Atzinums

Grozījumi paredz, ka turpmāk ēkas apbūves laukumu aprēķinās ne tikai ņemot vērā laukumu ēkas virszemes perimetru, bet arī pazemes ārējo perimetru. Apbūves laukums ir būtisks rādītājs, ko izmanto teritorijas plānošanā, nosakot apbūves blīvumu un brīvo zaļo teritoriju. Līdz šim veicot ēku projektēšanu pilsētās pazemes ārējais perimetrs nekad nav ņemts vērā aprēķinot apbūves blīvumu un brīvo zaļo teritoriju. Iespēja izbūvēt pazemes apjomu, kura perimetrs ir lielāks par virszemes apjomu, tika izmantota, lai izvietotu autostāvvietas un ēku apsaimniekošanai nepieciešamās telpas, kas vienlaikus ļauj nodrošināt brīvo zaļo teritoriju virszemes līmenī.
Visi teritorijas plānojumi ir izstrādāti ņemot vērā definīciju, ka apbūves laukums ēkas lielākā ārējā apsegtā perimetra laukuma projekcijai 1. stāva sienu līmenī. Ja šiem Grozījumiem  tiktu pieņemti, tad vienlaikus tiktu grozīti visi spēkā esošie pašvaldību teritoriju plānojumi, kas nav pieļaujams, jo ir pretrunā ar tiesiskās paļāvības un prognozējamības principiem. Tas skartu ne tikai zemes īpašnieku tiesības, bet arī pašvaldību autonomās tiesības noteikt teritorijas attīstību.
Analizējot Grozījumu anotācijā norādīto, mūsu priekšlikums ir svītrot tikai 13.punkta ceturto apakšpunktu, pārējā daļā 13.punktu atstāt spēkā negrozītu.
Visās valstīs apbūves laukumu (foot print) saprot, ka ēkas virszemes daļas projekciju jeb ēkas “ēnu” uz zemes. Nesaprotams ir anotācijā iekļautais apgalvojums, ka ēkas pazemes stāvs ir ēkas sastāvdaļa, kas veido apbūvētu platību, līdz ar to arī pazemes stāvs un tā aizņemtā vieta ir jāiekļauj apbūves laukumā, jo īpaši atsaucoties uz būvju reģistrāciju kadastra reģistrā. Mūsu ieskatā pazemes ēku reģistrācijai kadastra sistēmā, atšķirībā no ēkām ar izbūvētu pazemes apjomu, nosakāms  speciāls regulējums, kas neparedz apbūves laukuma noteikšanu.
Lūdzam izvērtēt mūsu paustos argumentus un ņemt vērā priekslikumu.
 

-