Atzinums

3.3.1.apakšpunkta III sadaļas pirmā rindkopa (62.lp.) – "Shēmas atbildīgajām pusēm ir paredzēts noteikt pienākumu veikt energoefektivitātes un energoietaupījumu pasākumus pie galapatērētājiem, piemēram, CSAS operators iesaistās un veicina pie konkrētās   CSAS pieslēgto ēku energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus" – Iebilstam atbildīgo pušu pienākuma izpildes ierobežošanai tikai pie atbildīgo pušu klientiem. Ievērojot to, ka valsts mērķis ir uzlabot energoefektivitāti visā valstī, ir nepieciešams īstenot energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus pie iespējami plašāka galalietotāju loka visos enerģijas galapatēriņa veidos. Lūdzam izslēgt no NEKP projekta piemēru.
 

-

3.2.2.apakšpunkta III sadaļas trešā rindkopa (53.lp.) – "Pienākums uzstādīt oglekļa uztveršanas iekārtas   attiecas uz siltumenerģijas un/vai elektroenerģijas ražošanas iekārtām ar kopējo jaudu lielāku nekā 100 MW (šobrīd Latvijā ne vairāk par 5 iekārtām), lai nodrošinātu, ka “bāzes jaudas” tiek dekarbonizētas Darbības ietvaros būtu nosakām pienākums nodrošināt uztvertā oglekļa atkalizmantošanu, piemēram, rūpnieciskajā ražošanā, biodegvielas, biokurināmā vai e-degvielu ražošanā" – Iebilstam šādu iekārtu uzstādīšanas prasību ieviešanai bez iepriekšējas diskusijas un prasību ieviešanas izvērtējuma. Oglekļa uztveršanas iekārtu ieviešanas prasība iepriekš nav diskutēta un tās ieviešana radīs būtisku finanšu slogu minēto iekārtu operatoriem, kas, novirzot  finansējumu iekārtu ieviešanai, kavēs AER projektu attīstību.
 

-

3.2.2.apakšpunkta III sadaļas 11.punkts "Aktualizēt siltumenerģijas tarifu metodiku, novēršot ETS vai “jaunā ETS” izmaksu 100% iekļaušanu tarifā" (51.lp.) – Iebilstam ETS izmaksu daļējai vai pilnīgai izslēgšanai no siltumenerģijas tarifiem. ETS izmaksas ir pielīdzināmas kurināmā izmaksām. Pat daļēji izslēdzot šīs izmaksas no siltumapgādes tarifiem, siltumenerģijas ražošana  ETS kurināmā iekārtās nebūs iespējama un no siltumapgādes tiks izslēgtas būtiskas ražojošās jaudas.
 

-

Pašreizējais VES jaudu attīstības process ir laikietilpīgs un sadrumstalots. Sekmīgai VES jaudu attīstībai nepieciešams novērst virkni šķēršļu, kas saistīti ar fragmentētu pieeju VES attīstībai valsts pārvaldes un operatora līmenī, AST jaudu nepieejamību, smagnēju IVN procesu u.c.
Būtiskākie ierosinājumi šķēršļu novēršanai ir:
- starpinstitucionālās darba grupas izveide;
- vienas pieturas aģentūras, kas koordinē IVN izstrādi starp attīstītāju, valsts iestādēm un sabiedrību, izveide un paātrinātu IVN termiņu noteikšana;
- valstiska mēroga prioritātes noteikšana samērīgu vides aizsardzību piemērošanai VES IVN procedūrām atbilstoši Eiropas Savienības padomes regulā (ES) 2022/2577, ar ko nosaka ietvaru atjaunīgās enerģijas apguves paātrināšana;
- noteikt paātrinātas apguves teritorijas atbilstoši saskaņotajam RED III direktīvas grozījumiem, kas stāsies spēkā no 01.01.24.;
- veikt izmaiņas normatīvajos aktos, lai mežu un citās prioritārās teritorijās VES vajadzībām kā papildizmantošanas veidu noteiktu «tehniskā apbūve un teritorijas izmantošana» atbilstoši MK noteikumiem Nr. 240 un samazinātu administratīvo slogu VES attīstībai;
- nordrošināt regulējuma izveidi kompensējošo maksājumu veikšanai vietējai sabiedrībai;
- izstrādāt procesu, kādā Aizsardzības ministriju izskata un sniedz atzinumus par kompensējošiem mehānismiem VES turbīnu izvietošanai militāro radaru ietekmes zonās

-

3.2.2.apakšpunkta III sadaļas trešā rindkopa (52.lp.) – "būtu nosakāms, ka renovētām rūpnieciskajām ražotnēm vai komersantu darbībai ir jāatbilst gandrīz nulles emisiju nosacījumiem un tajā vismaz 50% no izmantotās enerģijas ir jābūt AE " - lūdzam šo punktu vērtēt kontekstā ar Elektroenerģijas tirgus likumā uzlikto pienākumu izvērtēt atomenerģētikas potenciālu Latvijā, jo, lai gan atomenerģijas stacijas emisijas nerada, atomenerģija nav uzskatāma par atjaunojamo enerģiju. Ievērojot jauno 50% AE prasību, atomenerģijas ražošana būs iespējama tikai pakārtoti AE ražošanas projektiem.
 

-