Atzinums

Esmu iepazinusies ar Ministru kabineta noteikumu projektu “Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības” un publiskās saskaņošanas laikā iesniegtajiem atzinumiem.
Kā vietējā iedzīvotāja uzskatu, ka vēja enerģijas attīstība pati par sevi nav pretnostatāma sabiedrības interesēm, taču normatīvajam regulējumam vispirms ir jāgarantē cilvēku veselības, dzīves kvalitātes, īpašuma, sabiedrības drošības un dabas daudzveidības aizsardzība.
Pašreizējā projekta redakcijā vairākas normas, manuprāt, šo aizsardzību nenodrošina pietiekami. Īpaši problemātiski ir gadījumi, kuros aizsardzība ir atkarīga no operatora rīcībā esošiem datiem, subjektīva vērtējuma, iepriekš veikta IVN, formāli noteikta divu kilometru attāluma vai tikai pēc kaitējuma konstatēšanas piemērojamiem pasākumiem. Arī citos iesniegtajos atzinumos norādīts, ka pašreizējā sistēmā pastāv risks, ka prasības nebūs pietiekami pārbaudāmas un cilvēku, vides un publiskās drošības aizsardzība būs atkarīga no operatora interpretācijas.
Tādēļ lūdzu pirms noteikumu pieņemšanas veikt šādus būtiskus grozījumus:
3.5., 10., 14. un 20. punkts – nepieļaut, ka 2 km robeža vai formāla “vēja parka” definīcija kļūst par ietekmes ārējo robežu.
Pašreiz vēja parks tiek saistīts ar vienu elektroenerģijas pieslēgumu, bet atsevišķas iedzīvotāju aizsardzības prasības tiek sasaistītas ar divu kilometru rādiusu. Fizisko ietekmi uz cilvēku un dabu nenosaka tas, vai turbīnas pieder vienam operatoram, vienam projektam vai vienam pieslēgumam. Ietekmi nosaka turbīnu skaits, izvietojums, jauda, reljefs, meteoroloģiskie apstākļi un visu apkārtējo VES kopējā iedarbība. Iesniegtajos atzinumos pamatoti norādīts, ka VES faktiskā ietekme nebeidzas pie 2000 metru atzīmes.
Lūdzu noteikt, ka 2 km ir minimālais obligātās izvērtēšanas attālums, nevis absolūta ietekmes robeža, un ka kumulatīvajā novērtējumā jāņem vērā visas VES, kuru ietekme konkrētajā vietā var summēties, neatkarīgi no operatora, projekta vai pieslēguma.
6.–13. punkts – būtiski pastiprināt trokšņa, zemas frekvences trokšņa un infraskaņas kontroli.
Šī ir viena no būtiskākajām vietējo iedzīvotāju aizsardzības sadaļām. Nav pieļaujams, ka reāls traucējums netiek konstatēts tikai tādēļ, ka mērījums veikts citā vēja virzienā, pie citas VES noslodzes, neatbilstošā vietā vai laikā.
Īpaši nepieņemams ir 12. punkta princips, ka, ja Veselības inspekcijas pārbaudes laikā troksnis “nav dzirdams”, objektīvus mērījumus neveic. Subjektīva dzirdamība konkrētā pārbaudes brīdī nevar būt priekšnoteikums tam, vai tiek veikts objektīvs mērījums. Tas nepamatoti pārnes pierādīšanas risku uz iedzīvotāju.
Lūdzu svītrot principu “nav dzirdams – nemēra” un noteikt, ka pēc pamatotas iedzīvotāja sūdzības kompetentā institūcija var veikt vai organizēt mērījumus apstākļos, kuros traucējums faktiski rodas. Jānosaka precīza metodika, mērījumu ilgums, meteoroloģiskie apstākļi, VES darbības režīms un mērījumu vietu izvēle.
Mērījumiem jānotiek vietās, kur cilvēks faktiski dzīvo un kur atbilstoši VES izvietojumam ir sagaidāma lielākā ietekme, nevis tikai administratīvi ērtā mērījumu punktā.
11.–13. punkts – iedzīvotājam nedrīkst uzlikt finansiālu risku par iespējama pārkāpuma pierādīšanu.
Ja cilvēks pamatoti sūdzas par VES radītu ietekmi, nav samērīgi prasīt, lai viņš par saviem līdzekļiem pasūta profesionālus trokšņa mērījumus un riskē ar ievērojamām izmaksām, ja konkrētajā mērījuma reizē pārsniegums netiek konstatēts.
Lūdzu noteikt, ka pēc pamatotas sūdzības pārbaudi organizē kompetentā valsts institūcija, mērījumu apstākļus nenosaka pats operators un iedzīvotājam nav sākotnēji jāfinansē valsts uzraudzības funkcijas veikšana. Arī iesniegtajos atzinumos uzsvērts, ka iedzīvotājam nevar uzlikt pienākumu par saviem līdzekļiem profesionāli pierādīt iespējamu VES ekspluatācijas prasību pārkāpumu.
17.–20. punkts – mirgošanas faktiskā ietekme uz dzīvojamo vidi ir jānovērš, nevis jānosaka kā pieļaujama ikdienas norma.
Projekts paredz līdz 30 minūtēm faktiskas mirgošanas dienā un astoņām stundām gadā. Ja mūsdienu automātiskās vadības sistēmas spēj konkrētajā laikā apturēt VES, nav saprotams, kāpēc iedzīvotājam normatīvi būtu jāpiecieš atkārtota mirgošana.
Turklāt projektā nav pietiekami noregulēts, kas notiek mirgošanas kontroles sistēmas, sensora vai sakaru atteices gadījumā.
Lūdzu noteikt, ka aizsargājamā dzīvojamā telpā faktiskā mirgošana nav pieļaujama, ja to tehniski iespējams novērst ar automātisku VES darbības ierobežošanu. Sistēmai jābūt atteices drošai, un tās apturēšanas komandas, sensora dati, atteices un faktiskā VES reakcija jāreģistrē. Ietekme jāvērtē arī ārpus 2 km, ja modelēšana konkrētajā vietā uzrāda iespējamu mirgošanu.
24. un 25. punkts – putnu aizsardzību nedrīkst ierobežot tikai ar kritiski un stipri apdraudētām dienas plēsīgo putnu sugām.
Šāds regulējums ir pārāk šaurs. Tas var atstāt ārpus reālas aizsardzības citas īpaši aizsargājamas, jutīgas un migrējošas putnu sugas.
Vēl bīstamāks ir 25. punkta mehānisms, kas ļauj rīkoties pēc “nozīmīgas” bojāejas konstatēšanas. Dabas aizsardzības sistēmas mērķim jābūt kaitējuma novēršanai, nevis pietiekama bojāgājušo putnu skaita sagaidīšanai. Iesniegtajos atzinumos tieši norādīts, ka šāda redakcija var likt institūcijai gaidīt vairākus bojāejas gadījumus, pirms tiek pierādīts to “nozīmīgums”.
Lūdzu paplašināt 24. punkta tvērumu, aptverot īpaši aizsargājamas, apdraudētas, jutīgas un migrējošas putnu sugas, un piešķirt Dabas aizsardzības pārvaldei un Dienestam tiesības noteikt tūlītēju vai sezonālu VES darbības ierobežojumu, ja konstatēts būtisks risks. Šāds priekšlikums jau detalizēti formulēts sabiedrības iesniegtajā atzinumā.
26.–30. punkts – putnu un sikspārņu aizsardzībai jābūt adaptīvai visā VES ekspluatācijas laikā.
IVN var būt veikts vairākus gadus pirms VES faktiskās ekspluatācijas. Šajā laikā var mainīties ligzdošanas vietas, migrācijas ceļi, sikspārņu aktivitāte un citas dabas vērtības.
Nedrīkst pieļaut situāciju, ka aizsargājama suga vai ligzda netiek aizsargāta tikai tādēļ, ka tā nebija zināma IVN sagatavošanas laikā.
Lūdzu noteikt, ka ekspluatācijas monitoringa laikā konstatēts jauns risks automātiski rada pienākumu pārskatīt VES darbības nosacījumus. Monitoringa rezultātam jābūt sasaistītam ar konkrētiem rīcības sliekšņiem un termiņiem – ja konstatēta putnu vai sikspārņu bojāeja, paaugstināta aktivitāte vai aizsardzības sistēmas neefektivitāte, jāseko darbības režīma maiņai vai VES apturēšanai.
punktā paredzēto kumulatīvās ietekmes izvērtējumu nedrīkst svītrot vai vājināt. Tieši pretēji – tas jānostiprina, jo atsevišķu projektu IVN nespēj aizstāt regulāru faktiskās kopējās ietekmes izvērtēšanu ekspluatācijas laikā.
31. punkts – nepietiek tikai ar iekārtu esamību; jānosaka konkrētas drošības zonas un pārbaudes.
VES ir liela mēroga industriāls objekts, kura ekspluatācijā iespējama apledošana un ledus mešana, lāpstiņu vai konstrukcijas daļu bojājumi, ugunsgrēks un citi incidenti.
Lūdzu noteikt objektam specifisku riska novērtējumu, ledus un konstrukciju daļu iespējamās krišanas zonas, automātisku darbības apturēšanu bīstamos apstākļos, ugunsgrēka agrīnu atklāšanu, publiskās piekļuves ierobežošanu bīstamības laikā, incidentu reģistrāciju un periodiskas neatkarīgas tehniskās pārbaudes. Šādu nepieciešamību uzsver arī iesniegtie sabiedrības atzinumi.
32. punkts – jāregulē ne tikai bīstamo atkritumu savākšana, bet arī avārijas noplūdes.
Pašreizējais punkts galvenokārt regulē jau radušos šķidro atkritumu savākšanu. Tas nepietiekami risina eļļu, hidraulisko šķidrumu un citu bīstamu vielu avārijas noplūdi augsnē vai ūdeņos.
Lūdzu noteikt obligātu noplūžu agrīnas atklāšanas sistēmu, sekundāro uztveršanu, nekavējošu ziņošanu Valsts vides dienestam, piesārņojuma ierobežošanu, savākšanu un sanāciju. Šāda problēma un konkrēts risinājums jau norādīts sabiedrības atzinumā.
33.–35. punkts – avārijas gatavība jānodrošina neatkarīgi no tā, vai vēja parka jauda ir virs vai zem 100 MW.
Ugunsgrēka, lāpstiņas atdalīšanās, konstrukcijas bojājuma vai bīstamas vielas noplūdes sekas vietējam iedzīvotājam nav mazākas tikai tādēļ, ka vēja parka kopējā jauda ir 99 MW, nevis 101 MW.
Lūdzu noteikt, ka katram vēja parkam neatkarīgi no kopējās jaudas ir VES specifisks drošības un avārijas rīcības plāns, kurā noteikti konkrēti ugunsgrēka, konstrukciju bojājuma, lāpstiņu atdalīšanās, apledojuma, bīstamo vielu noplūdes un cilvēku glābšanas scenāriji, piekļuves ceļi, ūdens avoti, kontaktpersonas un drošības zonas. Plānam jābūt pieejamam VUGD, VVD un attiecīgajai pašvaldībai.
4., 23., 28. un ar monitoringu saistītie punkti – iedzīvotājiem nepieciešama pieeja faktiskajiem uzraudzības rezultātiem.
Ja cilvēku un dabas aizsardzība tiek balstīta uz automātiskām sistēmām un operatora veiktu monitoringu, valstij ir jābūt tiesībām saņemt ne tikai operatora sagatavotu gala atskaiti, bet arī sākotnējos datus.
Lūdzu noteikt operatora pienākumu glabāt VES darbības, meteoroloģiskos, trokšņa, mirgošanas, putnu un sikspārņu monitoringa un automātisko aizsardzības sistēmu datus. Kompetentajām institūcijām jābūt pieejamiem neapstrādātajiem datiem, bet sabiedrībai – būtiskākajiem monitoringa rezultātiem, konstatētajiem pārkāpumiem un veiktajiem pasākumiem. Komercnoslēpums nedrīkst liegt valstij pārbaudīt cilvēku un vides aizsardzības prasību ievērošanu.
39.–41. punkts – nepieļaut zemāku aizsardzības līmeni jau ekspluatācijā esošām VES.
Īpašas bažas rada pārejas regulējums, kas vecākām VES tehniskās prasības var sasaistīt ar operatora nākotnē izvēlētu iekārtu atjaunošanu. Cilvēka tiesībām uz drošu vidi nevajadzētu būt atkarīgām no tā, kurā gadā VES uzbūvēta vai kad operators nolems veikt modernizāciju.
Lūdzu noteikt, ka trokšņa, mirgošanas un citi rezultāta robežlielumi visām ekspluatācijā esošajām VES piemērojami no noteikumu spēkā stāšanās, savukārt tehnisko iekārtu pielāgošanai var paredzēt konkrētu un ierobežotu pārejas periodu. Sabiedrības atzinumā ierosināts tehniskai pielāgošanai paredzēt skaidru 6–12 mēnešu periodu, nepieļaujot nenoteiktu prasību atlikšanu līdz operatora paša izvēlētam modernizācijas brīdim.
Noslēgumā
Manuprāt, šo noteikumu pamatprincipam jābūt ļoti vienkāršam: iedzīvotājam nav jāpierāda kaitējums tikai pēc tam, kad tas jau ir noticis, un dabas aizsardzības institūcijām nav jāgaida vairāku putnu vai sikspārņu bojāeja, lai drīkstētu rīkoties.
Regulējumam jādarbojas preventīvi.
Ja pastāv pamatots risks cilvēka veselībai, dzīves kvalitātei, īpašumam, sabiedrības drošībai vai dabas daudzveidībai, valstij jābūt iespējai šo risku neatkarīgi pārbaudīt un savlaicīgi noteikt VES darbības ierobežojumus.
Tādēļ lūdzu noteikumu projektu pašreizējā redakcijā nevirzīt apstiprināšanai, pirms nav nostiprināta neatkarīga kontrole, faktiskās kumulatīvās ietekmes izvērtēšana, iedzīvotājiem pieejams sūdzību mehānisms, adaptīva putnu un sikspārņu aizsardzība un skaidri drošības pasākumi visā VES ekspluatācijas laikā.

-