Atzinums

(34. lpp.) " 2.5. Pašvaldības, kas atrodas pie ES ārējās robežas, autonomi nosaka kvantitatīvos kritērijus 1. - 9. klašu grupā, bet 10. - 12. klašu grupā kritēriji ir saistoši neatkarīgi no pašvaldības atrašanās vietas. Ja pašvaldībām, kas atrodas pie ES ārējās robežas, tiek noteikts īpašs statuss valsts drošības apsvērumu dēļ, valdība veido atsevišķu finanšu programmu, lai atbalstītu konkrētās pašvaldības, kurās politiski drošības apsvērumu dēļ tiek nolemts saglabāt izglītības iestādi, neskatoties uz to, ka konkrētajā izglītības iestādē izglītojamo skaits neatbilst valstī noteiktajiem kvantitatīvajiem kritērijiem ar mērķi nodrošināt izglītības kvalitāti." 

Iztrūkst būtiska informācija, lai pašvaldības, kas atrodas pie ES ārējās robežas, varētu pieņemt lēmumus par skolu tīkla optimizāciju. No esošā formulējuma nevar izsecināt, vai īpašais statuss tiks noteikts visām/dažām pašvaldībām. Lūdzam iespējami drīz izveidot minēto finanšu programmu un darīt zināmus saņēmējus, nosacījumus u.tml. Atkārtoti uzsveram, ka bez šīs informācijas pieņemt attiecīgus lēmumus ES ārējās robežas pašvaldībās ir neiespējami. Lūdzam ņemt vērā šo apstākli kontekstā ar informatīvā ziņojuma sadaļu "Tālākās darbības un laika grafiks". 
 

-

Aicinām precizēt par "Sasniedzamības kritērijs atkarībā no izglītības posma" (32.lpp.):
1) vai tas domāts no skolēna mājām līdz tuvākajai skolai, vai savādāk (gan 1.-6.kl., gan 7.-9.klasēs)?
2) vidējās izglītības posmā 10. - 12. klašu grupā: attālums starp izglītības iestādēm ir ne vairāk kā 50 km (ceļā pavadītais laiks vienā virzienā (uz skolu/ no skolas) ne ilgāks par 55 - 60 minūtēm ar pašvaldības organizētu transportu).
Talsu izglītības pārvaldes vadītāja komentārs: "Kāda ir interpretācija, ja uz vienu pusi ir jūra? Ar to domājot par Dundagu, Roju? Ja likvidējam izglītības iestādi Dundagā, tad līdz tuvākajai skolai no Mazirbes ir ap 60 km (ar transportu būs virs stundas). Ja likvidēsim izglītības iestādi Rojā, tad vai jābūt 50 km no mājām līdz skolai vai savādāk?"

Ja attālums starp izglītības iestādēm (kā ēkām) ir 50km, izglītojamā ceļā pavadītais laiks var izrādīties ilgāks, piemēram, ja izglītojamais nedzīvo starp skolām/blakus skolai, bet tiek pievests. Vistālāk dzīvojošā izglītojamā dzīvesvieta varētu būt rādītājs (vienlīdzīga attieksme).




 

-

(34. lpp.) "2.2.6. Ministrija izvērtēs nepieciešamību veikt grozījumus Ministru kabineta 2022.gada 11.janvāra noteikumos Nr.11 “Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē”, attiecībā uz normu, kas nosaka vispārizglītojošā klasē (grupā) iekļauto izglītojamo ar speciālām vajadzībām skaitu."

Atkārtoti norādām, ka šai informācijai bija jābūt zināmai līdz ziņojuma pieņemšanai. Nevaram pilnvērtīgi plānot klašu piepildījumu, paralēlklašu veidošanu u.tml., ja iztrūkst tik būtiska informācija. Tās neesamību klasificējam kā augsta riska trūkumu, proti, šī neskaidrība ierobežo pašvaldību rīcību un būtiski ietekmē pašvaldību lēmumu pieņemšanu par skolu tīklu optimizēšanu (lēmumus nevaram pieņemt, kamēr nav skaidri noteikumi).
Ņemot vērā šī jautājuma nozīmīgumu un ietekmi uz visām pašvaldībām, aicinām informatīvā ziņojuma sadaļā  "Tālākās darbības un laika grafiks" noteikt iespējami drīzu normatīvā regulējuma termiņu.
 

-

Aicinām pārskatīt:
1) Aizkraukles pilsētas atrašanos Degurba 2. grupā. Aizkrauklei atbilstoša ir Degurba 3. grupa.
Pamatojums: skatot statistikas datus (iegūti: https://stat.gov.lv/lv/dinamiskais-grafiks/galv-iedzivotaju-skaits-novados), Aizkrauklē uz 2023. gada sākumu ir 6947 iedzīvotāju, kas ir mazāk nekā 3. grupā esošajā Bauskā (9797), Saldū (9493), Kuldīgā (10019). Zinām, ka iedzīvotāju skaits ir tikai daļa no atlases metodē iekļautajiem lielumiem, taču aicinām ņemt vērā šīs pilsētas specifiku - proti, pilsēta ir salīdzinoši blīva, taču tā ir teritoriāli neliela, attiecīgi - arī iedzīvotāju skaits nav salīdzināms ar 2. grupā esošajām valstspilsētām, Pierīgu u.c. teritorijām. 
Sazinoties ar Aizkraukles izglītības pārvaldes vadītāju saņēmām sekojošu priekšlikumu, ko iesniedzam izvērtēšanai: "Aizkraukles pilsēta un pagasts ir jāapvieno,  kā viena teritoriālā vienība, nosakot 3.grupu. Pamatojums:  aiz Aizkraukles pilsētas ir šķērsiela un sākas Aizkraukles pagasts. No Aizkraukles novada vidusskolas līdz Aizkraukles pagasta sākumskolai- nepilni 3 km. Ja abas teritorijas tiktu skatītas kā viena vienība, tad Aizkraukles novads būtu 3.grupā, kas, raugoties uz tajā jau iekļautajām teritorijām, ir līdzvērtīgas. "
2) Bauskas novadā: Codes pagastam, Īslīces pagastam, Vecumnieku pagastam (Misas pamatskola) mainīt esošās grupas uz Degurba 6.grupu. Sazinoties ar Bauskas izglītības pārvaldes vadītāju saņēmām šādu skaidrojumu: 
"Codes pamatskola, kaut arī atrodas tikai 7 km no Bauskas, ir nozīmīga izglītības iestāžu ekosistēmā, jo tajā mācās izglītojamie gan Mežotnes, Garozas, Strēlnieka un citām attālākām Bauskas novada teritorijām. Misas pamatskola atrodas ciemata centrā, taču šī apdzīvotā teritorija ir ļoti plaša ar mazu iedzīvotāju blīvumu. Tuvākā izglītības iestāde ir Vecumnieku vidusskola, taču tā nerealizē speciālās programmas izglītojamajiem, šīs iestādes savieno sliktas kvalitātes autoceļi. Īslīces pamatskola  pēc teritoriālā iedalījuma iekļauta pie ciemiem , kaut arī Īslīces ciemats robežojas ar pilsētu, reālajā situācijā tā atrodas pašā apdzīvotās vietas nomalē, kas robežojas ar Lietuvu."
Kā arī vēršam uzmanību, ka Madonas novada Cesvaines pagastā nav skola, ir tikai Cesvaines pilsētā. Lūdzam labot (attiecīgi mainās arī  Degurba grupa). 





 

-