Atzinums

Informatīvā ziņojuma tabulas "Pasākumu plāns Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojumā iekļauto ieteikumu īstenošanai" (7.)10., (9.)10. punktā paredzēts Imigrācijas likumā noteikt stingrāku administratīvo atbildību ārvalstu studentu uzaicinātājiem – izglītības iestādēm, kuras neievēro likuma prasības, neierobežojot naudas soda maksimālo apmēru. Minētais uzdevums tabulā atzīmēts kā izpildīts.
 
Atkārtoti vēršam uzmanību, ka Administratīvās atbildības likuma 16. panta ceturtā daļa nosaka maksimālo naudas sodu administratīvā pārkāpuma procesā, proti, fiziskajai personai – 400 naudas soda vienību, bet juridiskajai personai – 4000 naudas soda vienību. Tādēļ priekšlikums neierobežot naudas soda maksimālo apmēru neatbilst Administratīvās atbildības likumam un nav īstenojams, kā arī neatbilst esošajam regulējumam Imigrācijas likumā.Līdz ar to lūdzam precizēt minētos punktus, svītrojot minēto norādi.

-

Iepazīstoties atkārtoti ar informatīvo ziņojumu un Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojumu, informējam, ka nesaskatām Tieslietu ministrijas kompetenci īstenot pasākumu, no kura izriet uzdevums izvērtēt nepieciešamību un iespējas slēgt tiesiskās palīdzības līgumus, tostarp vienpusējas informācijas iegūšanas līgumus ar paaugstināta migrācijas riska izcelsmes valstīm, lai veicinātu informācijas apmaiņu, personas datu un dokumentu autentiskuma pārbaudi, kā arī efektīvāku migrācijas procesu kontroli, kā arī izvērtēt iespēju ierobežot vīzu izsniegšanu to trešo valstu pilsoņiem, ar kurām Latvijai nav noslēgti līgumi vai vienošanās tiesiskās sadarbības vai migrācijas pārvaldības, tajā skaitā, readmisijas jomās.
Skaidrojam, ka Tieslietu ministrijas ieskatā Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojuma 2.7. nodaļā aplūkotie jautājumi attiecas uz dažādu ar migrāciju saistītu dokumentu (piemēram, ceļošanas dokumentu, uzturēšanās atļauju, darba un studiju vīzu, kā arī ar attiecīgajiem pieteikumiem saistīto dokumentu) īstuma pārbaudi. Savukārt Tieslietu ministrija pilda centrālās iestādes funkcijas starptautiskajā tiesiskajā sadarbībā krimināllietās tiesvedības stadijā un atsevišķos gadījumos civillietās. 
Līdz ar to nesaskatām savu kompetenci kā līdzatbildīgajai iestādei Parlamentārās izmeklēšanas komisijas secinājuma ieviešanas pasākuma izpildē attiecībā uz izvērtējuma veikšanu par tiesiskās palīdzības līgumu slēgšanas nepieciešamību. 

-

Atkārtoti lūdzam svītrot Tieslietu ministriju kā līdzatbildīgo informatīvajā ziņojumā 5.6. punktā iekļautajā pasākumā: "Saeimai būtu jāizvērtē likuma “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” turpmāko darbību. Imigrācijas likumā paredzēt pienākumu iekšlietu ministram reizi gadā sniegt ziņojumu Saeimai par personām, kurām uzturēšanās atļauju piešķīris iekšlietu ministrs vai PMLP priekšnieks, norādot atļauju piešķiršanas pamatojumu, kā arī noteikt, ka iekšlietu ministra ziņojumu izskata Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija nolūkā nodrošināt parlamentāro uzraudzību." 
Norādām, ka Tieslietu ministrijas kompetencē neietilpst pilsonības jautājumi. 

-

Informatīvā ziņojuma tabulas “Pasākumu plāns Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojumā iekļauto ieteikumu īstenošanai” (9.)3. punktā ir paredzēts izvērtēt un nepieciešamības gadījumā izstrādāt grozījumus Krimināllikuma 281.¹ un 177. pantos, lai novērstu savas identitātes iznomāšanu citai personai, citas personas identitātes un platformu darba profilu izmantošanu nelikumīgai nodarbinātībai un mantiska labuma gūšanai.

Atkārtoti vēršam uzmanību, ka Tieslietu ministrija neiebilst, ka Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Valsts policiju veic tiesiskā regulējuma un prakses izpēti saistībā ar iespējamu nepieciešamību izstrādāt Krimināllikuma grozījumus attiecībā uz gadījumiem, kad persona “iznomā” savu identitāti vai platformas darba profilu citai personai. Attiecīgais izvērtējums tālākai rīcībai ir iesniedzams Tieslietu ministrijas Pastāvīgajai Krimināllikuma darba grupai. Tādējādi pēc līdzības ar Informatīvā ziņojuma tabulas (2.)1. punktu lūdzam arī tabulas (9.)3. punktā precizēt atbildības jomas, Iekšlietu ministriju norādot kā galveno atbildīgo, savukārt Tieslietu ministriju kā līdzatbildīgo institūciju.

-