Atzinums

Likumprojekta 1.³ panta otrajā daļā noteikts, ka gadījumos, kad par Rail Baltica projekta līdzekļiem citam nekustamā īpašuma īpašniekam tiek izbūvētas būves, inženierbūves vai inženierkomunikācijas, īpašumtiesības uz šo objektu paliek nemainīgas un īpašumtiesības uz attiecīgo objektu ir reģistrējamas tā īpašniekam, neatkarīgi no tā, kas ir būvniecības ierosinātājs. 
Attiecībā uz minēto normu likumprojekta anotācijā skaidrots, ka "likumdevējs ir paredzējis vismaz divus gadījumus, kad Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros pārbūvētās un jaunradītās būves tiek būvētas, lai atlīdzinātu ar Rail Baltica projekta īstenošanu radītos zaudējumus un neērtības, kas nekustamā īpašuma īpašniekam radušās šī projekta īstenošanas procesā un rezultātā, un šajos gadījumos īpašuma tiesības uz tiem nostiprināmas attiecīgo nekustamo īpašumu īpašniekiem, nevis valstij."
Ņemot vērā anotācijā norādīto, būtu secināms, ka tie ir ļoti ierobežoti gadījumi, kad likumdevējs ir paredzējis izbūvēt būves, inženierbūves vai inženierkomunikācijas, nemainot īpašuma tiesības, savukārt piedāvātā redakcija ir ļoti plaša un potenciāli plaši piemērojama. Attiecīgi lūdzam izvērtēt iespēju precizēt likumprojekta 1.³ panta otro daļu, nodalot gadījumus, kad pieļaujama Rail Baltica projekta līdzekļu izmantošana citas personas īpašumā paliekošām būvēm, inženierbūvēm vai inženierkomunikācijām.

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 2.pantā iekļauto jaunā 1.² panta četrpadsmito daļu par Uzraudzības padomes vadību, ievērojot Finanšu ministrijas 01.04.2025. vēstulē Nr. 3.2-16/2-9/1012 pausto viedokli, ar ko vienlaikus tika nosūtīti komentāri par Rail Baltica projekta īstenošanas uzraudzības padomes nolikuma projektu, kā arī Finanšu ministrijas 28.05.2025. sniegto atzinumu pie TA lietas Nr. 24-TA-2092. Attiecīgi arī lūdzam precizēt informāciju anotācijas 1.3. sadaļā.
Detalizēti iepazīstoties ar Rail Baltica projekta īstenošanas uzraudzības padomes nolikuma projektā paredzētajiem pienākumiem uzskatām, ka Uzraudzības padomes tehniskie darbi un sekretariāta funkcijas ir jānodrošina Satiksmes ministrijai, savukārt padomes vadība jānodrošina satiksmes ministram. Satiksmes ministrija veido transporta nozares politiku, koordinē un pārrauga Rail Baltica projekta ieviešanu, kā tas noteikts arī šajā likumprojektā, kā arī saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta un Eiropas transporta tīkla projektu īstenošanas un uzraudzības likumā noteikto Satiksmes ministrija ir uzraugošā iestāde transporta nozares projektiem. Līdz ar to Satiksmes ministrijai ir jānodrošina pilna atbildība par Rail Baltica projekta uzraudzību un arī tā vadību.
Būtiskākā līdzšinēji identificētā problēma Rail Baltica projekta īstenošanā ir bijusi projekta kvalitatīvas vadības trūkums un saistību uzņemšanas bez finansiālā seguma, neievērojot Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktos nosacījumus. Vienlaikus šī problēma nav risināma, paplašinot atbildīgo institūciju loku un nododot Rail Baltica projekta uzraudzības funkcijas citai nozares ministrijai. Finanšu ministrija jau iepriekš ir paudusi gatavību konstruktīvi sadarboties projekta īstenošanas jautājumu risināšanā. Attiecīgi finanšu ministrs, līdzīgi kā šobrīd esošajā Rail Baltica projekta īstenošanas tematiskajā komitejā, ir piekritis būt Uzraudzības padomes sastāvā. Ievērojot to, ka visa informācija par projektu pilnā apmērā ir tikai Satiksmes ministrijai un projekta ieviešanā iesaistītajām kapitālsabiedrībām – SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” un AS “RB Rail”, tad  Satiksmes ministrijas atbildīgo darbinieku kompetencē ir nodrošināt visu nepieciešamo informāciju uz datiem balstītu lēmumu pieņemšanai.

-

Likumprojekta anotācijas 1.3.sadaļas apakšsadaļā "Rail Baltica projekta finansējums" kā viens no potenciālajiem finansēšanas avotiem minēta valsts kapitālsabiedrību peļņa. Vēršam uzmanību, ka attiecībā uz valsts kapitālsabiedrību peļņu ir jāievēro Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums un no tā izrietošie Ministru kabineta noteikumi, un šajā regulējumā nav paredzēta peļņas izlietošana Rail Baltica projekta finansēšanai. Attiecīgi lūdzam precizēt anotāciju, svītrojot valsts kapitālsabiedrību peļņu kā finansējuma avotu.

-

Sadaļā Rail Baltica projekta infrastruktūras piederība un pārvaldība minēts: "Neraugoties uz to, ka Publiskas personas mantas atsavināšanas likums paredz, ka publiskas personas nekustamo un kustamo mantu var atsavināt, nododot bez atlīdzības, šis tiesiskais regulējums ir attiecināms tikai uz likumā ļoti specifiski noteiktiem gadījumiem, kas neaptver Satiksmes ministrijas gadījumu.
Ņemot vērā minēto, secināts, ka Publiskas personas mantas atsavināšanas likums neietver konkrētajai situācijai piemērojamu tiesisko regulējumu, kas pieļautu pieņemt privātpersonai vai publiskajai personai piederošu nekustamo īpašumu Satiksmes ministrijas turējumā, veikt tajā ieguldījumus un pēcāk nodot atpakaļ nekustamo īpašumu ar veiktajiem ieguldījumiem."
Lūdzam svītrot šo rindkopu, ņemot vērā, ka Publiskas personas mantas atsavināšanas likums regulē rīcību tikai ar publiskas personas mantu, kā arī jau pirms šīm rindkopām sniegto skaidrojumu attiecībā uz mantas (īpašuma), kas nodots publiskas personas lietojumā, īpašumtiesībām.

-

Anotācijas sadaļā “Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi” ir noteikts, ka Rail Baltica projekta ietvaros īstenojamo aktivitāšu raksturu (t.sk. pašvaldībām nododamo aktīvu izbūvi), likumā nepieciešams noteikt, ka Rail Baltica projektu iespējams finansēt ne tikai no Eiropas Savienības finanšu instrumentiem un valsts budžeta, bet arī no citiem finansēšanas avotiem, piemēram, finanšu institūciju aizdevumiem, pašvaldību budžeta līdzekļiem, valsts kapitālsabiedrību peļņas, privātiem finansēšanas avotiem, ziedojumiem un dāvinājumiem, kā arī citiem finansēšanas avotiem. Lūgums norādīt, ka citi finanšu avoti var tikt izmantoti Rail Baltica projekta finansēšanai, ja tie nerada negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci vai negatīvā ietekme tiek kompensēta un finansējums tiek nodrošināts, ievērojot Fiskālās disciplīnas likuma un ES fiskālo noteikumu nosacījumus.
 

-

Lūdzam anotācijas 1.3.sadaļā sniegto informāciju par pirmās kārtas īstenošanu līdz 2030.gada beigām, ievērojot 2025.gada 9.jūlijā pieņemto EK īstenošanas lēmumu, papildināt ar skaidrojumu, ka tas nodrošināms atbilstoši aktuālajiem Ministru kabineta lēmumiem un pieejamam finansējumam, kā arī projekta ieviešana ir īstenojama pakāpeniski atbilstoši pieejamajam Eiropas Savienības fondu finansējumam vai citas ārvalstu finanšu palīdzības finansējumam un tā paredzamajai plūsmai, kā arī pieejamam valsts budžeta finansējumam vai citiem finansēšanas avotiem. Vēršam uzmanību, ka situācijā, kad valsts budžeta finansiālās iespējas ir ierobežotas, jāņem vērā, ka finansējuma pieejamība ir viens no primārajiem faktoriem, kas noteiks projekta īstenošanas gaitu.

-

Lūdzam precizēt anotācijas 1.3.sadaļā nekorekti sniegto informāciju ka, ievērojot Likuma par budžetu un finanšu vadību 46. panta ceturto daļu, Ministru kabinets apstiprina visu Rail Baltica projekta ieviešanai nepieciešamo valsts budžeta finanšu līdzekļu piešķiršanu, kā arī veic citas tiesību aktos paredzētās funkcijas. Norādām, ka Likuma par budžetu un finanšu vadību 46.panta ceturtā daļa nosaka, ka saistības, kuras no budžeta finansētu institūciju un pašvaldību vadītāji uzņēmušies attiecībā uz budžeta līdzekļiem bez asignējuma, pārsniedzot piešķirto asignējumu vai pilnvaras plānotajām saistībām nākotnē, nav uzskatāmas par valsts un pašvaldību saistībām, attiecīgi tajā nav noteiktas Ministru kabineta funkcijas.

-

Ņemot vērā likumprojekta 2. pantā ietverto grozījumu, kas paredz likumu papildināt ar 1.¹ pantu, lūdzam arī anotācijas 3.sadaļas punktu “Cita informācija” papildināt ar informāciju, kādi citi finansēšanas avoti varētu tikt izmantoti Rail Baltica projekta īstenošanai.  Kā arī papildus lūgums norādīt, ka citi finanšu avoti var tikt izmantoti Rail Baltica projekta finansēšanai, ja tie nerada negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci vai negatīvā ietekme tiek kompensēta un finansējums tiek nodrošināts, ievērojot Fiskālās disciplīnas likuma un ES fiskālo noteikumu nosacījumus.

-

Lūdzam precizēt anotācijas 3. sadaļas punktā “Cita informācija” sniegto informāciju, ņemot vērā tālāk norādīto:
     - jāprecizē norādītais, ka Rail Baltica projekts ir realizējams atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem, saglabājot 85% Eiropas Savienības finansējuma un 15% nacionālā līdzfinansējuma attiecību, ņemot vērā, ka daļā jau šobrīd noslēgto finansēšanas līgumu šāda proporcija nav, piemēram, finansēšanas līgumos militārās mobilitātes ietvaros, kā ar CEF-Digital pieteikumā, kuros finansējuma attiecība attiecināmajām izmaksām ir 50% ES finansējuma daļa un 50% valsts budžeta līdzfinansējums, turklāt attiecībā uz Ministru kabineta lēmumu nepieciešamību vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību noteikto tādi ir nepieciešami katrā situācijā, kad plānots uzņemties jaunas saistības (jaunam finansēšanas līgumam) arī tad, ja ES līdzfinansējuma likme ir 85%;
     - jāprecizē 1. punkta tabulā ailē “VB līdzfinansējums” norādītajam rindā “RBR horizontālajām aktivitātēm, t.sk.” pozīcijai “CEF 8” līdzekļu apmēru “735 5537” uz “735 553”;
     - ņemot vērā Ministru kabineta 01.07.2025. sēdes protokolā Nr. 26 32. § paredzēto, jāpapildina 1. punkta tabulā rindā norādītās pozīcijas nosaukums “NĪN apsaimniekošana 2023.-2025.g. (no sākotnējā apmēra 3 716 225 euro pārdalīti 2 532 802 euro RIX un RCS būvdarbu līgumu ietvaros iesniegto rēķinu apmaksai)” ar tekstu “un 348 912 euro  nekustamo īpašumu iegūšanai”, attiecīgi precizējot pretī norādīto līdzekļu apmēru ailē “VB finansējums citām neattiecināmajām vai netiešajām izmaksām (ar PVN)”, vienlaikus iekļaujot jaunu rindu, norādot atbilstoši iepriekš norādītajam Ministru kabineta protokolam finansējumu nekustamo īpašumu iegūšanai Rail Baltica projekta īstenošanai 348 912 euro apmērā;
     - jāprecizē 2.punktā sniegtā informācija, ka finansējums MM-3, CEF-11 un CEF-Digital plānojams 80.00.00 programmā, kamēr nav MK lēmumu par precizētajām izmaksām atbilstoši EK apstiprinātajam apmēram;
     - jāprecizē 3. punktā norādīta informācija, norādot, ka jau šobrīd Satiksmes ministrijas budžeta apakšprogrammā 74.07.00 “Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) finansējums Rail Baltica projektam” 2025. gadam ieplānots finansējums 13 310 000 euro apmērā, turklāt saskaņā ar Ministru kabineta 18.02.2025. sēdes protokolā Nr. 7 33. § 4.3.apakšpunktā paredzēto pēc līguma noslēgšanas ar CFLA, tālākos projekta maksājumus veiks CFLA, attiecīgi arī šo aspektu nepieciešams precizēt;
     - jāprecizē 4. punktā norādītā informācija, ņemot vērā, ka Satiksmes ministrijas budžeta apakšprogrammā 60.50.00 “Tehniskā palīdzība Eiropas transporta, telekomunikāciju un enerģijas infrastruktūras tīklu un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) apgūšanai (2021 - 2027)” 2025. gadam plānots 280 119 euro apmērā;
     - jāpapildina ar paredzēto RIX un RCS būvdarbu līgumu ietvaros iesniegto rēķinu apmaksai (finansējuma piešķiršana no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”) atbilstoši Ministru kabineta 23.07.2024. sēdes protokola Nr.30 60.§ 7.punktam (3 846 915 euro) un Ministru kabineta 15.07.2025. sēdes protokola Nr. 28 67. § 3.punktam (7 773 396 euro).

-

Ievērojot to, ka plānotā likuma 1.³.panta otrā un trešā daļa paredz iespēju veikt ieguldījumus citas personas nekustamajā īpašumā, lūdzam papildināt likumprojekta anotāciju ar norādi, ka gadījumā, ja ieguldījums tiks veikts īpašumā, kurā tiek veikta saimnieciskās darbība, tiks ievēroti arī nosacījumi, kurus attiecībā uz publiskā finansējuma piešķiršanu saimnieciskās darbības veicējiem izvirza Komercdarbības atbalsta kontroles likums, tādējādi izslēdzot komercdarbības atbalsta sniegšanas risku.
 

-

Ministru kabineta 2025.gada 10.jūnija sēdē (prot. Nr. 23, 51.§) tika izskatīts informatīvais ziņojums  "Par dzelzceļa nozares kapitālsabiedrību integrāciju" (25-TA-189), eventuāli paredzot dzelzceļa nozares kapitālsabiedrību integrēšanu, koncentrējot pārvaldību valsts akciju sabiedrībā "Latvijas dzelzceļš" (LDz).
Tai skaitā (protokollēmuma 6.punkts), lai nodrošinātu ilgtspējīgu un integrētu dzelzceļa nozares investīciju pieeju, jau šobrīd, piemēram, jāiesaista un jāparedz LDz kā projekta partneris Atveseļošanas fonda Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļas izbūves projektā.
Lai arī anotācijā tiek piesaukts minētais integrācijas lēmums un process, Rail Baltica projekta īstenošanas likumā/anotācijā netiek atspoguļota LDz loma/iesaiste. Lūdzam anotācijā izvērst potenciālo pārvaldības integrācijas ietekmi uz likumprojektā noteikto, piemēram, skaidrot, kā attiecīgi tiks nodrošināta likuma grozījumu projektā noteikto šobrīd EDZL pārvaldības funkciju pārņemšana/kādi tiesību akti to regulēs, kā tiks nodrošināta pakāpeniska LDz lomas/iesaistes palielināšana, nodrošinot savlaicīgu iesaisti Rail Baltica projekta, kā arī saistīto ES fondu/AF īstenošanas procesos.

-

Likumprojekta 1.². panta piektās daļas 1. punkta iekavās ietverta norāde uz pakalpojumu un būvdarbu līgumiem. Aiacinām izvērtēt, vai punkts būtu papildināms ar norādi uz piegāžu līgumiem.

-