Atzinums

Vides aizsardzība ir praktiski nodota KEM pārziņā, bet likumiski vides aizsardzība vairs nav nevienas ministrijas pārziņā, jo nevienai ministrijai (t.sk. KEM) nolikumā nav pienākums rūpēties par vides politikas ieviešanu un nodrošināšanu valstī. Vērojot KEM darbību, ir izprotams, kāpēc KEM neaizstāv vides intereses, gluži pretēji - KEM enerģētiku nostāda pāri vides interesēm.

Grozījumi paredz visas Enerģētikas un vides aģentūras kompetences nodot Valsts vides dienestam (VVD). Plānotā kārtība ar grozījumiem 25-TA-1315 izraisa varas centralizācijas riskus un apdraud tiesiskumu, sabiedrības līdzdalību un efektīvu vides aizsardzību.

Varas centralizācija vienas iestādes ietvaros,  padara lēmumu pieņemšanu ātrāku, tomēr tas nav samērīgi ar normatīvā akta pamatmērķi, jo vienlaikus lēmumu pieņemšana nav caurskatāma. Koncentrēta uzraudzība, lēmumu pieņemšana un apstrīdēšana vienas iestādes ietvaros, ņemot vērā, ka vides pārraudzība ir viena no vissvarīgākajām jomām valsts pārvaldē, nešaubīgi pierāda, ka sabiedrībai rodas aizskārums, ja vides pārraudzība, lēmumu pieņemšana un apstrīdēšana ir  koncentrēta vienas iestādes ietvaros. Minētais liecina par acīmredzamu un būtisku demokrātijas un tiesiskuma pamatu apdraudējumu.

VVD jau tagad veic plašu uzdevumu izpildi. Papildus funkciju pildīšana samazinās uzraudzības kvalitāti kā tādu. Objektivitātes tiesību princips, ja grozījumus pieņems, viennozīmīgi, nebūs ievērots.  VVD ģenerāldirektors pats izskata sūdzības par VVD lēmumiem (“pats par sevi izskata pārsūdzību”).

Pēc vairāku KEM virzītu Grozījumu (saistībā ar vides aizsardzību) pieņemšanas VVD ģenerāldirektors vienā personā pārskatīs apstrīdēšanas iesniegumus par pieņemtajiem VVD lēmumiem attiecībā uz:

- atkritumu apsaimniekošanas atļaujām;
- elektrisko un elektronisko iekārtu pārrobežu sūtījumiem;
- zemes dzīļu izmantošanas ierobežošanu vai apturēšanu,
- par zemes dzīļu izmantošanas licences atcelšanu;
- administratīvajiem pārkāpumiem zemes dzīļu izmantošanas jomā, kas ietvers arī pārkāpumus ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves jomā;
- atbildīgās personas noteikšanu par izdarīto kaitējumu videi;
- videi nodarītā kaitējuma novēršanu, t.sk. par preventīvajiem, neatliekamajiem vai sanācijas pasākumiem kaitējuma videi novēršanai;
- ekomarķējuma un vides vadības un audita sistēmas pārraudzību;
- ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras ievērošanā;
- ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamību;
- VVD izdotajiem vai atteiktajiem tehniskajiem noteikumiem vidi ietekmējošas darbības veikšanai;
- stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma īstenošanu;
- rūpniecisko avāriju riska novērtēšanā;
- degvielas uzpildes staciju kontrolē;
- Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra izdotajiem administratīvajiem aktiem, kas attiecas uz darbībā ar ķīmiskām vielām vai maisījumiem, tai skaitā biocīdiem;
- Radiācijas drošības centra izdotajiem lēmumiem;
- Ūdens apsaimniekošanas likuma 13.panta otrajā daļā un 14.panta trešajā daļā minēto pasākumu noteikšanu, kā arī atļauju izsniegšanu vai atļaujas nosacījumiem;
- Zemes transformācijas (zemes lietošanas kategorijas maiņas) atļaujām īpaši aizsargājamās teritorijās (likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"  38.1 panta grozījumi 25-TA-1883);
- SEG atļaujas degvielas un kurināmā tirdzniecībai, t.sk. degvielas ilgtspējas ziņošana ES, monitorings un verifikācija.

Centralizācija vienā iestādē padara VVD ietekmējamu, pastāv bažas par lēmumu kvalitāti lielā apjoma dēļ. Tā rezultātā var tikt nepamanītas un nepietiekami izvērtētas dažādas  ietekmes uz vidi un cilvēkiem, kā rezultā var tikt pieņemti un realizēti neatgriezeniski lēmumi bez objektīvas ārējas kontroles. Savukārt, tas novestu pie nelabvēlīgas ietekmes uz vidi un, iespējams, pie vides degradācijas, tādējādi tiktu aizskartas ikviena tiesības uz labvēlīgu vidi, kas noteiktas Latvijas Republikas Satversmes 115.pantā.

Iebilstam PRET EVAs integrēšanu VVD.

-