Atzinums

Kā norāda atsevišķas pašvaldību policijas, tad efektīva darba veikšanai svarīgi būtu precizēt  Pašvaldību policijas un Valsts policijas kompetenci jautājumos, kuros ir dalītā kompetence. Iespējams, ka precizēšanai nav nepieciešami ārējā normatīvā akta grozījumi un tas risināms iekšēji izdiskutējot, tomēr uzsveram, ka šī tiek norādīta kā  aktuāla problēma.
Šis daļēji sasaistās ar LPS pausto par kompetenču un  funkcionālo  uzdevumu sadalījuma ievērošanu starp Valsts policiju un pašvaldības policiju.

-

Saistībā ar vienotu pašvaldības policijas standartu,  aktuāls ir arī apmācību jautājums. Uzsākot darbu pašvaldības policijā, jaunā darbinieka apmācība līdz šim ir konkrētās pašvaldības atbildība un attiecīgi pašvaldības budžets. Būtu lietderīgi noteikt minimālās apmācības prasības ikvienam pašvaldības policijas darbiniekam, stājoties darba attiecībās.
Nepārtraukti paplašinot pašvaldības policijas kompetenci, secīgi palielinās arī pašvaldības policijas darbiniekiem ikdienā juridiski risināmo jautājumu loks un papildus apmācības nepieciešamas ne tikai jaunajiem, bet arī esošajiem darbiniekiem.
Ņemot vērā to, ka pašvaldības policijas veic savus pienākumus atbilstoši likuma “Par policiju” 19.pantā noteiktajam, būtu paredzama no valsts budžeta finansēta ievadapmācība.
 

-

 Nepieciešams noteikt vienotas prasības pašvaldības policijas darbinieku fiziskajai sagatavotībai un veselības stāvokļa atbilstības noteikšanai. Tas būtu normatīvais regulējums vienotam pašvaldības policijas standartam. Vienlaikus aicinām šīs vienotās prasības nepaplašināt ņemot vērā to, ka pašvaldības policiju izveido pašvaldība un būtiski ņemt vērā arī tos principus par tiesībām katrai pašvaldībai lemt, ko nosaka Eiropas vietējo pašvaldību harta.
 

-

Vēršam uzmanību kompetenču un funkcionālo uzdevumu sadalījumam starp Valsts policiju un pašvaldības policiju, kā arī atbalsta un sadarbības formas ievērošanai atbilstoši likuma „Par policiju” 19.panta otrās daļas jēgai un mērķim.
Kā mūs informēja atsevišķas pašvaldības, tad  iepriekšminētais dažkārt tiek pārkāpts un būtu izdiskutējams vienlaikus ar šā likumprojekta virzību.
Augstākās tiesas Senāta judikatūrā nodibināts, ka Valsts policija ir valsts pārvaldes iestāde, kuras funkcija ir aizsargāt personas un sabiedrību no publiskās drošības un kārtības apdraudējumiem. Ar jēdzienu „publiskā drošība” saprotama visas objektīvo tiesību iekārtas integritāte, valsts pārvaldes institūciju funkciju netraucēta izpilde, kā arī individuālās pamattiesības (cilvēka personiskums, cieņa, dzīvība, veselība, brīvība). Savukārt „publiskā kārtība” ir visu indivīda izturēšanās nerakstīto noteikumu kopums sabiedrībā, kuru ievērošana tiek sagaidīta un uzlūkota kā neatņemama sabiedrības dzīves daļa. Atkarībā no apdraudējuma veida un rakstura policijai ir piešķirta rīcības brīvība vai arī tās nav. Publiskās kārtības apdraudējuma gadījumos, saņemot ziņas par apdraudējumu (potenciālu vai jau notikušu), policijas turpmākā rīcība ir pakļauta pamatprincipiem – samērīgumam un rīcības brīvības pareizai izmantošanai. Šeit policijai jārīkojas, izvērtējot interešu aizskāruma intensitāti un nozīmīgumu (sk. Senāta 2017.gada 3.marta spriedums lietā Nr. SKA-10/2017 (A420510312)). Apkopojot izklāstīto, Senāts atzinis, ka Valsts policija ir institūcija, kam ir vispārīga kompetence efektīvi un samērīgi reaģēt uz tiesību normu pārkāpumiem visos gadījumos – arī tad, ja speciāla kompetence pat nav noteikta citai institūcijai.
       


 

-

 Papildus vēršam uzmanību, ka jau ilgstoši ir notikušas diskusijas, bet pagaidām nav aizvirzīts jautājums par ceļu satiksmes jomas normu pārskatīšanu, nosakot, ka veikt administratīvā pārkāpuma procesu ir tiesīga pašvaldības policija, ja tiek konstatēts, ka:
1)            nav transportlīdzekļu vadīšanas tiesību (transportlīdzekļu vadīšanas tiesības nav noteiktā kārtībā iegūtas vai ir atņemtas);
2)            ceļu satiksmē tiek izmantots transportlīdzeklis, kuram nav veikta valsts tehniskā apskate;
3)            ceļu satiksmē tiek izmantots transportlīdzeklis, kuram nav sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana,
4) mobilā telefona izmantošana vadot transportlīdzekli;
5) transporta līdzekļa masas neievērošana uz autoceļiem,
izņemot gadījumus, kad nepieciešams veikt speciālās ekspertīzes (alkohols, narkotikas u.t.t.).
Par šo nepieciešama vēl atsevišķa detalizēta diskusija virzot attiecīgo likumprojektu, bet iepriekšminētās ir tās normas, kuras ir iezīmētas jau šobrīd.
 

-

Ja tomēr tiek konstatēts, ka netiek rasts nepieciešamais valsts budžeta finansējums, lai pašvaldību policijas izveide no 2024.gada 1.janvāra stātos spēkā kā autonomā funkcija,  tad  rosinām Iekšlietu ministriju virzīt jautājumu par Pašvaldību likuma Pārejas noteikumu izmaiņām, nosakot attiecīgajai normai vēlāku spēkā stāšanās termiņu kā 2024.gada 1.janvāris.
Uzsveram, kā to arī norāda, piemēram, Finanšu ministrija cita likumprojekta sakarā “..nav atbalstāma tāda likumprojekta pieņemšana, kuru īstenošanai nav nodrošināts finansējums..”(FM iebildums, 31.05.2022 par Dzīvnieku aizsardzības likumu (21-TA-933), izziņas 14.punkts).
 

-

Likumprojekta anotācijā  sadaļā “Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem”  norādīts, ka likumprojekts šo jomu neskar.
Vēršam uzmanību, ka atbilstoši “Pašvaldību likuma” 4.panta piektajai daļai, nododot pašvaldībai jaunu autonomo funkciju vai uzdevumu, kura izpilde saistīta ar izdevumu palielināšanos, vienlaikus pašvaldībai nosakāmi finansējuma avoti šīs funkcijas vai uzdevuma izpildes nodrošināšanai.
Ņemot vērā iepriekšminēto, anotācijas attiecīgā sadaļa nav aizpildīta korekti, jo konkrētajā gadījumā pašvaldībām tiek uzlikta jauna autonomā funkcija, kad  atšķirībā no šobrīd pastāvošas kārtības, pildot to kā brīvprātīgo iniciatīvu ar visām no tā izrietošam sekām, vairs  nākotnē šāda izvēles iespēja (izveidot vai likvidēt pašvaldības policiju) nepastāvēs.
Pēc Iekšlietu ministrijas pārstāvju  mutiski sniegtās  informācijas, ir uzsākta informācijas apkopošana no pašvaldībām par nepieciešamo finansējumu. Aicinām  ministriju aizpildīt  attiecīgo anotācijas sadaļu, kā arī kopumā papildināt anotāciju.
Funkcija finansējuma no valsts budžeta.
 

-

Saskaņojot likumu “Par policiju” ar Pašvaldību likumu un nosakot pašvaldības policiju obligātumu visā valstī, aktuāls būtu arī jautājums par izdienas pensijas piemērošanu pašvaldības policijas darbiniekiem, kas būtu vienlīdzīga attieksme ar Valsts policijas darbiniekiem. Rosinām vismaz to šobrīd  iezīmēt  likumprojekta anotācijā.
 

-

Likumprojektā anotācijā 1.3. punktā teikts, ka pašvaldībām “ nebija tiešā veidā noteikta pienākuma izveidot un finansēt pašvaldības policiju.” Rosinām svītrot vārdus “tiešā veidā noteikta", jo šāda uzdevuma nebija kopumā un šo vārdu lietojums līdz ar to  ir absolūti lieks  un  neatbilstošs.
Kā jau  Iekšlietu ministrija tālāk skaidro anotācijā, tad pašvaldības policijas izveide līdz 2023.gada beigām ir  brīvprātīgā iniciatīva. Tas nenoliedzami tieši izriet no šobrīd spēkā esošā likumā “Par policiju”, kas nosaka, ka pašvaldība var izveidot pašvaldības policiju. Līdz ar ko līdz šim ir bijis un šobrīd ir spēkā  skaidrs un nepārprotams regulējums par pašvaldības policiju kā  brīvprātīgo iniciatīvu.
 

-