Atzinums

Vēršam uzmanību, ka Ministru kabineta 2004. gada 23. novembra noteikumu Nr. 962 "Valsts vides dienesta nolikums" 15. punkts cita starpā noteic, ka Valsts vides dienesta amatpersonu izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt Vides pārraudzības valsts birojā. Vides pārraudzības valsts biroja lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā. Ievērojot minēto, kā arī pamatojoties uz Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" (turpmāk - noteikumi Nr. 108) 3.2. apakšpunktu, kas noteic, ka normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu, lūdzam atbilstoši precizēt likumprojektu "Grozījumi Vides aizsardzības likumā" (turpmāk - likumprojekts).
Vienlaikus aicinām izvērtēt nepieciešamību gan šajā tiesību normā, gan citās likumprojektā ietvertajās tiesību normās norādīt, ka attiecīgās darbības tiek veiktas Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, jo šādai norādei nav juridiskās slodzes, tas vispārīgi jau izriet no Administratīvā procesa likumā ietvertā tiesiskā regulējuma.
 

-

Administratīvā procesa likuma 80. panta pirmā daļa cita starpā noteic, ka iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu aptur tā darbību no dienas, kad iesniegums saņemts iestādē. Ievērojot minēto, kā arī atbilstoši noteikumu Nr. 108 3.2. apakšpunktam lūdzam svītrot likumprojekta 35.⁷ panta piektās daļas pirmo teikumu, kas dublē Administratīvā procesa likumā ietverto tiesisko regulējumu.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka likumprojekta 35.⁷ panta piektajā daļā ir skaidri jānoteic, ka Vides pārraudzības valsts birojs pieņem atsevišķu lēmumu, ar kuru neaptur tā darbību, ievērojot to, ka darbība tiek apturēta uz likuma pamata.
Papildus lūdzam papildināt likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (turpmāk - anotācija) ar pamatojumu tam, kāpēc Vides pārraudzības valsts biroja lēmuma pārsūdzēšana tiesā neaptur tā lēmuma izpildi, ievērojot to, ka vispārīgi Administratīvā procesa likums paredz citu kārtību.
 

-

Projekts paredz pārņemt likumā "Par piesārņojumu" ietverto administratīvās atbildības regulējumu. No anotācijas izriet, ka likumprojektā ar 43. pantu tiek pārņemts likuma "Par piesārņojumu" 61.pants par administratīvo atbildību vides piesārņošanas jomā, kas nav operatora radītais piesārņojums vidē un, kas tiks piemērots saskaņā ar projekta 4.² pantā noteikto, ka jebkurai personai jārīkojas atbildīgi pret vidi to nepiesārņojot. Piemērojamo sankciju apmērs tiek saglabāts esošā apmērā.
Lūdzam papildināt anotāciju ar soda veida un apmēra izvēles pamatojumu.
 

-

Vēršam uzmanību, ka projekta 44. pantā paredzētā sankcija ir vieglāka nekā projekta 43. pantā paredzētā sankcija. Lūdzam administratīvās atbildības pantus kārtot atbilstoši sankciju smagumam – no vieglākā uz smagāko.
 

-

Likumprojekta 44. pantā paredzēts noteikt administratīvo atbildību vides trokšņa jomā. Vēršam uzmanību, ka tāda panti norma ar tādu pašu soda apmēru ir paredzēta arī likumprojektā "Piesārņojuma novēršanas likums". Ņemot vērā, ka viens un tas pats regulējums ir paredzēts divos dažādos likumprojektos, ir jāsaprot kuros gadījumos tiks piemērots viens vai otrs regulējums. Vēršam uzmanību, ka regulējumam ir jābūt pietiekami skaidram un precīzam, lai persona spētu paredzēt kādas sekas tai draud konkrētas rīcības rezultātā. Lūdzam izvērtēt projekta 44. pantā paredzēto regulējumu kopsakarā ar likumprojektā "Piesārņojuma novēršanas likums" paredzēto regulējumu un precizēt projektu vai papildināt anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu. Tāpat lūdzam papildināt anotāciju ar soda veida un apmēra izvēles pamatojumu.
Kā arī vēršam uzmanību, ka anotācijā norādāmas korespondējošās normas, par kuru neievērošanu tiks paredzēta administratīvā atbildība, proti, vai atbildība iestāsies par šā likuma normā paredzēto noteikumu neievērošanu vai pārkāpšanu, vai uz šā likuma pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos paredzēto noteikumu neievērošanu vai pārkāpšanu.
 

-

Atkārtoti vēršam uzmanību, ka projekta anotācijā iekļaujams pilnvērtīgs, sistēmisks un viegli uztverams administratīvās atbildības kritēriju izvērtējums par katru administratīvo pārkāpumu. Proti, projekta anotācijā iekļaujams vismaz šādu administratīvās atbildības nepieciešamības un pieļaujamības kritēriju izvērtējums atbilstoši pašreizējai situācijai: 1) administratīvā akta (procesa) prioritātes princips; 2) sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitāte; 3) problēmsituācijas attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām; 4) problēmsituācijas bīstamība un kaitīgums; 5) aizliegums paredzēt administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 54. lpp.).
 

-

Atkārtoti vēršam uzmanību, ka noteiktas normas likumā “Par piesārņojumu” ir iekļautas, pārņemot vai ieviešot Eiropas Savienības prasības (piemēram, likumā (sk. informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām) ir pārņemtas likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļā minētās Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 25.jūnija direktīvas 2002/49/EK par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību normas (sk., piemēram, 18.¹ pantu)). Ja likumprojektā tiek pārņemtas citos normatīvajos aktos iekļautās normas, kurās ir pārņemtas vai ieviestas kādas Eiropas Savienības prasības, tam ir jābūt korekti atspoguļotam gan likumprojektā (t.sk. informatīvajā atsaucē uz Eiropas Savienības direktīvām, ja tiek pārņemta kādas direktīvas norma vai normas), gan anotācijas 5. sadaļā, t.sk. 1. tabulā. Papildus likumā “Par piesārņojumu” pārņemtajām Eiropas Savienības prasībām, aicinām arī izvērtēt, vai kādā likumprojekta normā vai normās netiek pārņemtas anotācijas 1.3. sadaļā minēto Eiropas Savienības dokumentu prasības (piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa direktīvas 2004/35/EK par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu 2. panta 11. punktā minētā definīcija).
Attiecīgi, ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam izvērtēt, kādas Eiropas Savienības prasības ir pārņemtas ar likumprojekta normām, un precizēt likumprojektu un tā anotāciju.
Papildus, ņemot vērā likumprojekta 9.pantā izteiktā likuma 35.³ panta ceturtajā daļā iekļautās atsauces uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija regulas Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ direktīvu 1999/93/EK normām, lūdzam precizēt anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulu, iekļaujot informāciju par šo normu ieviešanu likumprojekta 9. pantā (likuma 35.3 panta ceturtajā daļā).
 
 

-

Vēršam uzmanību, ka nav skaidri saprotams, uz kādiem normatīvajiem aktiem ietverta atsauce likumprojekta 5. pantā izteiktajā Vides aizsardzības likuma 16. panta pirmās daļas 6. punktā, kā arī likumprojekta 7. pantā izteiktajā Vides aizsardzības likuma 21. panta pirmās daļas 2. un 7. punktā. Lūdzam atsauces uz normatīvajiem aktiem noformēt atbilstoši noteikumu Nr. 108 59.-63. punktā ietvertajai kārtībai, tostarp, ja nepieciešams, ietverot atsauci, kas norāda uz normatīvajiem aktiem noteiktā jomā.
 

-

Lūdzam precizēt atsauci uz tiesību normu, proti, nav skaidrs, kāda normatīvā akta pants ir ietverts likumprojekta 35.⁷ panta trešajā daļā.
 

-