Atzinums

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK), ņemot vērā, ka Tiesību aktu portālā (turpmāk – TAP portāls) LTRK nav piešķirtas tiesības sniegt viedokli par publicēto informatīvo ziņojumu “Par darba grupas publiskā iepirkuma efektivitātes palielināšanai rezultātiem un priekšlikumiem tālākai publisko iepirkumu sistēmas attīstībai” (turpmāk arī – Informatīvais ziņojums), pauž savu nostāju par minēto ziņojumu vēstules formā.
LTRK pauž nožēlu, ka kā valdības sadarbības partnerim tai nav dota iespēja iesaistīties publiskās saskaņošanas procesā. Šāda pieeja mazina savstarpējā dialoga nozīmi, ir pretrunā ar labas likumdošanas principiem un rada risku, ka nozīmīgi uzņēmējdarbības vides aspekti netiek pienācīgi izvērtēti.
LTRK vēlas uzsvērt, ka attiecīgie apsvērumi un iebildumi tika izteikti gan darba grupas ietvaros, gan arī komentējot Informatīvo ziņojumu pirms tā ievietošanas TAP portālā. Tomēr šie iebildumi netika ņemti vērā, un ziņojuma redakcijā izmaiņas netika veiktas. Tāpēc LTRK vēršas ar šo vēstuli, cerot, ka pirms informatīvā ziņojuma iesniegšanas Ministru kabinetā tiks pievērsta pienācīga vērība LTRK norādītajiem apsvērumiem, lai nodrošinātu, ka publisko iepirkumu reforma ir veiksmīga un sniedz pozitīvu ieguldījumu uzņēmējdarbības vides attīstībā un publisko līdzekļu izlietojumā.
Pozīcija par iecerēto reformu kopumā. Spēkā esošais regulējums un tā piemērošanas prakse sevi ir apliecinājusi kā neefektīvu, tāpēc LTRK atbalsta kardinālu reformu veikšanu publisko iepirkumu jomā tostarp iepirkuma sliekšņu paaugstināšanu līdz ES atļautajam līmenim tikai ar trīs nosacījumiem, kuri iepriekš tika pausti no LTRK puses Finanšu ministrijas izveidotajā darba grupā, lai vienlaikus novadītu pieaugošos riskus no būtiski palielinātās iepirkumu veicēju rīcības brīvības, proti:
1.1. Jānodrošina pilnīga caurspīdība. Iepirkumiem no pirmā euro ir jānodrošina pilnīga caurspīdība (tikai ar izņēmumiem, kuri izriet no objektīvām militārās drošības vajadzībām), proti, publiski tiešsaistē (piemēram, Elektroniskajā iepirkumu sistēmā, mercell.lv, iepirkumi.lv vai tml.) jābūt pieejamiem katras iestādes:
1.1.1. iepirkumu plāniem;
1.1.2. informācijai, kas ļautu ikvienam potenciālajam piegādātājam savlaicīgi uzzināt par notiekošo iepirkumu un izvērtēt iespēju tajā piedalīties;
1.1.3. iepirkumu rezultātiem (noslēgtie līgumi ar specifikācijām).
1.2. Atbildības koncentrēšana uz vadību. Tā kā reforma paredz, ka zemsliekšņu iepirkumos iepirkumu organizēšanas “arhitektūra” ir vadības (iestādes vadītājs, valde) lēmums, vadībai jāuzņemas pilna personīgā atbildība (disciplinārā, civiltiesiskā un kriminālā) kā krietnam un rūpīgam saimniekam par iepirkumu efektivitāti, saimniecisko izdevīgumu un caurspīdību. Turklāt vairāki grozījumi faktiski mīkstina atbildības regulējumu: piemēram, no pamatprincipiem svītrota prasība rūpēties par līdzekļu izšķērdēšanas riska samazināšanu (2. pants), atcelta prasība komisijas locekļiem būt bez pārkāpumiem (24. pants).
1.3. Pilnvērtīga uzraudzība. Jānodrošina, ka atbildīgās valsts institūcijas nodrošina pilnvērtīgu uzraudzību. Šajā nolūkā jāparedz, ka IUB ir pietiekama kapacitāte, kompetence, tiesības un pienākums monitorēt iepirkuma rezultātus. Konstatējot atkāpes no saimnieciskā izdevīguma un caurspīdības principiem nepieciešams nekavējoties (ne tikai reizi gadā ziņojot MK) informēt atbilstošo vadošo iestādi un / vai KNAB vadības atbildības tālākai izvērtēšanai.
Kopsavelkot vēlamies uzsvērt, ka, ja sliekšņu pārskatīšanas procesā netiks ņemti vērā visi trīs būtiskie priekšnoteikumi – pilnīga atklātība no pirmā euro, pasūtītāju personiskā atbildība un efektīva zemsliekšņu uzraudzība, LTRK patur tiesības šo iniciatīvu neatbalstīt un izmantot tai pieejamos resursus, lai iestātos par caurspīdīgu, konkurētspējīgu un sabiedrības interesēm atbilstošu iepirkumu sistēmu.

-

Vienlaikus sagaidām, ka publisko iepirkumu reforma tiks ievērtēta arī 2026. gada valsts budžeta veidošanas kontekstā, ieplānojot papildus ietaupījumus, kurus novirzīt primāri valsts aizsardzības, demogrāfijas un citu prioritāšu vajadzībām.

-

2. Par virsliekšņa procedūras efektivizēšanu. Tā kā lielāko iepirkumu apjomu veido virsliekšņa iepirkumi, papildus 1.punktā noteiktajiem principiem (caurspīdība, atbildības koncentrēšana un uzraudzība) arī šajos gadījumos ir kritiski svarīgi organizēt tos efektīvāk:
2.1. dzēst prasību pēc 5 iepirkumu komisijas locekļiem visos iepirkumos virs 1 miljona eiro, pārskatīt prasību pēc vismaz trim iepirkuma komisijas locekļiem;
2.2. dzēst izslēgšanas noteikumus par patiesā labuma guvēja (PLG) nodokļu parādiem;
2.3. ļaut īsā termiņā iepirkuma uzvarētājam apmaksāt nodokļa parādu;
2.4. sākt uzraudzīt nodokļu parāda esamību līguma izpildes laikā, nepieļaujot situāciju, kurā valsts turpina maksāt par līguma izpildi nodokļu parādniekam;
2.5. jāveicina preču iepirkumu piedāvājumu atklātība, lai uzņēmējiem būtu iespēja identificēt nepamatoti lētus vai dārgus piedāvājumus un saprast to cēloņus;
2.6. jāliedz pasūtītājiem un SPSIL subjektiem bez ekonomiskā izdevīguma pamatojuma rīkot paralēlus iepirkumu par precēm, kas iekļautas EIS e-katalogos;
2.7. jāizvirza rezultatīvie rādītāji, lai mērītu centralizācijas efektivitāti, bet nemazinātu pašvaldības vietējo uzņēmumu iespēju konkurēt, piemēram, sadalot tos lotēs;
2.8. ieviest  „aizpildi vienreiz“ principu – visas veidlapas, apliecinājumi, pieredzes apraksti pretendentiem jāaizpilda vienu reizi gadā vai retāk un tos izmanto jebkurā iepirkumā;
2.9. nodrošināt labās prakses apkopošanu (tostarp nepieciešamību pēc tirgus izpētes), pieejamību un izplatību.

-