Atzinums

Ministru kabineta 2024.gada 4.jūnija sēdes protokollēmuma Nr.23 66.§ 2.1. apakšpunkts nosaka uzdevumu Satiksmes ministrijai sešu mēnešu laikā sagatavot un satiksmes ministram normatīvajos aktos noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē grozījumus Elektronisko sakaru likumā, kuros paredzēt uzdevumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā nosaka vienreizēju atlīdzību nekustamā īpašuma īpašniekam par elektronisko sakaru tīkla ierīkošanai un būvniecībai, tostarp pārbūvei un atjaunošanai, nepieciešamā nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu, un, izstrādājot Ministru kabineta noteikumu projektu, iekļaut prasību, ka elektronisko sakaru tīkla, tostarp iekārtu, īpašniekiem jāsedz izmaksas, kas saistītas ar elektronisko sakaru tīkla, sakaru iekārtu būvniecību un ierīkošanu, nojaukšanu un pārvietošanu, ja puses nevienojas citādi.

Elektronisko sakaru likuma 30.panta septītā daļa nosaka, ka elektronisko sakaru tīklu pēc nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pieprasījuma pārvieto par attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja līdzekļiem, ja puses nevienojas citādi. Izņēmums ir gadījumi, kad nepieciešamība pārvietot elektronisko sakaru tīklu radusies no nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja neatkarīgu iemeslu (piemēram, dabas katastrofa, izmaiņas normatīvajos aktos, ārējo apstākļu radīts nekustamā īpašuma bojājums) dēļ.

Ievērojot Satiksmes ministrijai doto uzdevumu, un likumprojekta 3.pantā iekļautā 31.panta ceturto daļu, kas paredz Ministru kabinetam noteikt metodiku, kādā nosakāma nekustamā īpašuma platība, par kuru nekustamā īpašuma īpašniekam aprēķina atlīdzību, kā arī metodiku un kārtību, kādā aprēķina un nekustamā īpašuma īpašniekam izmaksā atlīdzību par elektronisko sakaru tīkla būvniecībai nepieciešamā nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu, aicinām skaidrot kā Satiksmes ministrija plāno izpildīt tai doto uzdevumu elektronisko sakaru tīkla, tostarp iekārtu, īpašniekiem nosakāmo pienākumu segt izmaksas, kas saistītas ar elektronisko sakaru tīkla, sakaru iekārtu būvniecību un ierīkošanu, nojaukšanu un pārvietošanu, ja puses nevienojas citādi. Lūdzam ar attiecīgo informāciju/ skaidrojumu papildināt anotāciju, nepieciešamības gadījumā ietvert attiecīgu grozījumu likumprojektā.
 

-

Likumprojekta 1.pants paredz Elektronisko sakaru likuma 28.panta sesto daļu izteikt jaunā redakcijā t.i., ierīkojot vai būvējot (arī pārbūvējot) publiskos elektronisko sakaru tīklus un to infrastruktūras inženierbūves, elektronisko sakaru komersantam ir tiesības saskaņošanas procedūru aizstāt ar savlaicīgu nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja informēšanu, ja ir iestājies kāds (vismaz viens) no šā panta norādītajiem nosacījumiem. 

Vēršam uzmanību, ja izvietošana tiek veikta bez saskaņošanas ar nekustamā īpašuma īpašnieku, tad elektronisko sakaru sniedzējam ir jāuzņemas pilna atbildība par konstrukciju nestspēju, uz kurām infrastruktūra tiek izvietota. Pretējā gadījumā smagas antenas var tikt izvietotas uz jumtiem/konstrukcijām, kuras nav piemērotas atbilstošai slodzei un jumta deformācijas rezultātā par iespējamām sekām īpašuma lietotājiem atbild nekustamā īpašuma īpašnieks. Ievērojot minēto,  likumprojektā būtu nosakāmas, ka elektronisko sakaru sniedzējs uzņemas pilnu atbildību par konstrukciju nestspēju, uz kurām infrastruktūra tiek izvietota.

 

-

Atbilstoši Ministru kabineta 2024.gada 4.jūnija sēdes protokollēmumam Nr.23 66.§ tika atbalstīta atteikšanās no nomas maksas, veicot vienreizēju maksājumu par elektronisko sakaru ierīkošanai nepieciešamās nekustamā īpašuma lietošanas aprobežojumu par bezvadu elektronisko sakaru infrastruktūras izvietošanu publiskajām personām piederošajos īpašumos ārtelpās (piemēram, uz ēku jumtiem).

Atbilstoši likumprojektam, Elektronisko sakaru likuma 30.panta trešās daļas 2.apakšpunkts paredz, ka, ievērojot īpašumtiesības reglamentējošos normatīvos aktus, elektronisko sakaru komersantiem publisko elektronisko sakaru tīklu ierīkošanai un nodrošināšanai bez diskriminācijas un uz vienlīdzīgu principu pamata ir pieejami publiskas personas nekustamā īpašuma konstruktīvie elementi un ar tiem saistītās neapdzīvojamās telpas (ārsienas, jumti, bēniņi, citas konstrukcijas vai telpas).
Ievērojot minēto, aicinām skaidrot, vai šobrīd sagatavotais grozījums neparedz plašāku rīcību elektronisko sakaru tīklu ierīkošanai komersantam nekā tas tika paredzēts informatīvā ziņojuma izstrādes laikā, vienlaikus skaidrojot, vai minētais nav pretrunā ar Ministru kabineta 2024.gada 4.jūnija sēdes protokollēmuma Nr.23 66.§ 6.punktā noteikto.

Vienlaikus vēršam uzmanību, ka informatīvajā ziņojumā norādīts, ka "Ņemot vērā iepriekšminēto, ir nepieciešams atteikties no nomas tiesību institūta piemērošanas attiecībā uz bezvadu elektronisko sakaru infrastruktūras izvietošanu publiskajām personām piederošajos īpašumos ārtelpās (piemēram, uz ēku jumtiem), tā vietā nosakot samērīgu un vienreizēju atlīdzību par nekustamā īpašuma aprobežojumu. Šajā nolūkā būtu veicami grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 20. februāra noteikumos Nr. 97 “Publiskas personas mantas iznomāšanas noteikumi”, nosakot, ka šie noteikumi neattiecas uz bezvadu elektronisko sakaru infrastruktūras izvietošanu publiskajām personām piederošajos īpašumos ārtelpās (uz ēku jumtiem), kā arī grozījumi ESL, paredzot, ja publiskie elektronisko sakaru tīkli tiek būvēti publiskas personas nekustamajā īpašumā, tad vienreizējās atlīdzības apmēru par īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu nosaka atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai. Gadījumos kad elektronisko sakaru tīkla ierīkošanai tiek iznomātas atsevišķas norobežotas telpas, proti, nomas objekti, kuri būtu iznomājami jebkuram citam nomas pretendentam tiek saglabāta jau esošā publiskas personas mantas iznomāšanas kārtība."

-

ESL grozījumu 5.pants paredz spēkā esošo Elektronisko sakaru likuma 121. pantu papildināt ar 1.1 daļu šādā redakcijā:
"(11) Par piekļuves nekustamajam īpašumam liegšanu elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas un būvēšanas (arī pārbūvēšanas) veikšanai, kas izriet no nekustamā īpašuma lietošanas tiesības aprobežojuma, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš četrsimt divdesmit naudas soda vienībām.".
Ņemot vērā, ka ESL grozījumi izstrādāts, ievērojot Ministru kabineta 2024.gada 4. jūnija sēdes protokollēmumā (Protokols Nr. 23, 66. § "Informatīvais ziņojums "Par pasākumiem administratīvā sloga mazināšanai elektronisko sakaru tīkla attīstībai"" (turpmāk - Ministru kabineta protokollēmums)  Satiksmes ministrijai noteiktajiem uzdevumiem, lūdzam skaidrot pamatojoties uz kuru no Ministru kabineta protokollēmuma punktiem ESL grozījumi papildināti ar 121.panta 1.1 daļu. Ņemot vērā, ka anotācijā nav ietverta minētās normas piemērošanas kārtība,  lūdzam skaidrot 121.panta 1.1 daļā iekļautā naudas soda apmēra noteikšanas metodiku, piemērošanas kārtību, tostarp, kritēriji saskaņā ar kuriem tiks vērtēta soda un tā  apmēra piemērošana. Ņemot vērā minēto, anotācijā arī skaidrot minētajā normā iekļauto jēdzienu – piekļuves liegšana nekustamajam īpašumam. 
Vēršam uzmanību, ka VNĪ ieskatā par piekļuves liegšanas gadījumiem, nebūtu uzskatāmi tādi gadījumi kur elektronisko sakaru infrastruktūru paredzēts izvietot īpašuma ārtelpās, tai skaitā uz ēku jumtiem, savukārt, ēkas tehniskais stāvoklis - ēkas jumta nestspēja nepieļauj uz tā izvietot papildu iekārtas, lai neapdraudētu tajā esošo personu veselību un dzīvību vai gadījumus, kad tuvākā kalendārā gada laikā tiek plānoti ēkas jumta, uz kura paredzēts izvietot elektronisko sakaru infrastruktūru remontdarbi. Lūdzam ar minēto skaidrojumu papildināt arī likumprojekta anotāciju.   

 

-

Anotācijā minēts:  "Atzīmējams, ka minētās prasības sadarboties būtība ir vērsta uz to, lai elektronisko sakaru komersantam nepamatoti netiktu liegta piekļuve infrastruktūras (gan fiksētā tīkla, gan mobilo sakaru tīkla) izvietošanai valsts un pašvaldības nekustamajā īpašumā atbilstoši normatīvajā regulējumā noteiktajai kārtībai, tādējādi nodrošinot par publiskajiem līdzekļiem izbūvētās elektronisko sakaru infrastruktūras koplietošanu, kā to paredz valsts atbalsta regulējumā noteiktie nosacījumi."
Lūdzam papildināt minēto rindkopu, nosakot gadījumus, kuros atteikums sadarbībai starp valsts un pašvaldību nekustamā īpašuma īpašnieku un elektronisko sakaru komersantu uzskatāma par pamatotu. 



 

-

Ņemot vērā likumprojekta 5.pantā paredzēto un anotācijas 1.3.sadaļā norādīto, ka likumprojektā ietvertais grozījums paredz noteikt jaunu administratīvo sodu, lūdzam aizpildīt anotācijas 3.sadaļu, novērtējot likumprojekta ietekmi uz budžeta ieņēmumiem. Vienlaikus gadījumā, ja ietekme uz budžeta ieņēmumiem objektīvu iemeslu dēļ nav aprēķināma vai ir aprēķināma ļoti aptuveni, tad anotācijas 3.sadaļas 6.punktā lūdzam norādīt “Nav precīzi aprēķināms”, savukārt punktā “Cita informācija” sniegt skaidrojumu, kādēļ aprēķinus nav iespējams veikt un kādas ir sagaidāmās izmaiņu tendences.

-

Ņemot vērā, ka anotācija nesatur skaidrojumu par nepieciešamību veikt šādu grozījumu Elektronisko sakaru likumā, kā to paredz likumprojekta 1.pantā ietvertais 28.panta pirmās daļas grozījums, lūdzam ar attiecīgo informāciju papildināt anotāciju.

-

Ņemot vērā, ka anotācijā nav ietverta informācija/ skaidrojums par attiecīgā grozījuma nepieciešamību, kā to paredz likumprojekta 2.pantā ietvertais grozījums 30.panta septītajā daļā, lūdzam ar attiecīgo informāciju papildināt anotāciju.

-

Lūdzam precizēt anotācijas 1.3.sadaļā atsauci uz likumprojektā piedāvāto 32.¹ pantu, jo pašreiz anotācijā norādīts nekorekts panta numurs - 32.² pants.

-

Anotācijā norādīts, ka likumprojekta 3. pantā ietvertā 31. panta pirmā daļa izteikta šādā redakcijā:
"31. Atlīdzība par zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu {..}.
Lūdzam anotācijā norādīto informāciju salāgot ar likumprojekta 3.pantā ietvertā 31.panta pirmo daļu, ņemot vērā, ka šobrīd anotācijā norādītais neatbilst ar attiecīgā likumprojekta panta redakciju.

-