Atzinums

Ņemot vērā, ka projektā paredzētajām darbībām jāatbilst Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānam laika posmam līdz 2030. gadam (turpmāk – Klimata pārmaiņu plāns 2030. gadam), kā arī noteikumu projekta anotācijā iekļauto informāciju, ka punktus projekta iesniegumam piešķir, pamatojoties uz klimata profilu datiem,  ko ir izveidojis VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” katram Latvijas novadam un valstspilsētai, lai novērstu interpretācijas iespējas un nodrošinātu vienotu pieeju, lūdzam skaidrot noteikumu projekta anotācijā, vai noteikta pašvaldība var veikt dažādas pielāgošanās klimata pārmaiņu aktivitātes projektā atbilstoši klimata profila datiem, pat ja Klimata pārmaiņu plānā 2030. gadam pašvaldībai nav norādīti klimata profilā noteiktie riski. Piemēram, Rīgas valstspilsētai Klimata pārmaiņu plānā 2030. gadam ir norādīts, ka ir novērota vēja brāzmu stipruma palielināšanās, savukārt noteikumu projekta anotācijā ir uzsvērts nokrišņu risks, lai gan pēc pašvaldību klimata profila,  Rīgai ir identificēti vairāki riski, kā piemēram, aukstuma un nokrišņu riski (2., 3. klase), vidējā gaisa temperatūra u.c. 

Ņemot vērā, ka noteikumu projekta vērtēšanas kritēriju, kas tika apstiprināti ES fondu Uzraudzības komitejā 22.11.2023., metodikā kritērijam Nr.2.1. “Projekts ir pamatots pašvaldības attīstības programmā (pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģijā), tai skaitā iekļauts investīciju plānā” noteikts, ka  “.. visas projektā paredzētās pielāgošanās klimata pārmaiņām un saistītās civilās aizsardzības nodrošinājuma darbības ir pamatotas pašvaldības attīstības programmā vai tās pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģijā (ja attiecināms), un projekts ir paredzēts pašvaldības attīstības programmas investīciju plānā”, bet noteikumu projekta 21. punktā norādīts, ka atbalstāmajām darbībām jābūt saskaņā ar  pašvaldības attīstības programmu, tajā skaitā stratēģiju, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, lai nodrošinātu vienotu pieeju un informācijas savstarpēju atbilstību starp vērtēšanas kritērijiem un noteikumu projektu, lūdzam veikt atbilstošus precizējumus noteikumu projekta 21. punktā, ievērojot vērtēšanas kritērija Nr.2.1 skaidrojumu atbilstības noteikšanai.

-

23.1.pašvaldību īpašumā esošo meliorācijas sistēmu un lietusūdens savākšanas sistēmu atjaunošanu un vides pielāgošanu klimata pārmaiņām:
[..]
23.1.2. lietusūdeņu savākšanas sistēmu kapacitātes un kvalitātes uzlabošana apdzīvotās vietās, iekļaujot potenciālo noteču infiltrācijas zonu un lietusūdeņu akumulēšanas vietu atjaunošanu vai jaunu ierīkošanu (tai skaitā ieklājot ūdensnecaurlaidīgus slāņus, veidojot “lietusdārzus”, dīķu kaskādes, biojoslas) ar mērķi nodrošināt sistēmas kapacitāti pēc spēcīgām lietusgāzēm, t.sk. pārplūstošās vietās;
[..]

Iebildums.
Ilgtspējīga lietus ūdens kanalizācijas apsaimniekošana un lietus ūdens resursu apsaimniekošanas risinājumu pielietošana (infiltrācijas laukumu veidošana) ir pamats ūdens resursu efektīvas pārvaldības integrēšanai pilsētplānošanā un ainavu plānošanā tādos ielu posmos vai ceļos, kur nav iespējams pieslēgties pilsētas lietus kanalizācijas tīkliem.
Tādēļ lūdzam papildināt 23.1. apakšpunktu “pašvaldību īpašumā esošo meliorācijas sistēmu un lietusūdens savākšanas sistēmu atjaunošanu un vides pielāgošanu klimata pārmaiņām:” ar jaunu apakšpunktu, izsakot to šādā redakcijā:
“23.1.7. lietusūdens savākšanu  ielas daļā,  kur nav iespēja ielas posmu vai ceļu  pieslēgt pilsētas lietus kanalizācijas tīkliem, veidojot  infiltrācijas laukus no frakcionētu materiāla zem braucamās daļas seguma vai brauktuves nomālē ar ūdens uztvērējiem (restes), un izbūvētai konstrukcijai jānodrošina nestspēja pārvietojoties transportam.”
 

-

Uzlabojot lietus ūdens kontroli un optimizējot lietus ūdens pārvaldības sistēmas, pilsētas teritorijas var labāk pielāgoties klimata pārmaiņu izraisītām problēmām. Tādēļ svarīgi ir sakārtot ne tikai meliorācijas sistēmu un veikt caurteku atjaunošanu un pārbūvi, bet arī veikt lietusūdens novadīšanas grāvju atjaunošanu un pārbūvi, tas samazinātu noplūdes risku plūdu situācijā.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, lūdzam izteikt Noteikumu projekta 23.1.1. apakšpunktu sekojošā redakcijā:
 “23.1.1. esošo meliorācijas sistēmu, lietusūdens novadīšanas grāvju un caurteku atjaunošana un pārbūve, nemainot lietošanas veidu”.
 

-

Ņemot vērā to, ka 2.1.3.1. pasākuma ”Pašvaldību pielāgošanās klimata pārmaiņām” projektu kvalitatīvai ieviešanai nepieciešama ne tikai administratīvā projekta vadītāja un finanšu vadītāja nodrošināšana, bet arī projekta ieviešanas komandā tostarp nepieciešams arī kvalificēts ainavu arhitekts, vides inženieris un lietusūdens speciālists,  lūdzam izvērtēt iespējas projekta vadības izmaksām noteikt vienoto likmi 15% apmērā, piemērojot vienlīdzīgu pieeju arī 5.1.1.3.pasākuma “Publiskās ārtelpas attīstība” ietvaros atlases nosacījumiem. Līdz ar to ierosinām noteikumu projekta 27.11. apakšpunktu izteikt šādā redakcijā:  

“27.11. tiešās attiecināmās projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kuras saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 55. panta 1. punktu projekta iesniegumā plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no šo noteikumu 27. punktā minētajām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav atlīdzības izmaksas.”
 

-