Atzinums

Ņemot vērā, ka likumprojektā ir iestrādāti ANO Uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipos [skat.atsauci 1] (turpmāk – ANO Pamatprincipi) ietvertie koncepti, tiesībsargs izmanto šo iespēju sniegt priekšlikumus, lai nodrošinātu likumprojekta saskaņotību ar šiem un citiem starptautiskajiem standartiem, kā arī tiem tiesību aktiem, ar kuriem nākotnē  nacionālajos tiesību aktos tiks pārņemta gaidāmā Eiropas Savienības (turpmāk – ES) direktīva par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju (CSDDD).

Ierosinām termina “due diligence” tulkojumam visā likuma tekstā (šobrīd likumprojekta 4. panta otrās daļas 6. punktā un analoģiski 7. panta otrās daļas 6. punktā saistībā ar koncernu ilgtspējas ziņojumiem) izmantot latviešu valodas atbilsmi  “rūpības pienākums”, nevis “pienācīga rūpība”.
Šādu termina atveidi uzņēmējdarbības un cilvēktiesību kontekstā ir apstiprinājusi LZA Terminoloģijas komisija [skat.atsauci 2]. Dažādos ES dokumentos savulaik šis jēdziens ir atveidots kā “pienācīga rūpība”, taču gan valodniecisku, gan praktisku apsvērumu dēļ šāda atveide konkrētā kontekstā nav vēlama.[skat.atsauci 3].
 
 Finanšu ministrijai šāda situācija ir pazīstama, ņemot vērā, ka arī tā saukto naudas atmazgāšanas direktīvu kontekstā ir līdzīga situācija, kad “customer due diligence” lietojums ES tiesību aktos atšķiras no tā, kā to lieto Latvijas nacionālajos tiesību aktos.

Atsauces:
[1] ANO Pamatprincipi latviešu valodā pieejami:  https://www.vvc.gov.lv/lv/international-law/uznemejdarbibas-un-cilvektiesibu-pamatprincipi .
[2] Skat. LZA Terminoloģijas komisijas lēmumu Nr. 108 “Par angļu valodas termina due diligence atveidi latviešu valodā”, pieņemts 02.05.2023., prot. Nr. 4/1174. Publicēts Latvijas Vēstnesī 06.12.2023., pieejams: https://www.vestnesis.lv/op/2023/236.14.
[3] Skat. LZA Terminoloģijas komisijas 02.05.2023. sēdes protokolu Nr. 4/1174, pieejams: https://termini.gov.lv/komisija/lza-tk-02052023-sedes-protokols-nr-41174.

 

-

1. vārdus “pienācīga rūpība” aizstāt ar vārdiem “rūpības pienākums”;
Pamatojums: skat. vispārējo priekšlikumu pie 4. panta otrās daļas 6. punkta.

2. svītrot vārdu “vadību”;
Pamatojums: Īstenoto procesu apraksts un procesu vadības apraksts nav viens un tas pats. Direktīvā nav iekļauts šāds sašaurinājums, un arī atbilstoši Eiropas ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem aprakstam nav jāattiecas tikai uz procesu vadību. Proti, likumprojekta tekstā iekļaujot “procesu vadība”, varētu likties, ka uzņēmumi varētu vienkārši aprakstīt, kurš uzņēmumā ir atbildīgs par rūpības pienākuma procesu ieviešanu, pārraudzību un īstenošanu. Taču Direktīva un arī Eiropas ilgtspējas ziņu sniegšanas standarti paredz, ka uzņēmumam ir jāziņo, kādus pasākumus tas ir veicis, kā tas ir sadarbojies ar ietekmētajām personām, kā tas ir vērtējis ieviesto pasākumu efektivitāti u.c., proti, jāiekļauj paša rūpības pienākuma procesa īstenošanas apraksts.

3. izņemt atsauci uz nacionālajiem tiesību aktiem.
Pamatojums: Direktīvā nav iekļauts šāds sašaurinājums. Direktīvā ir atsauce uz likuma subjektiem piemērojamajām Eiropas Savienības prasībām īstenot rūpības pienākuma procesu, tāda būtu jāietver arī likumprojekta tekstā šajā a) apakšpunktā līdzīgi kā b) apakšpunktā. Tas ir būtiski, jo rūpības pienākuma prasības var būt noteiktas arī regulās, kuru prasības ir saistošas uzņēmumiem neatkarīgi no to pārņemšanas nacionālajos tiesību aktos, piemēram, gaidāmajā Piespiedu darba aizlieguma regulā. (skat. atsauci).

Atsauce:
Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par tādu produktu aizliegšanu Savienības tirgū, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN-LV/TXT/?from=EN&uri=CELEX%3A52022PC0453.

 

a) likuma subjekta īstenoto rūpības pienākuma procesu attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem un, ja attiecināms, saskaņā ar Eiropas Savienības rūpības pienākuma procesa prasībām,
 

Vārdus “pienācīga rūpība” aizstāt ar vārdiem “rūpības pienākums”;
Pamatojums: skat. vispārējo priekšlikumu pie 4. panta otrās daļas 6. apakšpunkta

b) galveno faktisko vai iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, kas saistīta ar paša likuma subjekta darbību un vērtību ķēdi, arī tā produktiem un pakalpojumiem, tai skaitā darījumu attiecībām un piegāžu ķēdi, darbībām, kuras veiktas, lai identificētu un uzraudzītu minēto ietekmi, un cita veida nelabvēlīgu ietekmi, kas likuma subjektam ir jāidentificē saskaņā ar citām Eiropas Savienības rūpības pienākuma procesa prasībām,
 

Vārdu “izvairītos” aizstāt ar vārdu “novērstu”

Pamatojums:
Likumprojekta anotācijā ir skaidrots, ka rūpības pienākuma process attiecas uz negatīvās ietekmes novēršanu, nevis izvairīšanos. Pašā Direktīvā arī ir norādīts “novērst” / “prevent”, ņemot vērā vadošo starptautisko standartu prasības. Atšķirība ir būtiska, jo vārds “izvairīties” rada mulsumu, un pēc būtības varētu arī neietvert konstruktīvu rīcību no uzņēmuma puses atbilstoši tam, ko prasa ANO Pamatprincipi un OECD Vadlīnijas daudznacionāliem uzņēmumiem par atbildīgu uzņēmējdarbību. Proti, saistībā ar tādas negatīvās ietekmes mazināšanu, kuru uzņēmums neveicina, bet ar kuru tas ir saistīts caur tā darījuma attiecībām, no uzņēmuma netiek prasīts “izvairīties” no šādas negatīvās ietekmes. Izvairīšanās, pretēji starptautisko standartu ieteikumiem, varētu signalizēt uz tādām situācijām, kad, piemēram, uzņēmums vienkārši nomaina savu piegādātāju uz citu, nemēģinot atbilstoši rīkoties, lai mainītu esošā piegādātāja rīcību, kas rada negatīvas ietekmes risku. Šādi rīkoties, pirms tam nemēģinot negatīvo ietekmi novērst vai mazināt, starptautiskie standarti neiesaka. Tas ir saistīts ar to, ka uzņēmumiem ir jāizmanto sava ietekmēšanas spēja, lai novērstu vai mazinātu negatīvo ietekmi. Un tā jāpalielina gadījumos, kad šī ietekmēšanas spēja trūkst, lai tomēr panāktu pozitīvas izmaiņas. Darījumu attiecību izbeigšana ir pēdējais solis, un pirms izšķiršanās par darījuma attiecību izbeigšanu uzņēmumam arī ir jāapsver šādas rīcības (darījuma attiecību izbeigšanas) iespējamā negatīvā ietekme (skat. atsauci)

Atsauce:
Skat. plašāk ANO Pamatprincipu 19. principa komentārā.
 

c) jebkuru likuma subjekta veikto darbību, lai novērstu, mazinātu, labotu vai izbeigtu faktisko vai iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, un šādu darbību rezultātiem.
 

1. vārdus “pienācīga rūpība” aizstāt ar vārdiem “rūpības pienākums”;
2. svītrot vārdu “vadību”;
3. izņemt atsauci uz nacionālajiem tiesību aktiem.
Pamatojums:
Skat. vispārējo priekšlikumu pie 4. panta otrās daļas 6. punkta un a) apakšpunktā norādītos pamatojumus.

a) koncerna īstenoto rūpības pienākuma procesu attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem un, ja attiecināms, saskaņā ar Eiropas Savienības rūpības pienākuma procesa prasībām,

Vārdus “pienācīga rūpība” aizstāt ar vārdiem “rūpības pienākums”;
Pamatojums: skat. vispārējo priekšlikumu pie 4. panta otrās daļas 6. punkta

b) galveno faktisko vai iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, kas saistīta ar paša koncerna darbību un vērtību ķēdi, arī tā produktiem un pakalpojumiem, tai skaitā darījumu attiecībām un piegāžu ķēdi, darbībām, kuras veiktas, lai identificētu un uzraudzītu minēto ietekmi, un cita veida nelabvēlīgu ietekmi, kas koncerna mātes sabiedrībai ir jāidentificē saskaņā ar citām Eiropas Savienības rūpības pienākuma procesa prasībām,

Vārdu “izvairītos” aizstāt ar vārdu “novērstu”.
Pamatojums: skat. pie 4. panta otrās daļas 6. punkta c) apakšpunkta
 

c) jebkuru koncerna veikto darbību, lai novērstu, mazinātu, labotu vai izbeigtu faktisko vai iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, un šādu darbību rezultātiem;