Atzinums

Iekšlietu ministrija  ir  izskatījusi  informatīvā ziņojuma projektu “Informatīvais ziņojums par grāmatvedības un personāla lietvedības funkciju centralizāciju valsts pārvaldē” (21-TA-1511) (turpmāk – informatīvā ziņojuma projekts) un izsaka šādu iebildumu.
Informatīvā ziņojuma projekta kopsavilkumā (18.lpp.) minēts, ka šobrīd atbalsta procesu centralizācijas stratēģiskā vīzija attiecas uz valsts tiešās pārvaldes iestādēm, bet tā kā nav veikta detalizēta izpēte par dažādu resoru iespējamiem ierobežojumiem pārejai uz centralizētu modeli (kā piemēru minot Aizsardzības ministrijas resoru), tad lēmums par iestāžu tvērumu centralizācijas modelī ir jāpieņem, balstoties uz analīzes rezultātiem ES Tehniskā atbalsta instrumenta projekta ietvaros, kā arī minēts, ka šobrīd stratēģiskajā vīzijā ietverta vienoto pakalpojumu centra izveide. Tāpat informatīvā ziņojuma projekta kopsavilkumā (15.lpp.) attiecībā uz ilgtermiņa vīziju minēts, ka ilgtermiņa vīzija rezultātā centralizētajā modelī tiek pārņemta valsts tiešās pārvaldes iestāžu grāmatvedība, izņemot, ja tiek secināts, ka ir pamatoti ierobežojumi (kā, piemēram, aizsardzības struktūrās), kad grāmatvedība netiek organizēta centralizēti.
Valsts drošības iestāžu likuma 17. pantā noteiktā īpašā informācijas aizsardzības kārtība valsts drošības iestādēs nav savienojama ar informatīvajā ziņojumā minēto – vienotu, centralizētu un caurskatāmu procesu attiecināšanu uz  valsts drošības iestādēm un operatīvās darbības struktūrvienībām.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 26. oktobra noteikumiem Nr.887 “Valsts noslēpuma objektu saraksts” (turpmāk – MK noteikumi Nr.887) par valsts noslēpumu ir atzīstama informācija par valsts drošības iestāžu struktūru, bruņojumu, finansēm, materiāltehnisko nodrošinājumu un tā iegādi (MK noteikumu Nr.887 2.5.1. apakšpunkts), informācija par valsts drošības iestāžu štatiem un personālsastāvu (2.6.punkts), tai skaitā informācija par valsts drošības iestāžu amatu sarakstiem un darbinieku faktisko skaitu (2.6.1. apakšpunkts), kā arī to personu lietām, kuras strādā valsts drošības iestādēs (2.6.4. apakšpunkts). Likumā Par valsts noslēpumu 9. panta pirmā daļa noteikts, ka pieeja valsts noslēpumam ir atļauta tikai tām personām, kurām saskaņā ar amata (dienesta) pienākumiem vai konkrētu darba (dienesta) uzdevumu ir nepieciešams veikt darbu, kas saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai tā aizsardzību, un kuras saskaņā ar šo likumu ir saņēmušas speciālas atļaujas.
Ņemot vērā augstākminēto, lūdzam papildināt informatīvā ziņojuma projektu, paredzot ka drošības iestādes un operatīvās darbības struktūrvienības netiks ietvertas centralizācijas modelī.
 

-