Atzinums

Ņemot vērā, ka noteikumu projekts neparedz vienkāršoto izmaksu piemērošanu, lūdzam svītrot noteikumu projekta izdošanas pamatā atsauci uz Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. punktu, minēto norādi svītrojot arī anotācijas 1.1. sadaļas apakšsadaļā "Apraksts".

-

Atkārtoti vēršam uzmanību, ka no Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 13. punkta izriet, ka noteikumu projektā ietveramas prasības arī sadarbības partneriem, ja tos pieaicina.
Ievērojot minēto un to, ka noteikumu projekta 20. punkts paredz sadarbības partneru piesaisti, lūdzam:
1) papildināt noteikumu projekta 1.4. apakšpunktu aiz vārda "iesniedzējiem" ar vārdiem "un sadarbības partneriem";
2) izvērtēt iespēju papildināt III nodaļu ar prasībām sadarbības partnerim, piemēram, norādot, kādā jomā potenciālajam sadarbības partnerim jādarbojas, kāds ir tā juridiskais statuss u.tml., lai finansējuma saņēmējs to piesaistītu, un atbilstoši papildināt noteikumu projekta III nodaļas nosaukumu aiz vārda "iesniedzējiem" ar vārdiem "un sadarbības partneriem".

-

Ņemot vērā to, ka pasākumā plānota atklāta projektu atlase, izmaksu un ieguvumu analīze nav obligāti veicama. Vienlaikus Komisijas regulas Nr.651/2014 48.pants paredz deficīta likmes (finanšu iztrūkuma) aprēķinu, bet deficīta likmes noteikšanai nav nepieciešams sociālekonomisko ieguvumu aprēķins, tāpēc ierosinām pilnās izmaksu un ieguvumu analīzes vietā veikt tikai finanšu analīzi deficīta likmes noteikšanai, kas ļaus ietaupīt projekta iesniedzēja un CFLA resursus.

22. Projekta iesniedzējs atbilstoši sadarbības iestādes izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem veic izmaksu un ieguvumu analīzi (finanšu analīzi), ņemot vērā šo noteikumu 24.2. apakšpunktā noteikto.

Komercdarbības atbalsta esamība projektā nenozīmē, ka obligāti ir veicama izmaksu un ieguvumu analīze. Projektā obligāti jāveic finanšu analīze (nevis pilnā izmaksu un ieguvumu analīze), ja komercdarbības atbalsta nosacījumi paredz kompensēt finansējuma deficītu (finanšu iztrūkumu).“Finansējuma deficīts” ir neto papildu izmaksas, kuras nosaka, aprēķinot starpību starp atbalstāmā projekta ekonomiskajiem ieņēmumiem un izmaksām (ieskaitot ieguldījumu un darbības izmaksas) un tāda alternatīva projekta ekonomiskajiem ieņēmumiem un izmaksām, kādu atbalsta saņēmējs, visticamāk, īstenotu, ja nebūtu atbalsta.
Līdz ar to resursu taupības nolūkos aicinām izmaksu un ieguvumu analīzes vietā veikt tikai finanšu analīzi, un tikai tiem projektiem, kuros paredzētas darbības, kurām piemērojams Komisijas regulas Nr.651/2014 48. panta nosacījums par finansējuma deficīta noteikšanu. Finansējuma deficīts jānosaka neatkarīgi no projekta finansējuma apjoma, tāpēc aicinām svītrot nosacījumu par projektiem, kuriem kopējās izmaksas pārsniedz 1 000 000 euro.
Komisijas regulas Nr.651/2014 36.a panta ietvaros sniegtajam atbalstam finansējuma deficīts nav jānosaka.
Lūdzam atbilstoši precizēt noteikumu projekta 24.2.apakšpunktu piedāvātajā redakcijā, kā arī noteikumu projekta anotāciju, ja priekšlikums tiek ņemts vērā.

Papildus vēršam uzmanību uz Komisijas regulas Nr.651/2014 48. pantā noteikto, ka "šo neto papildu izmaksu detalizēts novērtējums nav vajadzīgs, ja atbalsta summas tiek noteiktas konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, jo tā nodrošina ticamu aplēsi par atbalsta minimumu, kas vajadzīgs iespējamiem atbalsta saņēmējiem". Ņemot to vērā, kā arī to, ka paredzēta atklāta projektu atlase un atlases kritērijos ir paredzēts projekta iesniedzēja līdzfinansējuma kritērijs, aicinām apsvērt iespēju pasākumā neveikt ne izmaksu un ieguvumu analīzi, ne finanšu analīzi. Vienlaikus tādā gadījumā jāņem vērā tas, ka no atlases kritēriju kopas jāsvītro kritērijs par izmaksu un ieguvumu analīzi.

24.2. izmaksu un ieguvumu analīzi (finanšu analīzi), ja projektā paredzētas darbības, kurām piemērojams Komisijas regulas Nr.651/2014 48. panta nosacījums par finansējuma deficīta noteikšanu;

Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 28. panta pirmo daļu sadarbības iestāde lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu pieņem triju mēnešu laikā pēc projekta iesnieguma iesniegšanas beigu datuma.
Ņemot vērā, ka atklātas projektu iesniegumu atlases ietvaros starp projektu iesniegumiem notiek vienlīdzīga sacensība par projekta iesnieguma apstiprināšanu un Eiropas Savienības fonda finansējuma piešķiršanu, lūdzam precizēt noteikumu projekta 36. punktā norādīto atskaites punktu, no kura tiek skaitīts projektu iesniegumu izvērtēšanas termiņš, proti, pēc projekta iesnieguma iesniegšanas beigu datuma. Lūdzam atbilstoši precizēt arī anotāciju.

-

Ņemot vērā to, ka atbalsta pasākuma ietvaros ir pieļaujama piešķirto atbalstu kumulācija, aicinām papildināt noteikumu projektu ar nosacījumu, kas paredz finansējuma saņēmēja pienākumu iesniegt sadarbības iestādē informāciju par plānoto un piešķirto atbalstu, tai skaitā par tām pašām attiecināmajām izmaksām, norādot atbalsta piešķiršanas datumu (tai skaitā plānoto atbalsta piešķiršanas datumu), atbalsta intensitāti, atbalsta sniedzēju, atbalsta pasākumu vai investīciju un plānoto vai piešķirto atbalsta summu.

-

Ņemot vērā, ka noteikumu projekta 67.punktā jau ir noteikti termiņi, saskaņā ar kuriem šī atbalsta pasākuma ietvaros iespējams piešķirt atbalstu saskaņā ar Komisijas 2014.gada 17.jūnija Regulu (ES) Nr.651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108.pantu, aicinām izvērtēt, kuru no nosacījumiem atstāt noteikumu projektā, proti, vai atstāt noteikumu projekta 67.punktu, vai arī atstāt noteikumu projekta 74.punktu. 

-

Lūdzam precizēt anotācijas 3.sadaļas 1.-5.punktā norādīto finansiālo sadalījumu pa gadiem, lai tas atbilstu noteikumu projektā noteiktajai proporcijai: ERAF finansējuma apmērs ir 85%, savukārt nacionālā  līdzfinansējuma apmērs nav mazāks par 15%, attiecīgi precizējot anotācijas 3.sadaļas 6.punkta tabulā norādīto finansējumu pa gadiem.
Vienlaikus lūdzam precizēt anotācijas 3.sadaļas 6.punktā norādīto, ka (..) maksimālais attiecināmais valsts budžeta līdzfinansējuma apmērs ir 15% no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma, kur nepieciešams vārdus “valsts budžeta” aizstājot ar vārdu “nacionālā”.

-

Lūdzam svītrot Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 3. punktu, ņemot vērā, ka tas sākotnēji tika iekļauts kontekstā ar svītroto 3. punktu (iepriekšējā redakcijā) un atbilstoši jaunajai Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta redakcijai nebūtu piemērojams.

-