Atzinums

Noteikumu projekta 13.5.punktā minēts, ka pašvaldības, sadalot mērķdotāciju izglītības iestādēm pedagogu darba samaksai piešķir par 30% lielāku mērķdotāciju vienam izglītojamam tām izglītības iestādēm, kurām ir noslēgti starptautiskie līgumi mazākumtautību izglītības programmu īstenošanai, nekā vidēji pašvaldībā vienam izglītojamam. Izziņā skaidrots, ka rēķinot vidējo mērķdotāciju vienam izglītojamam tika ņemts vērā viss valsts budžeta mērķdotācijas finansējums, tajā skaitā gan vispārizglītojošām programmām, gan arī tādām, kurās bija iepriekšējā regulējumā piemērots paaugstināts koeficients-starptautiskie līgumi. Pēc iesniegtajiem aprēķiniem redzams, ka atsevišķām pašvaldībām aprēķinātais finansējums samazinās, salīdzinot ar finansējuma aprēķināšanu pēc iepriekšējā regulējuma, kas rada pamatu bažām par atsevišķu pašvaldību spēju nodrošināt 13.5.punkta izpildi.

-

Atkārtoti vēršam uzmanību, ka atbilstoši Ministru kabineta 2016.gada 5.jūlija noteikumu Nr.447 “Par valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs” 7.7.1 apakšpunktam izglītojamiem, kas pamatizglītības pirmā posma izglītības programmas daļā paredzēto mācību saturu apgūst ģimenē, piemēro papildu koeficientu 0,1, savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie un sabiedriskai apspriešanai nodotie grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 25. augusta noteikumos Nr.538 "Kārtība, kādā valsts finansē darba samaksu pedagogiem privātajās izglītības iestādēs" paredz, ka izglītojamo skaitam, kas pamatizglītības pirmā posma izglītības programmu apgūst ģimenē, piemēro koeficientu 0,5, vienlaikus šajā noteikumu projektā vairs neparedzot šāda papildu koeficienta piemērošanu. Līdz ar to, lūdzam noteikumu projekta anotācijā skaidrot, kāpēc minētais koeficients ir izslēdzams no šī noteikumu projekta, kā arī, uz kāda pamata tas ir palielinājies (grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 25. augusta noteikumos Nr.538).

-

Noteikumu projekta anotācijā (10.lp., ceturtā rindkopa) minēts, ka zemākās mēneša algas likmes pieaugums tiks nodrošināts gan no centrālās valdības budžeta, gan pašvaldību budžeta. Lūgums sniegt papildu skaidrojumu, kā to plānots nodrošināt jaunā pedagogu atalgojuma aprēķina modeļa ietvaros. Vienlaikus atgādinām, ka saskaņā ar Izglītības likuma 60.panta trešo daļu pašvaldības var piedalīties valsts un pašvaldību izglītības iestāžu īstenoto izglītības programmu pedagogu darba samaksas finansēšanā

-

Atzīmējam, ka no š.g. 20.aprīlī elektroniski atsūtītajiem aprēķiniem ir secināms, ka gan pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēm, gan privātajām izglītības iestādēm, jaunajam modelim aprēķinot nepieciešamo finansējumu 2022.gada septembrim-decembrim, tajā ir ierēķināts finansējuma iztrūkums 2022.gada septembrim-decembrim, kas izveidojies, aprēķinot nepieciešamo finansējumu pēc vecā modeļa, ņemot vērā ar š.g. 1.septembri pedagogu zemākās mēneša algas likmes pieaugumu līdz 900 euro un audzēkņu skaita izmaiņas. Norādām, ka likumā “Par valsts budžetu 2022.gadam” attiecīgo resoru budžetos ir ieplānots papildu nepieciešamais finansējums, lai nodrošinātu pedagogu darba samaksu 2022. gadā un turpmāk ik gadu, ņemot vērā pedagogu minimālās algas likmes palielināšanu, sākot ar 2022. gada 1. septembri, līdz 900 euro. Līdz ar to nav atbalstāms noteikumu projekta īstenošanai nepieciešamajā finansējumā iekļaut iztrūkstošo finansējumu, kas aprēķināts uz vecā modeļa pamata, par finansējuma avotu nosakot valsts budžeta programmu "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", jo aprēķinu precizējumi nevar būt par pamatu papildus valsts budžeta līdzekļu pieprasījumam no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Uzskatām, ka minētais jautājums (finansējuma iztrūkums) ir risināms/nodrošināms Izglītības un zinātnes ministrijas un 62.resora esošo līdzekļu ietvaros, nepieciešamības gadījumā veicot iekšējās finansējuma pārdales. Attiecīgi ir precizējama noteikumu projekta anotācijas 3.sadaļa, kā arī protokollēmuma projekta 3.punkts.

-

Vēršam uzmanību, ka Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk - IZM) ir atbildīga par aprēķinātajām finansiālajām ietekmēm jaunā modeļa ieviešanai un, ja radīsies nepieciešamība pēc papildus finansējuma, kas pārsniegs Ministru kabineta 2021.gada 21.decembra protokola Nr. 81, 87.§ 4.punktā norādīto finansējumu, tad tas ir nodrošināms no IZM un 62.resorā pieejamā finansējuma.
 

-

Vēršam uzmanību, ka MK sēdes protokollēmuma 5.punkts, kas paredz pieņemt zināšanai, ka papildu nepieciešamais finansējums, lai no 2023.gada 1.septembra nodrošinātu noteikumu projekta īstenošanu, 2023.gadā ir 7 765 073 euro, 2024.gadā - 11 374 909 euro, 2025.gadā - 12 202 121 euro, ir pretrunā ar Ministru kabineta 2021.gada 21.decembra sēdē pieņemto lēmumu, izskatot  konceptuālo ziņojumu "Par priekšlikumiem pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa pilnveidei", kas paredz, ka indikatīvi papildu nepieciešamais finansējums modeļa "Skolēns pašvaldībā" ieviešanai ir līdz 2 468 092 euro 2022.gadā un līdz 7 404 276 euro turpmāk ik gadus (Nr.81, 87.§, 4.punkts).

-

Uzskatām, ka MK sēdes protokollēmuma 7.punkts ir precizējams, nosakot, ka IZM, ja mainās izglītojamo skaits uz 2022. gada 1. septembri, kā dēļ finansējums pedagogu darba samaksai ir nepietiekošs, pēc 2022. gada 5. septembra jāsagatavo priekšlikumi par līdzekļu avotiem nepieciešamā finansējuma nodrošināšanai, t.sk., izvērtējot arī citu IZM budžeta programmu/apakšprogrammu izpildi.

-

Lūdzam precizēt MK sēdes protokollēmuma 8.punktu, svītrojot atsauci uz likumu “Par valsts budžetu 2022.gadam”, jo tajā nav noteiktas pedagogu minimālās algas pieauguma likmes.

-