Atzinums

Dzīvokļa īpašuma likuma 15.pantā noteikts, kas ir dzīvokļu īpašnieku kopība, proti, dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesību subjekts. Šā likuma 16. pantā noteiktās kompetences ietvaros tā var iegūt tiesības un uzņemties saistības, iegūt īpašuma un citas lietu tiesības, kā arī būt prasītāja un atbildētāja tiesā. Dzīvokļu īpašnieku kopība par tās saistībām atbild ar savu mantu. Ja dzīvokļu īpašnieki ar kopības kreditoru norēķinās tieši, par kopības saistībām atbilstoši savā dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram kopības kreditoram vispirms atbild dzīvokļu īpašnieki, kuri nav veikuši attiecīgos norēķinus.  Dzīvokļu īpašnieku kopības sastāvā ir visi attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki. Ja uz dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā esoša zemesgabala atrodas vairākas dzīvojamās mājas, tad dzīvokļu īpašnieku kopību veido visu šo dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieki. Ja dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašumi pieder vienai personai, tad tai ir likumā paredzētās dzīvokļu īpašnieku kopības tiesības un pienākumi. No minētā izriet, ka dzīvokļu īpašnieku kopība  ir visi attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki.
Likumprojekta  4.pantā piedāvātajā likuma 15.⁵ panta pirmajā daļā noteikts, ka dzīvokļu īpašnieku kopība ir pielīdzināma juridiskai personai attiecībā uz pienākumu atklāt un paziņot tās patieso labuma guvēju Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk AML likums) izpratnē. AML likuma 1.panta pirmās daļas 5.punkta “a” apakšpunktā ir definēts, kas  ir patiesais labuma guvējs attiecībā uz juridiskajām personām, proti, fiziskā persona, kurai tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 25 procenti no juridiskās personas kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām vai kura to tiešā vai netiešā veidā kontrolē. Savukārt AML 18.pants regulē patiesā labuma guvēja noskaidrošanu un pārliecināšanos par noskaidrotā patiesā labuma guvēja atbilstību, un AML likuma 18.² pants nosaka juridiskās personas pienākums atklāt savu patieso labuma guvēju. Vienlaikus likumprojekta anotācijas 2.nodaļā par ietekmi uz sabiedrības grupām noteikts, ka  dzīvojamās mājas pārvaldniekam tiek noteikta papildus funkcija - noskaidrot un kopības vārdā sniegt ziņas Uzņēmumu reģistram par tās patieso labuma guvēju gadījumos, kad kopība plāno veikt saimniecisko darbību, kā arī vēlas atvērt savu kontu kredītiestādē.
Ņemot vērā minēto, secināms, ka ne no likumprojektā ietvertajām tiesību normām, ne arī no anotācijā ietvertā skaidrojuma nav saprotams, kā tieši tiks noteikts dzīvokļu īpašnieku kopības patiesais labuma guvējs. Lūdzam anotācijā precīzi skaidrot, kā tiks noteikts dzīvokļu īpašnieku kopības patiesais labuma guvējs.
 

-

Likumprojekta  4.pantā piedāvātajā likuma 15.⁵ panta piektajā daļā noteikts, ka par ziņu reģistrāciju Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajā Juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistrā maksājama valsts nodeva, kuras apmēru un samaksas kārtību nosaka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā.
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 45.punktam likumprojektā, ja nepieciešams, ietver pilnvarojumu Ministru kabinetam likumprojekta izpildes nodrošināšanai izdot ārēju normatīvo aktu.
Likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 2. ²⁰ pants jau šobrīd nosaka, ka par ziņu reģistrāciju juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistrā maksājama valsts nodeva, kuras apmēru un samaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Tādējādi lūdzam svītrot likumprojekta 4.pantā paredzēto likuma  15.⁵ panta piekto daļu, jo likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 2.²⁰  pants jau nosaka gan pienākumu, gan deleģējumu valsts nodevas apmēra un samaksas kārtības noteikšanai.


 

-