Atzinums

Iebildums
Valsts kontrole publicēja revīzijas ziņojumu "Valsts pārvalde – "quo vadis"? Valsts pārvaldes reformā plānotais un sasniegtais"[1]. Revīzijas ziņojumā tika sniegti vairāki ieteikumi, tai skaitā noteikt universālus darba snieguma rādītājus (KPI) augstākā līmeņa vadītājiem, novērst praksi valsts amatpersonām ieņemt vadošus amatus valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās, ieviest prasību, ka iestādes vadītājs jāizvēlas atklātā vai iekšējā pretendentu konkursā. Valsts kontrole piedāvāja pārvērtēt izpildvaras kompetenču sadalījumu un apvienot publiskās pārvaldes attīstības jautājumus vienā resorā. Valsts kontrole vērsa Saeimas uzmanību uz nepieciešamību rast risinājumu, lai sabiedrībai nozīmīgi jautājumi līdztekus izmaiņām tiešajā valsts pārvaldē tiktu saskaņoti risināti arī pastāvīgās iestādēs, kā arī pašvaldībās un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās. Tāpat, Valsts kontrole vairakkārt uzsvēra, ka nepieciešams nodrošināt tādas izmaiņas valsts pārvaldes institūciju darbinieku atlīdzības politikā, kas veicinātu samaksu atbilstoši sasniegtajiem rezultātiem visos līmeņos un visās iestādēs. Tomēr šie un citi revīzijas ziņojumā uzsvērtie jautājumi nav guvuši atbalstu piedāvātajā attīstības politikā.


[1] Latvijas Republikas Valsts kontrole "Valsts pārvalde – quo vadis? Valsts pārvaldes reformā plānotais un sasniegtais". Pieejams: https://www.lrvk.gov.lv/lv/getrevisionfile/29503-2AUhLznqlrVyEDa94OM3Y7F7vBQTOBB1.pdf
 

Ierosinām
Papildināt Plāna projektu ar aktivitātēm, kas nodrošinātu darba sniegumu pieejas ieviešanu un atlīdzības valsts pārvaldē sasaisti ar sasniegtajiem rezultatīvajiem rādītājiem, novēršot tās nepamatotu atšķirību.

Iebildums.
2003.gadā izveidotā un savu darbību 2018.gadā faktiski pārtraukusī Valsts pārvaldes politikas attīstības padome nevar būt efektīvs politikas ieviešanas instruments. Tāpēc tās darbības atjaunošana esošajā formātā nenodrošinās Plāna projekta ieviešanas uzraudzību.
 

Ierosinām.
Plāna projektā noteikto pasākumu un aktivitāšu ieviešanas uzraudzību noteikt Ministru kabineta vai LR Saeimas līmenī.

Iebildums.
Laba attīstības politikas plānošana paredz konstatēto problēmu (tendenču) sasaisti ar mērķi, kurš ir noteikts proporcionāls konstatētajām problēmām un ir specifisks, proti, piemērojams konkrētā gadījumā un izmērāms nosakot politikas rezultātus un rezultatīvos rādītājus. Plāna projektā var konstatēt kā  t.s. valsts pārvaldes modernizācijai nav noteikts viens konkrēts, sasniedzams uz izmērām mērķis, bet to aizvieto vairāki apakšmērķī ar neskaidro savstarpējo saistību un rezultatīvo rādītāju attiecināmību. Izsekojamību (problēma tiek risināta ar mērķtiecīgām aktivitātēm) var konstatēt tikai sabiedrības apmierinātības vērtējumā par valsts pārvaldes sniegumu, jo to pamato problēmas (tendences) kvalitatīvs un kvantitatīvs vērtējums, noteiktais un sasniedzamais rezultatīvais rādītājs un viens no piedāvātās attīstības politikas apakšmērķiem.
 

Ierosinām.
Noteikt augstākminēto izsekojamību pārējām konstatētajām problēmām (tendencēm) vai arī precizēt Plāna projekta tvērumu atbilstoši institūcijas administratīvajam spējām un finanšu iespējām (Attīstības plānošanas sistēmas likumā noteiktie plānošanas principi).

Iebildums.
Valsts pārvaldē nodarbināto vidējā platība vienlaikus ar lielu izkliedi jeb atšķirībām nav rādītājs, kas saistīta ar jēdzienu “vieda darba vide”. Savukārt ar telpām saistīto izdevumu ekonomiju trāpīgāk par kvadrātmetriem raksturo viena nodarbinātā darba vietas izmaksas, ja netiek uzrādīti abi rādītāji (euro un m2).
 

-

Iebildums.
Vēršam uzmanību ka rezultātu sasniegšanas laika plānojumu nepieciešams veidot tādu, lai 1) aktivitātes tiktu plānotas secīgi, 2) nepārslogotu iestādes darbu, kas vienlaikus ir ieplānotas vairākas aktivitātes Piemēram, Plāna projektā ir plānots izveidot metodiku un horizontālo jautājumu kompetenču sadales mehānismu un projektu komandu pieeja ir izmantota vismaz piecos stratēģiski nozīmīgos projektos. Abu rezultatīvo rādītāju sasniegšanai ir noteikts viens un tas pats datums, kaut gan ir acīmredzami ka metodika un kompetenču sadale ir primāra par projektu ieviešanu.
Papildus minētajam, lai arī sadaļas par saistītajiem valsts pārvaldes attīstības plānošanas dokumentiem un plānotajām aktivitātēm ir nepieciešamas, tomēr ne vienmēr ir tās izvietot kā patstāvīgas sadaļas Plāna projektā. Vēršam arī uzmanību, ka aktivitāšu un pasākumu sadaļā vairāk ir plānots veikt darbības, kas saistītas ar situācijas izvērtēšanu un apzināšanu, bet daudz mazāk ir plānotas konkrētas intervences situācijas maiņai. Tādējādi ir drošticami, ka plānotie mērķi un rezultāti netiks sasniegti.
 

Ierosinām.
Noteikt pārdomātu aktivitāšu un pasākumu izpildes secību, kā arī veikt strukturālas izmaiņas Plānā projektā, uzlabojot tā uztveramību un loģisko secību.
 

Iebildums
Vēršam uzmanību, ka no piecām tendencēm, kas raksturo situāciju valsts pārvaldē, tikai vienai ir norādīts tās kvantitatīvais raksturojums. Tomēr veicot noradīto avotu pārbaudi Plāna projektā nav iespējams tieši un nepastarpināti atrast šeit minēto informāciju un tās interpretāciju. Kā arī ne vienmēr norādītie informācijas avoti ir pieejami publiski.
 

Ierosinām norādīt valsts pārvaldei raksturīgo tendenču kvantitatīvo vērtējumu. Savukārt citējot informācijas avotus lūdzam noradīt atsauci par kuras ticamību varētu pārliecināties kvalificēta trešā puse. Papildus ierosinām šīs piecas tendences nosaukt par problēmām vai izaicinājumiem, lai skaidri nodalītu no turpmāk Plāna projektā norādītajām valsts pārvaldes starptautiskajām tendencēm.

Iebildums.
Rezultātu un rezultatīvo rādītāju pieeju un to izmantošanu nosaka Attīstības plānošanas sistēmas likums un tam pakārtotie 2009.gada 1.septembra Ministru kabineta noteikumi Nr.979 “Rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmas darbības kārtība”. Kā galvenie principi, kas būtu jāievēro izstrādājot attīstības plānošanas dokumentus, ir politikas un darbības rezultātu nodalīšana, izsekojamība un saskaņotība ar pieejamajiem resursiem rezultātu sasniegšanai. Plāna projektā šie principi nav ievēroti, jo rezultāti nav klasificēti, nav norādīta to izsekojamība noteiktā laika posmā, t.sk. plānojot starprezultātus. Savukārt plānoto vērtību sasniegšana faktiski nav iespēja bez būtisku ieguldījumu veikšanas tiešās pārvaldes institūcijās.
 

Ierosinām izvēlēties atbilstošu klasifikācijas pieeju rezultātiem un rezultatīvajiem rādītājiem, norādot to attīstību (izmaiņas laika gaitā, piemēram Bertelsmann indeksam, kuru ir plānots sasniegt visattīstītāko valstu līmenī, kas vidējā termiņā nav iespējams, jo tas prasa vairākus gadus desmitus) un statistisko prognozi vai ekspertu novērtējumu iespējai sasniegt šo rādītājus noteiktā laika posmā līdz 2027.gadam. Vēršam uzmanību, ka sākotnējiem izejas datiem un ieplānotajiem sasnieguma rezultātiem ir būtiska nozīme to sasniegšanā balstoties uz pieejamajiem vai papildu  resursiem.
 

Iebildums.
Tā kā Plāna projekts ir attiecināms uz nelielu skaitu valsts administrācijas institūciju un kā norāda Valsts kanceleja pasākumi nav attiecināmi uz citām valsts pārvaldes institūcijām, tad ierosinām grozīt tā nosaukumu panākot satura un izmaiņu savstarpējo atbilstību. Vienlaikus ierosinām atteikties no izvēlētās attīstības plānošanas dokumenta formas – plāns, vai nu izstrādājot konceptuālo ziņojumu (tas ļautu lēmuma pieņēmējiem izdarīt izvēli plašākai vai šaurākai attīstības izmaiņu tvērumam) vai pamatnostādnes (ja ir pietiekami pierādījumi un spējas aptvert visu valsts pārvaldi). Paredzot modernizēt visu valsts pārvaldi sabiedrībai tiek pasniegtas nepamatotas cerības, kas rada vilšanos un samazina uzticību valsts pārvaldei, kas vienlaikus ir viens no Plāna projektā iecerētajiem politikas rezultātiem.
Kā Valsts kontrole akcentēja revīzijas ziņojumā par Valsts pārvaldes reformu plānu 2020, vērtējot ieviešanas nosacījumus, norādījām, ka – “Valsts kontroles ieskatā, lai varētu droši teikt, ka Latvijā ir efektīva, atbildīga un elastīga valsts pārvalde, risinājumu rašanā aktīvi ir jāiesaistās arī parlamentam un valdībai.”
 

Piedāvā redakcija.
“Valsts tiešās pārvaldes institūciju attīstības plāns (koncepcija, pamatnostādnes)  2023. –2027. gadam”

Vienlaikus aicinām plānā korekti, konsekventi un saprotami lietot terminus sabiedriskais / publiskais sektors, valsts sektors, valsts pārvalde, pašvaldības, valsts varas orgāni u.t.t.
 

Iebildums
Plāna projekts paredz vairākus aktivitātes valsts pārvaldes modernizācijai, taču, Valsts kontroles ieskatā, tie nav balstīti vispusīgā esošās situācijas apzināšanā un analīzē un tādējādi neatspoguļo valsts pārvaldes modernizācijai nepieciešamos virzienus. Tā, piemēram, plāna projektā nav sniegta informācija un izvērtējums par valsts pārvaldes statistisko tvērumu (piemēram, cik procentus no valsts pārvaldē strādājoši skars Plāna projektā noteiktās aktivitātes), valsts pārvaldes materiāltehniskā nodrošinājuma resursiem.
Valsts kontrole aicina Valsts kanceleju Valsts pārvaldes modernizācijas plāna 2023.-2027.gadam projektu balstīt faktiskās zināšanās par valsts pārvaldes stāvokli un tās dinamikas analīzi un nodrošinot savlaicīgu politiski atbildīgo amatpersonu un Saeimas iesaisti.
Papildu tam revīzijā par Valsts pārvaldes reformu plānu 2020 vērsām arī Saeimas uzmanību uz nepieciešamību rast risinājumu, lai sabiedrībai nozīmīgi jautājumi līdztekus izmaiņām valsts pārvaldē tiktu saskaņoti risināti arī patstāvīgajās iestādēs, neatkarīgajās iestādēs, kā arī pašvaldībās un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās. Valsts kontroles ieskatā, neatkarīgi no publiskā sektora līmeņa un institūcijas veida visām publiskā sektora institūcijām ir aktuāli atbilstoši laikam pilnveidot savu darbību, paaugstinot atbildību, efektivitāti un ekonomiju. Valsts kontroles ieskatā, būtu jārod risinājumi, kā nodrošināt daudzlīmeņa pārvaldību un valsts pārvaldes attīstībai nozīmīgi jautājumi tiktu risinātu aptverot visus valsts pārvaldes atzarus.
Tā kā valsts pārvalde kā rīcībpolitikas joma ir vistuvāk politisko procesu norisei, tad neatņemams labas un veiksmīgas rīcībpolitikas izstrādes aspekts ir politisko vadlīniju ievērošana, saņemot atbalstu no politiskajiem līderiem, kas veicinātu tālāku plāna ieviešanas nodrošināšanu, ja tiek noteikti valsts pārvaldes modernizācijas politiskie mērķi.

-