Atzinums

KP ir iepazinusies ar Klimata un enerģētikas ministrijas izstrādāto noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 19. jūnija noteikumos Nr. 350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi”” (turpmāk – Noteikumu projekts).
KP norāda, ka Noteikumu projekta anotācijā nav ietverts izvērsts skaidrojums, kāpēc noteiktām valsts meža zemēm būtu nosakāms izņēmums no izsoļu procesa apbūves tiesību iegūšanai, bet šīs zemes apbūves tiesības ārpus izsoļu procesa nododamas publisku personu kapitālsabiedrībām. KP vērtējumā, Noteikumu projektā ietvertais jēdziens “stratēģiski nozīmīgs vēja parks” nav pilnībā izprotams, jo faktiski jebkura vēja parka izbūve ir saistāma ar klimatneitralitātes un enerģētiskās drošības mērķu sasniegšanu. Vienlaikus minētā skaidrojums, iespējams, ir ietverts informatīvajā ziņojumā “Stratēģiskie vēja enerģijas ražošanas attīstības projekti valsts meža zemēs”, kas nav publiski pieejams. Tādējādi, KP ieskatā, atšķirīgās procedūras noteikšana attiecībā uz publisko personu kapitālsabiedrībām, ja tā ir pamatota, ir sevišķi un argumentēti jāizskaidro Noteikumu projekta anotācijā, tostarp skaidrojot iemeslus, kāpēc publiskas personas kapitālsabiedrības nevar attiecīgās apbūves tiesības iegūt, piedaloties vienīgi izsoļu procedūrā, kas attiecas arī uz privātajiem tirgus dalībniekiem.
KP vērš uzmanību uz valstij piederošu zemesgabalu valdītāju īpašo lomu konkurences neitralitātes nodrošināšanā, lai privātajiem tirgus dalībniekiem, kuri vēlas iegūt apbūves tiesības uz valstij piederošo zemi, valstij piederoši zemesgabali arī reāli būtu pieejami, kā arī lai apbūves tiesību iegūšanas process efektivitātes ziņā būtiski neatšķirtos no Noteikumu projekta 5. punktā paredzētā procesa publisko personu kapitālsabiedrībām. Attiecīgi Noteikumu projekta anotācija būtu papildināma ar izvērtējumu par minētā procesa līdzvērtīgumu.
KP aicina Noteikumu projekta anotāciju papildināt ar skaidrojumu, ka arī uz Noteikumu 5. punktā minēto subjektu, kura visas kapitāla daļas vai akcijas pieder publiskai personai vai vienai vai vairākām publiskas personas kapitālsabiedrībām, attiecināms pienākums maksāt apbūves tiesību maksas atbilstoši plānotajam 87.8 punktam (Noteikumu projekta 1. punkts). Papildus KP norāda, ka nav pieļaujama situācija, kurā apbūves tiesību iegūšanas maksājums (vienreizējais maksājums), kāds tiek pieprasīts no publisko personu kapitālsabiedrībām ir ievērojami zemāks, nekā izsoles rezultātā par līdzvērtīgu valsts meža zemes gabalu iegūtā maksa. Ja šāda situācija rastos, publiskas personas kapitālsabiedrība tiktu nostādīta labākā situācijā attiecībā pret privātajiem tirgus dalībniekiem. KP vērš uzmanību uz Noteikumu projekta anotācijā norādīto attiecībā uz izsoļu procesu, skaidrojot izvēli par izsoļu sākumcenu noteikt 0 EUR. Proti, skaidrojumā norādīts, ka izsoļu sākumcenas noteikšanai ir nepieciešama metodika, kura var neatbilst dažādiem biznesa un to finansēšanas modeļiem un to pieņēmumiem. No minētā izriet, ka noteikt ekonomiski pamatotu sākotnējo izsoles cenu ir sarežģīti, tādējādi, KP ieskatā, iepriekš minētās situācijas izveidošanās risks ir augsts.
Tāpat KP aicina Noteikumu projekta anotāciju papildināt ar skaidrojumu, kāpēc ir izvēlēts tieši 10% no valsts meža zemēm jeb 50 000 ha valsts meža zemju ierobežojums, kas nosakāms kā izņēmums no izsoļu procedūras. Proti, gadījumā, ja atšķirīgās procedūras noteikšana publisko personu kapitālsabiedrībām ir pamatota, ir jāapsver, vai mērķus nav iespējams sasniegt, paredzot zemāku augšējo slieksni šim valsts meža zemes apjomam, kura apbūves tiesības ir nododamas ārpus izsoļu procesa.
Ņemot vērā iepriekš minēto, aicinām tālākajā normatīvo aktu izstrādes un saskaņošanas laikā būtisku uzmanību pievērst vienlīdzīgu apstākļu nodrošināšanai starp privātajiem un publiskajiem tirgus dalībniekiem.
 

-