Atzinums

        Lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu, norādot, ka informatīvajā ziņojumā ietvertās būvdarbu veicēja papildu izmaksas, būvniecības būvuzraudzības un projekta vadības izmaksas, tiek segtas no valsts budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 18.00.00 “Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem”’, ievērojot minētajā programmā  prioritārajam pasākumam “Valsts robežas joslas infrastruktūras izveide” paredzēto maksimāli pieejamo finansējumu.
 

-

Informatīvā ziņojuma 1.1.apakšsadaļā norādīts, ka, izstrādājot būvniecības ieceres dokumentāciju un trasējumu I kārtas darbiem, ir secināts, ka virsmas reljefa un faktisko apstākļu dēļ nav iespējams iekļauties noteiktajā 12 metru platajā valsts robežas joslā – piemēram, trase bija jānovirza no 12 m joslas, lai patruļtakas slīpums garenkritumā būtu drošs lietošanai; lai izveidotu drošu pieslēgšanos pie jau izbūvētā tilta, projektējot atbilstošus griešanās rādiusus; lai izveidotu patruļtaku nogāzes, veidojot ilgtspējīgu, drošu un uzturamu infrastruktūru; lai izveidotu apgriešanās un maiņas laukumus saskaņā ar tehnisko specifikāciju. Ievērojot iepriekš minēto, Nodrošinājuma valsts aģentūra atsavināšanu uzsāka tikai pēc trasējuma izstrādāšanas un saskaņošanas ar Valsts robežsardzes, kas veidoja atsavināšanas termiņu nobīdi pret sākotnēji līgumos noteikto. Tāpat, izstrādājot infrastruktūras trasējumu, tika meklētas iespējas un risinājumi, lai iespējami minimāli skartu atsavināmo apjomu, vienlaikus, lai būve būtu ilgtspējīga un droša lietotājam. Turklāt, ievērojot Latvijas mērniecības uzņēmumu sabiedrību zemu ieinteresētību darbiem uz valsts robežas, būtiski kavējās līgumu noslēgšana par zemes ierīcības projektu izstrādes un mērniecības darbiem, jo vairākkārt cenu aptaujas beidzās bez rezultātiem piedāvājumu trūkuma dēļ. Balstoties uz iepriekš minēto, izbūves darbu veicējam I kārtā ir bijusi ietekmēta līgumu izpilde. Būvkomersants saskarās ar faktu, ka nebija iespējams īstenot būvdarbus atbilstoši sākotnēji plānotajam, virzoties līnijveidā, par ko ir iesniegta papildus izmaksu tāme. 
Vienlaikus informatīvā ziņojuma 1.1.apakšsadaļā arī norādīts, ka eksperts secināja, ka nav konstatēti fakti, kuri liecinātu, ka līguma izpilde būtu kavēta no būvdarbu veicēja puses, līdz ar to ir iespējams gūt pārliecību, ka atmežošanas process tiešām ir ietekmējis būvdarbu uzsākšanu šādās līguma daļās - 1., 2., 5., 7., 8.
Vēršam uzmanību, ka informatīvā ziņojuma 1.1.apakšsadaļā nav ietverts sīkāks vērtējums vai informācija par atmežošanu un tādējādi secinājums, ka tieši atmežošanas process ir ietekmējis būvdarbus, nav skaidrs.
Lūdzam precizēt informatīvajā ziņojumā norādīto secinājumu vai nepieciešamības gadījumā papildināt ziņojumu ar detalizētāku informāciju par atmežošanas procesu.



 

-

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma 2.lpp. pirmajā rindkopā minēto, konkretizējot, ka VAS “Valsts nekustamie īpašumi” vada, īsteno un uzrauga visus ārējās robežas infrastruktūras, izņemot tehnoloģisko infrastruktūru, izbūves darbus, kā arī veic ārējās robežas infrastruktūras, izņemot tehnoloģisko infrastruktūru, izbūvei nepieciešamos iepirkumus, slēdz iepirkuma līgumus, kā tas ir precīzi noteikts Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likuma 8.panta trešās daļas 1. un 2.punktā.

-

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma 2.tabulā "Indikatīvs projekta vadības īstenošanai nepieciešamā papildu finansējuma aprēķins laikposmam no 2023.gada septembra līdz 2023.gada decembrim" vidējo mēnešalgu, norādot, ka tā ir 2 572,96 euro, kā arī lūdzam precizēt norādi uz pareizo tabulu par nodarbināto iesaistes apjomu - skatīt 3.tabulā, nevis 4.tabulā.

-