Atzinums

Uzturam iepriekš pausto iebildumu, kas pēc būtības nav ņemts vērā. Attiecīgi lūdzam koriģēt izziņu, tajā nenorādot “Ņemts vērā”, ja ir skaidri redzams, ka iebildums tomēr nav ņemts vērā.

“Projektā nav risināta saikne ar Valsts aizsardzības dienesta likuma 32. pantu, kas paredz, ka valsts augstskolas un koledžas finansē studijas pilsoņiem, kas piedalījušās valsts aizsardzības dienestā (VAD) un pabeiguši to. Pieaugot VAD izgājušo jauniešu skaitam, pieaugs arī studiju vietu skaits, kas viņiem obligāti jānodrošina. Augstskolas un dažādas organizācijas jau pauda savu viedokli par šo jautājumu (VAD likuma un MK 2023. gada 21. novembra noteikumu Nr. 662 "Grozījumi MK 2006. gada 10. oktobra noteikumos Nr. 846 "Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās"" saskaņošanas gaitā). Aicinām papildināt ziņojumu ar risinājumu, kas paredz papildus finansējumu studiju nodrošināšanai VAD beidzējiem.”

Aicinām ministriju izvērtēt izziņā pausto: “Skaidrojam, ka šobrīd Valsts aizsardzības dienesta likums nedeleģē valstij finansēt studijas VAD beigušajiem.”

VAD likuma 32. pants “Valsts atbalsts pilsoņiem, kas pabeiguši valsts aizsardzības dienestu” nosaka, ka valsts augstskolas esošā finansējuma ietvaros finansē studijas pilsoņiem, kas brīvprātīgi pieteikušies VAD un to pabeiguši. Bez tam, MK nosaka kārtību, kādā valsts augstskolas nodrošina šīs iespējas. Joprojām uzsveram, ka šis ziņojums par finansēšanu ir pilnībā piemērots papildus finansējuma nodrošināšanai VAD beidzējiem, kuru skaits ar laiku pieaugs.
 

-

Uzturam iepriekš pausto iebildumu, kas pēc būtības nav ņemts vērā. Attiecīgi lūdzam koriģēt izziņu, tajā nenorādot “Ņemts vērā”, ja ir skaidri redzams, ka iebildums tomēr nav ņemts vērā.
“Kā viens no kritērijiem, ko plānots vērtēt 2025. jūlijā norādīts “Absolventu kvalitāte”(Absolventu vidējā alga pret vidējo algu valstī, izmaiņa no gada uz gadu) (34.lp.).”

Aicinām ministriju izvērtēt izziņā pausto: “Skaidrojam, ka viens no objektīvākajiem veidiem, kā vērtēt augstākās izglītības iestādes sagatavoto speciālistu atbilstību darba tirgum ir pēc tā, vai un cik daudz darba devēji ir gatavi maksāt par viņu ekspertīzi. Tāpat arī nevaram piekrist, ka darba tirgum atbilstošu absolventu sagatavošana nebūtu daļa no augstskolas pienākumiem un attiecīgi nebūtu tās sniegums.”

Absolventu darba alga ir atkarīga no daudziem faktoriem – nozares, reģiona, ekonomiskajām svārstībām, studiju programmas līmeņa, iepriekšējās izglītības utt. Sekojot IZM piedāvātajai loģikai – “viskvalitatīvākie augstskolu absolventi” būtu MBA un Executive MBA programmu beidzēji, bet pedagogu programmu beidzēji – “vieni no visnekvalitatīvākajiem”. Šāda pieeja būtu vienkāršota visērtāk pieejamo datu izmantošana, kā arī sūtītu nevēlamus signālus augstskolām, studentiem un plašākai sabiedrībai.
 

-

Uzturam iepriekš paustos iebildumus, kas pēc būtības nav ņemti vērā. Attiecīgi lūdzam koriģēt izziņu, tajā nenorādot “Ņemts vērā”, ja ir skaidri redzams, ka iebildumi tomēr nav ņemti vērā.
a) “Aprakstot “scenāriju B” autori norāda: “Izmēģinājumprojekta mērķis ir aprobēt institucionālo finansējumu un atbalstīt valsts augstskolas iekšējo reformu veikšanā institucionālā finansējuma ieviešanā. Izmantojot gūtos secinājumus, ministrijas ieskatā būtu nepieciešams atbalstīt institucionālā finansējuma ieviešanu visās valsts augstākās izglītības iestādēm. Sākot ar 2026. gadu ir plānota visu valsts augstskolu pāreju uz institucionālo finansējumu.”
Aicinām izvērtēt augstskolu dalību izmēģinājumprojektā, izvēloties optimālāko piesaistes risinājumu. No vairākām dažādu tipu augstskolām esam saņēmuši aicinājumu institucionālo finansējumu piemērot tām ātrāk par solīto 2026. gadu.”
b) “Sadaļa “Pārejas posma rīcība – Institucionāla finansējuma izmēģinājumprojekts”. Lūdzam vēlreiz izvērtēt Institucionāla finansējuma izmēģinājumprojekta ieviešanas veidu – pēc mūsu rīcībā esošās informācijas vairākas dažādu tipu augstskolas ir izrādījušas interesi gan piedalīties izmēģinājumprojektā, gan pēc iespējas ātrāk ieviest institucionālā finansējuma modeli, par kuru IZM jau šajā ziņojumā norāda, ka tam ir virkne priekšrocību pretstatā esošajam.”

Vairākas augstskolas ir norādījušas, ka pilnībā atbilst ziņojumā norādītajām prasībām (“Kā priekšnosacījums institucionālā finansējuma ieviešanai ir attīstīta iestādes finanšu plānošanas un uzskaites sistēma, kas var sniegt informāciju par viena absolventa, studējošā, vai studiju programmas grupas pašizmaksām, kas ļauj sekot valsts budžeta līdzekļu izlietojumam un pieņemt informētus, pamatotus lēmumus par studiju maksu vai studiju maksas atlaidēm. Kā papildu kritēriji ir ka iestādei ir pietiekami attīstīta pārvaldība, lai varētu realizēt institucionālā finansējuma sniegtās iespējas, attīstīta finanšu sistēma, stipra kvalitātes vadības sistēma, kas spēs nodrošināt rezultātu.”)
 

-

Uzturam iepriekš pausto iebildumu, kas pēc būtības nav ņemts vērā. Attiecīgi lūdzam koriģēt izziņu, tajā nenorādot “Ņemts vērā”, ja ir skaidri redzams, ka iebildums tomēr nav ņemts vērā.
“Esam saņēmuši privāto augstskolu aicinājumu attiecināt augstākās izglītības institucionālās finansēšanas modeli arī uz juridisko personu dibinātām augstskolām. Kā norādīts ziņojumā:
“Augstākās izglītības politika ir daļa no sabiedrības un tautsaimniecības attīstības politikas. Augstskolas un zinātniskās institūcijas, kā arī to darbības rezultātā izveidotie inovatīvie un tehnoloģiju ietilpīgie uzņēmumi ir kļuvuši par attīstīto valstu inovāciju ekosistēmas virzītājiem. Augstākā un profesionālā izglītība ir efektīvākais sociālās mobilitātes instruments. Savukārt sociālā mobilitāte ir priekšnosacījums sabiedrības labklājībai un saliedētībai. Tomēr gan vietējo organizāciju (piemēram, universitātes, Valsts kontrole, atbildīgās ministrijas, Latvijas Studentu apvienība, darba devēji, jaunie zinātnieki, sociālie partneri), gan starptautisko ekspertu (piemēram, Pasaules Bankas, OECD, Eiropas Komisija, starptautiskās augstākās izglītības un zinātnes organizācijas) analīze un secinājumi rāda, ka, neskatoties uz atsevišķu jomu sasniegumiem, Latvijā hroniski netiek izmantots augstākās izglītības potenciāls.”
Privātās augstskolas ir, grib un var būt daļa no valsts attīstības politikas, lai Latvija neatpaliktu no citām valstīm; arī privāto augstskolu darbība ir vērsta uz sabiedrības labklājības un saliedētības veicināšanu. Bez tam, tādējādi tiktu nodrošinātas studentu tiesības uz izvēles brīvību izglītības izvēlē, tiktu ņemtas darba devēju tiesības uz sev vēlamu speciālistu piesaisti, kā arī nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas visām augstskolām.”
 

-

Uzturam iepriekš pausto iebildumu, kas pēc būtības nav ņemts vērā. Attiecīgi lūdzam koriģēt izziņu, tajā nenorādot “Ņemts vērā”, ja ir skaidri redzams, ka iebildums tomēr nav ņemts vērā.
“Ziņojuma sadaļā “Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums” atspoguļotās tabulas kolonnā “Jaunā sistēma” (6. lp.) minēts, ka tiks palielināta iestāžu finansiālā brīvība, atvieglojot adekvāta finansējuma uz studējošo iegūšanu. Būtiski atzīmēt, ka no ziņojuma nav gūstama pilnvērtīga informācija par piedāvātajiem kritērijiem un kārtību valsts finansējuma piešķiršanā augstākās izglītības iestādēm, kas nodrošinās augstākās izglītības pieejamību un ilgtspēju. Ziņojuma ietvertajā jaunajā augstākās izglītības finansēšanas sistēmā nav atspoguļots caurskatāms piedāvājums kā tiek risināts jautājums saistībā ar to, ka Latvijā ir viens no zemākajiem finansēšanas līmeņiem uz vienu studējošo starp Eiropas un OECD valstīm, kā arī zems kopējais augstākās izglītības finansēšanas īpatsvars no valsts iekšzemes kopprodukta. Ziņojumā ietvertie scenāriji nesniedz risinājumu nepietiekamajam augstākās izglītības finansējumam, ja netiek nodrošināts būtisks valsts resursu ieguldījumu pieaugums.”
 

-

Ziņojumā paredzēts ieviest jaunu stipendiju veidu “Izcilības stipendijas”. (“Lai gan pašlaik stipendijas tiek piešķirtas pēc akadēmiskajiem kritērijiem, lai uz tām pretendētu ir nepieciešams vispirms studēt valsts budžeta finansētajā studiju vietā. Attiecīgi, ja izcils reflektants, kas, piemēram, ieguvis godalgotas vietas pasaules olimpiādēs, izlemj studēt maksas studiju vietā, tam nav iespējas pretendēt uz valsts budžeta stipendijas iegūšanu. Lai mudinātu izcilus reflektantus izvēlēties par labu studijām Latvijā, ir nepieciešams tieši tiem mērķēts finanšu atbalsta rīks. (..)”).

Kopumā atbalstot jauna stipendiju veida ieviešanu, aicinām skaidri noteikt, ka šāda veida stipendijas finansējamas no papildus piešķirtajiem finanšu resursiem. Esošais skaidrojums ir nekonkrēts (“Jaunu stipendiju ieviešanai nākotnē IZM nākotnē vai nu radīs finansējumu esošā finansējuma ietvaros, vai arī virzīs prioritāro pasākumu ar plānoto stipendiju apmēru, kritērijiem, un finanšu ietekmes aprēķiniem.”) un rada iespaidu, ka jaunais stipendiju veids varētu tikt ieviests pārdalot esošo t.s. ‘stipendiju fondu’, kas jau tā ir nepietiekams.
 

-

Ziņojuma 28.lp. “Lai labāk iegūtu informāciju par studējošo apmierinātību ar studijām, ko varētu izmantot, lai informētu politikas veidotājus, studējošos un pašas AII, tiks ieviesta arī nacionālā studējošo, absolventu un bez diploma eksmatrikulēto (atbirušo) aptauja sadarbībā ar Latvijas Studentu apvienību. Aptaujas ietvaros tiktu iegūta informācija par studējošo un bez diploma eksmatrikulēto indivīdu apmierinātību ar studijām, mācīšanas kvalitāti, mācīšanas iespējām, akadēmisko atbalstu, studiju pārtraukšanas iemesliem, studiju organizāciju, mācīšanās resursiem, mācīšanās vidi un studējošo pārstāvniecību.”

1) Lūdzam informēt – pēc kuras institūcijas iniciatīvas ziņojums ticis papildināts. Izziņā neatrodam, ka pret šo punktu būtu tikuši izteikti iebildumi.
2) Nenoliedzot LSA lomu un iespējas organizēt aptauju, aicinām paredzēt arī augstskolu iesaisti. Informējam, ka augstskolās jau ir izstrādātas un tiek veiktas studējošo aptaujas, izmantojot augstskolu rīcībā esošos datus un augstskolu informatīvās sistēmas. Bez tam, augstskolu rīcībā ir pietiekami daudz speciālistu metodoloģiski korektas aptaujas izstrādei. Nacionāla aptauja būtu organizējama koordinējot augstskolu, ministrijas un LSA sadarbību.
 

-

31.lp. un 32.lp. 4. tabula:  Zinātnes universitāšu, lietišķo zinātnes universitāšu, lietišķo zinātnes augstskolu un koledžu sasniedzamie rādītāji institucionālā finansējuma  izmēģinājumprojekta ietvaros

Vienota izmēģinājumprojekta snieguma vērtēšanas mehānisma ieviešana ir apšaubāma, ņemot vērā, ka Izglītības un zinātnes ministrija ar attiecīgo augstākās izglītības iestādi slēgs līgumu par konkrētiem sasniedzamajiem rādītājiem, kas būs atšķirīgi starp augstākās izglītības iestādēm un līdz ar to nebūs savstarpēji salīdzināmi.
Būtiski uzsvērt, ka absolventu kvalitāte nav izmērāma ar rādītāju: absolventu vidējā alga pret vidējo algu valstī, izmaiņa no gada uz gadu. Jāuzsver, ka vidējā alga vairākos reģionos ir būtiski zemāka kā vidējā alga Rīgā; atalgojuma atšķirības vērojamas arī starp nozarēm.
 

-

30.lp. “IZM saredz vienu priekšnosacījumu un vairākus papildu kritērijus, kas varētu nodrošināt institucionālā finansējuma veiksmīgu aprobāciju. Kā priekšnosacījums institucionālā finansējuma ieviešanai ir attīstīta iestādes finanšu plānošanas un uzskaites sistēma, kas var sniegt informāciju par viena absolventa, studējošā, vai studiju programmas grupas pašizmaksām, kas ļauj sekot valsts budžeta līdzekļu izlietojumam un pieņemt informētus, pamatotus lēmumus par studiju maksu vai studiju maksas atlaidēm. Kā papildu kritēriji ir ka iestādei ir pietiekami attīstīta pārvaldība, lai varētu realizēt institucionālā finansējuma sniegtās iespējas, attīstīta finanšu sistēma, stipra kvalitātes vadības sistēma, kas spēs nodrošināt rezultātu.
Iestāžu atbilstību kritērijiem vērtēs Izglītības un zinātnes ministrija, kas saskaņā ar tās nolikumu ir vadošā valsts pārvaldes iestāde izglītības, zinātnes, kosmosa un sporta nozarē, kā arī jaunatnes un valsts valodas politikas jomā, kā arī  Ministru kabinets, ņemot vērā augstskolas darbību raksturojušos datus un līdzšinējo sniegumu. Augstskolas tiks sarindotas atbilstoši atbilstībai kritērijiem sava tipa ietvaros. (..)”

Ziņojumā nav noteikts skaidrs vērtēšanas mehānisms.
Priekšnosacījums un kritēriji augstskolu atbilstības novērtēšanai, kas paredzēti institucionālā finansējuma veiksmīgai aprobācijai, gan attīstības pārvaldības, gan finanšu sistēmas, gan kvalitātes nodrošināšanas sadaļā jau tiek izvērtēti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, kā rezultātā augstskola ir leģitīma darboties un attīstīties.
Būtiski uzsvērt, ka Ministru kabineta 2018. gada 9. janvāra noteikumu Nr. 26 “Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt labāku pārvaldību augstākās izglītības institūcijās" pirmās un otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi” ietvaros otrās atlases kārtas projekta īstenošanas gaitā (projekta iesniedzējs – Izglītības un zinātnes ministrija) tika realizētas atbalstāmās darbības: Ministru kabineta virzītu augstskolas padomes locekļu kandidātu atlase un kompetenču novērtēšana; valsts dibinātu augstskolu attīstības stratēģiju izstrāde un ieviešana; kompetences celšanas pasākumi valsts dibinātu augstskolu padomju locekļiem. Projekts ietvēra virkni pasākumus, tostarp neatkarīgo ekspertu piesaisti augstskolu stratēģiju un attīstības politiku izvērtēšanai, ieteikumu sniegšanai un saskaņošanai līdz 2023. gada 31. decembrim.
No piedāvātās ziņojuma redakcijas izriet, ka:
1) Izglītības un zinātnes ministrija veiks pārvērtējumu iepriekš vērtēšanas procesā iesaistīto Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvju un piesaistīto neatkarīgo ekspertu novērtējumam attiecībā uz augstskolu stratēģijām un saistītajām attīstības politikām, kas radīs papildu administratīvo un finansiālo slogu;
2) Izglītības un zinātnes ministrija veiks studiju virzienu akreditācijas, ko nodrošina Akreditācijas informācijas centrs un tās piesaistīti neatkarīgie eksperti, pārvērtējumu, kas ietver gan īstenoto studiju programmu klāsta attīstību, gan kopējo kvalitātes pārvaldības sistēmas izvērtējumu.
 

-

28.lp. un 29.lp. Riski, ja situācija nemainās “Pašreizējā augstākās izglītības sistēma veicina nevienlīdzību sabiedrībā, pastāv sadrumstalota augstākās izglītības sistēma ar zemu kvalitāti un zemu starptautisko konkurētspēju, radot Latvijas ekonomisko atpalicību. Pieaug risks, ka Latvija iestrēgs vidējo ienākumu slazdā un nespēs attīstīties līdzi pasaules ekonomikai un veikt savas ekonomikas transformāciju un digitalizāciju cilvēkkapitāla trūkuma dēļ.
Būtiskākie riski, ja situācija nemainās:
1.            Ekonomiskie riski: (..)
2.            Sociālie riski: (..)
3.            Komunikācijas riski (..)”

Piedāvātajā ziņojuma redakcijā minētie apgalvojumi, ka augstākās izglītības finansēšanas sistēma  veicina nevienlīdzību, sadrumstalotību un zemu konkurētspēju, nav pamatoti un datos balstīti.
Būtiski uzsvērt, ka tieši nepietiekamais valsts finansējums ir šķērslis, neļaujot veicināt augstākās izglītības kvalitāti, pieejamību un sagatavot lielāku skaitu absolventu darba tirgum, tostarp tautsaimniecības nozarei prioritārajās jomās.
Vienlaikus jāuzsver, ka nav atspoguļots risinājums saistībā ar to, ka Latvijā ir viens no zemākajiem finansēšanas līmeņiem uz vienu studējošo starp Eiropas un OECD valstīm, kā arī zems kopējais augstākā izglītības finansēšanas īpatsvars no valsts iekšzemes kopprodukta.
 

-

24.lp. Izcilības iniciatīva “Augstskolu izcilība un konkurētspēja ir pamats valsts izaugsmei, nodrošinot augstas pievienotās vērtības cilvēkkapitālu, inovācijas, kā arī zināšanu pārnesi un komercializāciju. Pašlaik trīs pīlāru modelī trešais pīlārs ir paredzēts attīstības finansējuma piešķiršanai augstākās izglītības iestādēm. Tomēr līdz šim attīstības finansējums ir bijis orientēts uz salīdzinoši maza izmēra projektiem, kas ir bijuši ar salīdzinoši mazu finansējuma apmēru un no tā izrietošā zema ambīciju līmeņa.”

Izcilības iniciatīvas izstrāde augstākās izglītības attīstībai, kas sekmēs augstākās izglītības iestāžu progresu uz globāli atzītu universitāšu līmeni, ir jāveido saistībā ar atbalsta mehānismiem, kas nodrošina augstākās izglītības pieejamību reģionos, tādējādi veicinot policentrisku attīstību.
 

-

24.lp. “Ņemot vērā to, ka Vidzemes Augstskola tajā iesaistījās 2020. gada sākumā, bet Ventspils Augstskola tikai 2023. gada vidū, IZM ieskatā, Vidzemes Augstskola ir ar plašāku un kvalitatīvāku pieredzi starpaugstskolu sadarbības īstenošanā un būtu virzāma kā mikrokvalifikāciju izmēģinājumprojekta koordinators.”
35.lp. Mikrokvalifikāciju izmēģinājumprojekta koordinēšanu un izvērtēšanu IZM plāno deleģēt Vidzemes Augstskolai, ņemot vērā tās plašo pieredzi starpaugstskolu sadarbības īstenošanā.

Aicinām izvērtēt iespējas paplašināt mikrokvalifikāciju izmēģinājumprojekta dalībaugstskolu loku. Interesi par dalību mikrokvalifikāciju izmēģinājumprojektā ir izrādījušas vairākas augstskolas.
 

-

19.lp. un 20.lp. Studiju snieguma finansējums “Ņemot vērā jaunās finansēšanas pieejas uzsvaru uz rezultātu un absolventu sagatavošanu, jaunais finansējums būtu piešķirams jau esošajam As kritērijam, kas paredz finansējumu par katru sagatavoto absolventu, ņemot vērā jomas izmaksas un darba tirgus pieprasījumu, kā arī mikrokvalifikāciju izmēģinājumprojektam. Šāds kritērijs nodrošina to, ka augstākās izglītības iestādēm aizvien lielāka daļa no finansējuma tiek piešķirta balsoties uz sagatavoto absolventu skaitu un to pieprasījumu darba tirgū.” 

Jāuzsver, ka lai varētu sekmīgi reformēt augstākās izglītības nozari un izmantot to valsts attīstības un starptautiskās konkurētspējas mērķim, pilnveidojot augstākās izglītības finansēšanas sistēmu, kas ļaus veicināt augstākās izglītības kvalitāti, pieejamību, kā arī efektīvu resursu izmantošanu, sagatavoto absolventu skaita rādītājs nav nošķirams un savstarpēji salīdzināms starp dažādu tipu augstskolām, kurām noteikti atšķirīgi darbības mērķi Augstskolu likumā.
Līdz ar to, no ziņojuma esošās redakcijas izriet, ka tiks palielināts finansējums augstskolām ar lielu studējošo skaitu, kā rezultātā tiek sagatavoti arī vairāk absolventu.
Šāda pieeja radīs regresīvu finansējuma pieejamības sistēmu gan augstskolām, kas sagatavo profesionāļus noteiktās darbības jomās, piemēram, kultūrā, mākslā, sportā, kā arī augstskolām reģionos.
Vienlaikus, jāuzsver, ka valdības deklarācijas 27. pasākums paredz ieguldīt ilgtspējīgā reģionu attīstībā, atbilstoši katra reģiona attīstības vajadzībām veidojot pievilcīgu un kvalitatīvu dzīves vidi, kā arī veicinot uzņēmējdarbību, savienojamību un iedzīvotāju mobilitāti. Atbalstīt industriālo zonu attīstību reģionos, kā arī finansiāli veicināt tādu pašvaldību attīstību, kurās veidojas jaunas darbavietas un tiek radīta augsta pievienotā vērtība, kas bez augsti kvalificētiem speciālistiem reģionā nav iespējams.
 

-

18.lp.Turpmākā aktualizācija. “Vienlaicīgi, saskaņā ar pēc IZM pasūtījuma veikto izmaksu pētījumu , izglītības tematiskajās jomās ar viszemāko studiju izmaksu koeficienta minimālo vērtību, papildu algai un DDVSAOI ir arī 48% izmaksu, kas saistītas ar infrastruktūru, materiāltehnisko nodrošinājumu, infrastruktūru, administrēšanu un citām pieskaitāmām izmaksām.”

Līdz šim augstākās izglītības iestādēm finansējums tiek piešķirts, balstoties uz minimālo studiju izmaksu koeficientu attiecīgās izglītības tematiskajā jomā, nevis optimālo vērtību (saskaņā ar MK 2006. gada 12. decembra noteikumiem Nr. 994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem"); tas iekļauts arī turpmākajā aprēķinā. Tādējādi, gan pašlaik, gan pēc jaunās redakcijas, augstākās izglītības iestādēm ir jānodrošina kvalitatīvs studiju process un tā attīstība, balstoties uz finansējumu, kas tiek piešķirts, ņemot vērā minimālo, nevis optimālo vērtību.
 

-

17.lp. un 18.lp. Turpmākā aktualizācija. “Līdz šim budžeta vietas finansējums ir ticis rēķināts, ņemot vērā vidējās izmaksas uz vienu studējošo. Šīs izmaksas ir tikušas diferencētas pēc tematiskās jomas un līmeņa, paredzot to, ka viena eksperta sagatavošanā tajā pašā jomā un studiju līmenī maksā identiski, neatkarīgi no iestādes. Ņemot vērā to, ka institucionālā finansējuma mērķis ir iestāžu brīvība veidot diferencētas izmaksas, turpmāk vienas vietas vidējā izmaksa vairs nebūs objektīvs rādītājs, pēc kā rēķināt nepieciešamo papildu finansējumu, kas nepieciešams augstākās izglītības iestādēm no valsts.  (…)”

Aktualizētajā ziņojuma redakcijā paredzētās izmaiņas, piešķirot finansējumu pamatojoties nevis uz studējošā izmaksām, bet akadēmiskā personāla atalgojumu un slodzēm, balstoties uz izstrādē esošo konceptuālo ziņojumu par akadēmiskajām karjerām, kas ietver akadēmiskā personāla struktūras un atalgojuma izmaiņas, nav atbalstāmas, ievērojot, ka šis konceptuālais ziņojums par akadēmiskajām karjerām nav saskaņots un apstiprināts, tādējādi nevarot būt par pamatu jauna institucionālā finansējuma modeļa izstrādei.
Vienlaikus jāuzsver, ka studiju procesa nodrošināšana ietver studiju satura kvalitātes veidošanu atbilstoši darba tirgus prasībām un izglītības vides pieejamības nodrošināšanu, ko kopumā veido iesaistītais akadēmiskais personāls un viesdocētāji – nozares eksperti, atbalsta personāls, atbilstoša infrastruktūra studiju procesam, dzīvošanai, sportam, kultūrai un materiāltehniskais nodrošinājums.
 

-

17.lp.Institucionālās stipendijas. “Pašlaik līdz ar budžeta vietām valsts augtākās izglītības iestādēm piešķir arī stipendijas proporcionāli piešķirto budžeta vietu skaitam, kas veido stipendiju fondu, kuru sadala AII. Vienlaikus valsts arī piešķir stipendijas studējošajiem atbilstoši konkrētam stipendiātu skaitam, caur sociālo stipendiju “Studētgods”. Arī turpmāk ministrija, balstoties uz vēsturiskajiem principiem, piešķirs finansējumu augstākās izglītības iestādēm stipendiju piešķiršanai studējošajiem, kas būtu ne mazāks kā līdz šim piešķirtā finansējuma apmērā. Būtiska atšķirība būtu tajā, ka, līdzīgi kā ar bloka dotāciju, augstākās izglītības iestādes varētu brīvi noteikt stipendiju skaitu un summu, bet ar nosacījumiem, ka vismaz 20% no stipendiju finansējuma tiek piešķirtas pēc sociālajiem kritērijiem un ka vienas stipendijas apmērs mēnesī nebūs mazāks par 140 euro, kurām augstākās izglītības iestādes var noteikt minimālo akadēmisko sasniegumu slieksni.”

Jaunākajā ziņojuma versijā nav iekļauts plāns palielināt atbalstu studentiem ar jaunu institucionālo stipendiju programmu, jo nav paredzēts papildu finansējums šādam mērķim. Gluži otrādi, šī versija paredz samazināt finansējumu institucionālajām stipendijām, jo ziņojumā ir norādīts, ka no esošā budžeta ir jānovirza papildu 20% finansējuma stipendijām, kas tiek piešķirtas, balstoties uz sociālajiem kritērijiem.
Papildu sociālo stipendiju ieviešana, piemēram, "Studētgods", ir uzskatāma par atbalstāmu pasākumu. Tomēr tās finansējuma avotam ir jābūt cieši saistītam ar sociālā finansējuma plānošanas un piešķiršanas sistēmu.
Aicinām ziņojumā skaidri norādīt, ka sociālās stipendijas piešķiramas no papildus resursiem; izziņā sniegtais skaidrojums ir ļoti aptuvens un nekonkrēts (“Izmaiņas notiks vai nu esošā finansējuma ietvaros, vai arī ja ir nepieciešams papildu finansējums, tādā gadījumā, ja ministrija iesniegs un tiks atbalstīts prioritārais pasākums par stipendiātu loka paplašināšanu.”).
 

-

Ziņojuma 4.lp. “Lai risinātu sistēmas izaicinājumus, tiek piedāvāts pāriet uz institucionālo finansēšanas principu, kā ietvaros valsts piešķir bloka dotāciju augstākās izglītības iestādēm, kas var brīvi izmantot šos līdzekļus sevis noteikto bezmaksas, līdzmaksājuma un maksas vietu nodrošināšanai.”
Iebildums.
Studējošā līdzmaksājuma noteikšana ir rūpīgi izvērtējama, jo tas var būtiski ietekmēt studentu skaita kritumu, kas jau atbilstoši Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai līdz 2030. gadam noteiktajam tiek paredzēts augsts, ievērojot demogrāfiskās attīstības nozīmīgo ietekmi uz izglītības sektoru.
Būtiski atzīmēt, ka studējošā līdzmaksājuma ieviešana nozīmīgi var ietekmēt Latvijas reģionālo augstskolu pastāvēšanu un kvalitatīvas augstākās izglītības pieejamību tuvu dzīves vietai.
Papildu finansiālā sloga radīšana studējošajiem pastiprinās izvēli doties studēt uz ārvalstīm bezmaksas studiju vietās, vienlaikus saņemot stipendiju, un turpmāk arī to saglabājot par savu dzīvesvietu.
Ziņojumā nav caurskatāmi atspoguļots un pamatots kā tieši studējošā līdzmaksājums veicinās taisnīgāku izmaksu sadalījumu, vienlaikus norādot, ka no Ziņojuma esošās redakcijas nav gūstama pārliecība, ka papildu finansiālā sloga ieviešana Latvijas iedzīvotājiem palielinās resursu apjomu izglītības sistēmā, lai attīstītu kvalitāti.
 

-