Atzinums

Labklājības ministrija (turpmāk – ministrija), atkārtoti izvērtējot Finanšu ministrijas virzīto Ministru kabineta noteikumu projektu (turpmāk – Noteikumu projekts), izsaka iebildumu pret pienākumu iestādēm un kapitālsabiedrībām manuāli ievadīt un dublēt publisko iepirkumu līgumu izpildes datus tīmekļvietnēs, pamatojoties uz šādiem apsvērumiem:
1) Noteikumu projektā paredzētais pienākums iestādēm un valsts kapitālsabiedrībām manuāli apkopot un publicēt informāciju par katru maksājumu savā tīmekļvietnē ir pretējs valsts deklarētajam mērķim mazināt administratīvo slogu, novērst datu dublēšanu un attīstīt vienotu digitālu informācijas apriti. Šāda pieeja nav savienojama ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantā nostiprināto labas pārvaldības principu, kas prasa efektīvu, samērīgu un sabiedrības interesēm atbilstošu valsts pārvaldes darbību.
Vienlaikus būtiski uzsvērt, ka Noteikumu projektā paredzētais pienākums pēc būtības dublē jau spēkā esošajā Publisko iepirkumu likumā noteiktās prasības attiecībā uz informācijas publicēšanu par iepirkuma līgumu izpildi. Publisko iepirkumu likuma 9. panta deviņpadsmitā prim daļa paredz, ka pasūtītājs 10 darbdienu laikā pēc iepirkuma līguma izpildes sagatavo un Publikāciju vadības sistēmā publicē paziņojumu par līguma izpildi. Tāpat Publisko iepirkumu likuma 33.¹ pants noteic, ka pasūtītājs 10 darbdienu laikā pēc iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās izpildes publicē paziņojumu par līguma izpildi. Papildu tam Publisko iepirkumu likuma 60. panta desmitā daļa un ar to saistītais regulējums jau šobrīd paredz informācijas publiskošanu Iepirkumu uzraudzības biroja Publikāciju vadības sistēmā un Elektronisko iepirkumu sistēmā par noslēgtajiem līgumiem, to grozījumiem un izpildi, tostarp ziņas par faktiskajām izmaksām pēc līguma izpildes.
No minētā secināms, ka likumdevējs jau ir noregulējis publisko iepirkumu līgumu izpildes datu publiskošanas kārtību, paredzot konkrētu informācijas atklāšanas mehānismu centralizētās valsts informācijas sistēmās. Līdz ar to Noteikumu projektā paredzētais pienākums paralēli publicēt to pašu vai saturiski līdzīgu informāciju pasūtītāja tīmekļvietnē rada nepamatotu tiesiskā regulējuma dublēšanos un ir pretrunā vienreizējas datu ievades jeb once-only principam.
2) Ministru kabinets ārējos normatīvos aktus izdod tikai likumā noteikta pilnvarojuma ietvaros. No tiesību sistēmas hierarhijas viedokļa Ministru kabineta noteikumi nevar paplašināt likumā noteikto pienākumu apjomu vai ieviest tādu regulējumu, kuru likumdevējs nav paredzējis. Ja Publisko iepirkumu likums jau izsmeļoši regulē līgumu izpildes paziņojumu publicēšanas pienākumu un kārtību, tad Ministru kabineta noteikumos paredzēt papildu, plašāku un biežāku publicēšanas pienākumu pasūtītāju tīmekļvietnēs bez skaidra un nepārprotama likuma deleģējuma nav tiesiski pamatoti. Īpaši jāņem vērā, ka Noteikumu projekts ne vien dublē likumā noteikto publicēšanas pienākumu, bet arī paredz intensīvāku regularitāti, jo informācijas apkopošana un publiskošana būtu veicama periodiski, piemēram, reizi ceturksnī, nevis pēc līguma izpildes kā to paredz Publisko iepirkumu likums. Administratīvais slogs, ko radītu pienākums apkopot, pārbaudīt, strukturēt un publicēt informāciju par katru maksājumu iestādes vai kapitālsabiedrības tīmekļvietnē, ir nesamērīgi liels salīdzinājumā ar iespējamo sabiedrisko ieguvumu, jo būtiskā daļa šīs informācijas jau ir pieejama centralizētajās iepirkumu informācijas sistēmās.
3) Ministrijas ieskatā sabiedrības interese par publisko līdzekļu izlietojuma caurskatāmību ir pilnībā leģitīma un atbalstāma, tomēr šī mērķa sasniegšanai jāizvēlas tiesiski korekts un sistēmiski saskaņots risinājums. Proti, publisko iepirkumu līgumu izpildes un maksājumu datu caurskatāmība nodrošināma, attīstot automatizētu datu apriti un publiskošanu no centralizētiem valsts informācijas avotiem, tostarp Iepirkumu uzraudzības biroja Publikāciju vadības sistēmas, Elektronisko iepirkumu sistēmas un e-rēķinu aprites sistēmām. Šāda pieeja nodrošinātu vienotu datu kvalitātes standartu, mazinātu kļūdu risku, novērstu datu dublēšanos un vienlaikus efektīvāk sasniegtu caurskatāmības mērķi. Kā arī atkārtoti norādām, ka informācija par publisko iepirkumu līgumiem tiek publicēta jau šobrīd. Līdz ar to informācija ir izsekojama un iepirkumu līgumu izpildes ir caurskatāmas.
Aicinām nodrošināt, ka publisko iepirkumu līgumu izpildes un maksājumu datu publiskā pieejamība tiek risināta centralizēti un automatizēti valsts informācijas sistēmās, neuzliekot iestādēm un valsts kapitālsabiedrībām pienākumu manuāli dublēt šos datus savās tīmekļvietnēs.
 

-

Noteikumu projekts paredz, ka informācija jāpublicē noslēgtajiem iepirkuma līgumiem atbilstoši Publisko iepirkumu likumam neatkarīgi no darījuma vai līguma summas, savukārt anotācijā skaidrots, ka ievērojot apstiprinātās publisko iepirkumu sistēmas reformas konceptu, lai būtu iespējams nodrošināt plašāku publisko iepirkumu sistēmas pārraudzību un analītiku, kā arī publisko izdevumu izsekojamību, paredzēts paplašināt sniedzamo un pieejamo datu apjomu attiecībā uz publiskajiem iepirkumiem kopumā un īpaši tiem iepirkumiem, kas tiek veikti līdz likumā noteiktajām robežvērtībām jeb par tā sauktajiem zemsliekšņu iepirkumiem. Ņemot vērā minēto, uzskatām, ka pastāv pretruna starp Noteikumu projektā ietverto tiesisko regulējumu un anotācijā sniegto tā mērķa skaidrojumu. Lūdzam novērst minēto neatbilstību, precizējot Noteikumu projekta normu, vai anotāciju skaidri nosakot vai informācija būs jāpublicē par publiskajiem iepirkumiem, t.sk. zemsliekšņu iepirkumiem, vai par Publisko iepirkumu likuma noteiktajā kārtībā veiktajiem iepirkumiem.
 

-