotāju.

-

Zem attēliem un tabulām būtu norādāmi arī pārskati (vai pārskatu periodi), no kurienes iegūti minētie dati, jo datu avoti ir dažādi un datu salīdzināšana starp, piemēram, oktobra mēneša izpildes datiem, gada pārskatos norādītajiem datiem un plānotajiem datiem atstāj ietekmi uz datu pareizu interpretāciju.

-

1. Precizēt 2.pielikuma 7.tabulas datu avotu, jo nav saprotams, kāpēc kā datu avots ir uzrādīta Valsts kase.
2. Precizēt 2.pielikuma 16.attēlu un tekstu "Visās pašvaldībās kopā" novietot atbilstošā vietā, jo attēlā teksts neatrodas pie norādītajiem 34%.
 

-