Atzinums

MK noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar Augstskolu likuma pārejas noteikumu 126. punktu.
Augstskolu likuma pārejas noteikumu 126. punkta pirmais teikums tieši nosaka, ka izmēģinājuma akreditācijas regulējums attiecināms uz tām augstskolām un koledžām, kuras līdz 2027. gada 31. decembrim noslēgušas līgumu ar Akadēmiskās informācijas centru. Līdz ar to otrajā teikumā ietvertais Ministru kabineta pilnvarojums nosakāms šīs pašas normas mērķa un adresātu ietvaros, nevis izolēti, sašaurinot to tikai uz augstskolām. Pretēja interpretācija padarītu normas pirmajā teikumā ietverto atsauci uz koledžām neīstenojamu un būtu pretrunā pārejas regulējuma mērķim — aprobēt cikliskas institucionālās akreditācijas modeli augstskolām un koledžām. Norma jāinterpretē kopumā, nevis atrauti tikai pēc otrā teikuma. 126. punkta pirmais teikums tieši paredz: “To augstskolu un koledžu akreditācijai...” piemēro 8.7 un 9. panta nākotnes redakciju. Ja otrajā teikumā ietverto pilnvarojumu sašaurina tikai uz augstskolām, tad pirmajā teikumā minētā “koledžu akreditācija” paliek bez īstenošanas mehānisma. Tas padarītu vārdus “un koledžu” par liekiem, kas nav pieņemams racionāla likumdevēja prezumpcijas ietvaros.
Papildus jānorāda, ka Augstskolu likuma pārejas noteikumu 124., 125. un 126. punkts veido vienotu pārejas mehānismu no studiju virzienu akreditācijas uz institucionālo akreditāciju, katrā no tiem norādot gan augstskolas, gan koledžas. Ja koledžas svītro no noteikumiem, pārejas mehānisms kļūst fragmentārs un koledžām tiek atņemta tieši tā pārejas iespēja, kuru likumdevējs 126. punkta sākumā ir paredzējis.
Turklāt Profesionālās izglītības likuma 30.1 pants nosaka, ka koledžas akreditē Augstskolu likumā noteiktajā kārtībā, tādējādi, izslēdzot koledžas no izmēģinājuma akreditācijas, netiek nodrošināta koledžu akreditācijas īstenošana, kā arī Ministru kabineta 2025. gada 14. janvārī noteikumu Nr. 40 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot izglītības un mācību sistēmu kvalitāti, iekļautību, efektivitāti un nozīmīgumu darba tirgū, tostarp ar neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanas palīdzību, lai atbalstītu pamatkompetenču, tostarp uzņēmējdarbības un digitālo prasmju, apguvi, un sekmējot duālo mācību sistēmu un māceklības ieviešanu" 4.2.2.6. pasākuma "Cikliskas institucionālās akreditācijas ieviešana augstākajā izglītībā" īstenošanas noteikumi” mērķu un pasākumu īstenošana.
 

-

MK noteikumu projekts nosaka prasības un kārtību augstskolas izmēģinājuma akreditācijai
MK noteikumu projektā nav atrunāts, vai izmēģinājuma ietvaros lēmumam par augstskolas vai koledžas akreditāciju būs juridiskais spēks pēc izmēģinājuma projekta noslēguma. Līdz ar to MK noteikumos jāparedz pārejas punkts, nosakot šī izmēģinājuma akreditācijas turpmāko juridisko spēku, lai nerastos situācija, ka sākoties cikliskais institucionālai akreditācijai ar 2028. gada 1. janvārī izmēģinājuma projekta augstskolām un koledžām būtu jāpiedalās institucionālajā akreditācijā atkārtoti.
 

-

Noteikumu projekta 5. punktā jā precizē atsauce uz 2.2 apakšpunktu.

-

Noteikumu projekta 7.3. apakšpunktā vēlams pievienot atsauci uz Studiju kvalitātes komisijas lēmumos ietvertajiem datiem, ņemot vērā, ka datus ievada Valsts izglītības informācijas sistēmā no Studiju kvalitātes komisijas lēmumiem

-

Noteikumu Projekta 9. punktā aiz vārdiem “filiālēm” jāpapildina ar “un visām studiju programmu īstenošanas vietām”.

-

Noteikumu projekta 12. punktā divas reizes atkārtojās vārds “atzinums”.

-

Noteikumu projekta 17. punktā aiz vārdiem “atzinuma paziņošanas” jāpapildina ar “ja vien nav saņemts šo noteikumu 10.3. apakšpunktā minētais vērtējums”,  jo tas automātiski liedz akreditāciju (skat. Noteikumu projekta 39.3.apakšpunktu), tādējādi šajā gadījumā kvalitātes novērtēšanas veikšana ir nelietderīga un Noteikumu projektā būtu jāparedz, ka šajā gadījumā uzreiz jautājumu skata Studiju kvalitātes komisija. Pretējā gadījumā regulējums ir pretrunā labas pārvaldības principam (VPIL 10.panta piektā daļa), nenodrošinot taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā,  jo virzot tālākajā procesā (ievērojot, ka akreditācija sastāv no trīs pēctecīgiem procesiem) tādu atzinumu, kur atbilstības novērtēšanā ir saņemts vērtējums „neatbilst“ tiek tērēti gan augstskolas, gan valsts (deleģētā uzdevuma ietvaros piesaistot ekspertus, nodrošinot Studiju kvalitātes komisijas darbu u.c.) resursi, t.sk., finanšu, lai turpinātu formāli procesu, kurā nepastāv iespējas pieņemt pozitīvu rezultātu, jo šāds vērtējums atbilstības novērtēšanā nozīmēs būtisku neatbilstību normatīvo aktu prasībām, kas faktiski neatkarīgi no kvalitātes novērtējuma neļautu pieņemt lēmumu par augstskolas akreditāciju.

-

Noteikumu 18. punktā aiz vārdiem “kas var būt” jāpapildina ar “Centrs vai ”

-

Noteikumu 31. punktā pēdējais teikums ir lieks, jo, pirmkārt, kurš var pievienot, ja punktā pirmais punkts nosaka augstskolas tiesības sniegt komentārus par faktu kļūdām, un, otrkārt, ekspertu rekomendācijas būs norādīts pašā atzinumā atbilstoši centra izstrādātajām vadlīnijām kā to paredz noteikumu projekta 2.4. apakšpunkts.

-

Noteikumu projekta 34.1. apakšpunktā jāsvītro “un centra rekomendācijas vai ieteikumus trūkumu novēršanai, ja tādi ir”, jo tās būs norādīts pašā atzinumā atbilstoši centra izstrādātajām vadlīnijām kā to paredz noteikumu projekta 2.2. apakšpunkts.

-

Noteikumu 34.5. un 34.6 apakšpunkts nosaka vienu un to pašu, t.i. augstskolas izpildes plānu par ekspertu grupas sniegtajām rekomendācijām kvalitātes novērtēšanas procesā. Taču iztrūkt augstskolas izpildes plāns par atbilstības novērtējumā sniegtajām rekomendācijām.

-