Atzinums

Vēršam uzmanību uz to, ka jau šobrīd likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli"  normas paredz regulējumu par Ministru kabineta tiesībām lemt par noteiktiem izņēmumiem, izsludinot ārkārtējo situāciju vai izņēmuma stāvokli. Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.2. apakšpunkts noteic, ka normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu. Papildus norādām, ka šāda Ministru kabineta tiesību ārkārtējām situācijām un izņēmuma stāvoklim noteikšana nozaru normatīvajos aktos neatbilst esošajai tiesību sistēmai. Ievērojot minēto, lūdzam izslēgt likumprojektā "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā" (turpmāk – likumprojekts) paredzētajā Elektronisko sakaru likuma (turpmāk – likums) 14. panta trešajā daļā ietverto regulējumu.

Papildus norādām, ka Ministru kabineta iekārtas likuma 2. panta pirmā daļa noteic, ka Ministru kabinets ir koleģiāla institūcija, kas ar tam padoto valsts pārvaldes iestāžu starpniecību īsteno izpildvaru. Savukārt atbilstoši Nacionālās drošības likuma 15.³ panta pirmajā daļā noteiktajam Krīzes vadības centrs ir Ministru prezidenta funkcionālā pārraudzībā esoša struktūrvienība Valsts kancelejas sastāvā, kura Ministru prezidenta uzdevumā nodrošina krīzes vadības pasākumu plānošanu, sagatavošanu un īstenošanu. Līdz ar to Ministru kabinets un Valsts kancelejas Krīzes vadības centrs nav viena un tā pati institūcija.
 

-

Lūdzam izskatīt nepieciešamību papildināt likumprojekta 4. pantā paredzēto likuma 19. panta sesto daļu ar atsauci uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 6. aprīļa Regulas (ES) 2022/612 par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā 12. pantu, attiecīgi skaidrojot to likumprojekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (turpmāk – anotācija).

-

Likumprojekta 4. pantā paredzētajā likuma 19. pantā ir ietverta atsauce uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 6. aprīļa Regulas (ES) 2022/612 par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā 9., 10. un 11. pantu. Ievērojot minēto, lūdzam likumprojekta sasaisti ar minēto regulu atspoguļot anotācijas 5.4. apakšsadaļas 1. tabulā. Minētās tabulas mērķis ir parādīt, kā nacionālais tiesību akts atbilst attiecīgajam Eiropas Savienības tiesību aktam un nodrošina tā prasību izpildi. Skaidrojam, ka atsauču uz regulu un tās vienībām ietveršana normatīvajos aktos pēc būtības ir regulas prasību ieviešana, jo tādējādi tiek nodrošināta regulas prasību praktiskā piemērošana.

-

Ievērojot, ka likuma 14. pantā ir paredzēts regulējums par valsts politikas īstenošanu ārkārtas gadījumu saziņas jomā, bet likuma 15. pantā ir paredzēts regulējums par Ministru kabineta tiesībām valsts apdraudējuma gadījumā (proti, ārkārtējā situācijā vai izņēmuma stāvokļa laikā), lūdzam izvērtēt iespēju likumprojektā paredzēto likuma 14. panta trešās daļas regulējumu ietvert likuma 15. pantā un attiecīgi precizēt likumprojektu.
 

-

Lūdzam papildināt anotāciju ar attiecīgu informāciju par likumprojektā paredzētajiem pārejas noteikumiem.
Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka šobrīd spēkā esošajā likumā jau ir paredzēti pārejas noteikumi, tādēļ lūdzam attiecīgi precizēt likumprojektu.
 

-

Ievērojot, ka likuma 16. pantā nav minēts attiecīgo komersantu reģistrācijas pienākums, lūdzam precizēt anotācijā ietverto informāciju.
 

-