Atzinums

Noteikumu projektā un anotācijā nav norādīts, saistībā ar kuriem finanšu instrumentiem vai saistībā ar kuriem konkrētiem enerģētikas projektiem Klimata un enerģētikas ministrija veiks uzdevumus attiecībā uz projektu plānošanu, vērtēšanu, ieviešanu, uzraudzību un kontroli.
Līdz ar to Noteikumu projekta 5.2.apakšpunktā (vai anotācijā) lūdzam precizēt, kuru ārvalstu vai citu finanšu instrumentu finansēto konkrēto enerģētikas projektu plānošanu, vērtēšanu, ieviešanu, uzraudzību un kontroli veiks Klimata un enerģētikas ministrija.
Piemēram, Anotācijas 1.3.punktu papildinot ar šādu tekstu:
Klimata un enerģētikas ministrija atbilstoši nolikuma 5.2.apakšpunktam nodrošina ārvalstu un citu finanšu instrumentu finansēto klimata un enerģētikas projektu plānošanu, vērtēšanu, ieviešanu, uzraudzību un kontroli attiecībā uz:
1) 2.1.2.specifiskā atbalsta mērķi “Atjaunojamo energoresursu enerģijas veicināšana - biometāns”;
2) 2.1.1.3.specifiskā atbalsta mērķi “AER izmantošana un energoefektivitātes paaugstināšana lokālajā un individuālajā siltumapgādē un aukstumapgādē”.
 

-

Aizstāt vārdu "īstenošanu" ar vārdu "izstrādi".

4.3. organizēt un koordinēt politikas izstrādi šo noteikumu 4.1. un 4.2. apakšpunktā minētajās jomās;

Klimata un enerģētikas ministrijai (KEM) nebūs iespējas virzīt citu nozaru politikas dokumentus klimata un/vai enerģētikas aspektu daļējās pārklāšanas dēļ.
Līdz ar ko nepieciešams noteikt atbildības horizontālo dimensiju.

5.3. veicina klimata politikas vai enerģētikas politikas mērķu sasniegšanai nepieciešamo pasākumu horizontālu virzību un nepieciešamās komunikācijas ar nozaru politikas veidotājiem nodrošināšanu;

Ņemot vērā, ka Klimata un enerģētikas ministrijai (KEM) tiek izveidota uz trīs struktūrvienību bāzes, kurās nav izvietots krīžu vadību resurss, ir jānodala regulējuma un plānošanas dokumentus izstrādes un ieviešanas aspekti, paredzot tam nepieciešamos cilvēkresursus (Ekonomikas ministrijā tā ir atsevišķa štata vieta, kas netiek nodota KEM).

5.10. izstrādā ar enerģētikas krīzes gadījumiem saistīto plānošanas dokumentus un nodrošina to apriti;

Ministriju nolikumos neiekļauj normas saistībā ar ministrijas pārstāvību noteikta veida lietā konkrētā tiesas instancē

Svītrot 11.punktu.

Attiecībā uz valsts kapitālsabiedrībām, kuru kapitāla daļu turētājai būtu jābūt Klimata un enerģētikas ministrijai, vēršam uzmanību, ka enerģētikas politikas efektīvai īstenošanai Klimata un enerģētikas ministrijai būtu nododamas arī elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora - AS "Augstsprieguma tīkls" - kapitāla daļas. Tā kā AS "Augstsprieguma tīkls" ir AS "Conexus Baltic Grid" kapitāla daļu turētājs, tas nodrošinātu enerģētikas politikas veidotāju līdzdalību abu pārvades sistēmas operatoru attīstībā, kas būtu likumsakarīgs solis izveidojot ministriju, kas atbildēs par enerģētikas politiku. Operatoru funkcionēšana ir būtisks enerģētiskās drošības priekšnoteikums. Līdz šim Ekonomikas ministrija nevarēja būt AS "Augstsprieguma tīkls" kapitāla daļu turētāja, jo Ekonomikas ministrija ir arī AS "Latevenergo" kapitāla daļu turētāja un atbilstoši ES regulējumam, enerģijas ražošanai un pārvadei ir jābūt nodalītai un nevar būt kopīgi akcionāri, tādējādi tika piesaistīta Finanšu ministrija kā kapitāla daļu turētāja. Tomēr, tā kā Klimata un enerģētikas ministrijai netiek nodotas AS "Latvenergo" kapitāla daļas, tad nav pamata jaunajai ministrijai nenodot AS "Augstsprieguma tīkls" kapitāla daļas kā par nozari atbildīgajai ministrijai.

Svītrot IV. nodaļu