Atzinums

Izskatot precizēto konceptuālā ziņojuma projektu, Satiksmes ministrija uztur savu 2025. gada 13. jūnija un 2025. gada 4. augusta atzinumā pausto iebildumu, lai arī Ekonomikas ministrija izziņā ir norādījusi, ka starpministriju sanāksmē, kas notika 2025.gada 21.augustā, tika panākts kompromiss, kas risina nozaru ministriju (Satiksmes ministrijas, Klimata un enerģētikas ministrijas, Zemkopības ministrijas) un iesaistīto valsts kapitālsabiedrību iebildumos paustās bažas par to, ka ar Konceptuālo ziņojumu jau tiktu iezīmētas un nolemtas konkrētas darbības attiecībā uz citu valsts kapitālsabiedrību ar līdzīgu raksturu vai saistoši līdzīgiem piedāvātajiem pakalpojumiem konsolidāciju un turpmāku koncentrāciju vienā kapitālsabiedrībā.

Konceptuālajā ziņojumā joprojām norādīts, ka pēc 1. posma realizācijas valsts kapitālsabiedrības – tehnoloģiju attīstības centra – uzdevums būtu sagatavot priekšlikumus un izstrādāt stratēģisko darbības plānu nākamajiem pieciem gadiem, kurā tiktu iekļauta vīzija par citu valsts kapitālsabiedrību ar līdzīgu raksturu vai saistoši līdzīgiem piedāvātajiem pakalpojumiem konsolidāciju un turpmāku koncentrāciju vienā kapitālsabiedrībā, kas sniegtu augstās kvalitātes pakalpojumus atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām un nākotnes pieprasījumiem, tādējādi nodrošinot vienotu pakalpojumu pieejamību uzņēmējiem un tehnoloģiski ietilpīgu biznesa ideju attīstītājiem. Kā piemēri šādām potenciāli integrējamām funkcijām minami laboratoriju un ekspertīžu pakalpojumi, ko šobrīd nodrošina, piemēram, VSIA “Latvijas Valsts ceļi” (turpmāk - LVC) Autoceļu kompetences centra Ceļu laboratorija (būvmateriālu utt. testēšana). Vienlaikus tiks vērtētas arī citas valsts institūcijas un valsts kapitālsabiedrības, kuru darbībā ir līdzīgas tehnoloģiju, testēšanas vai kalibrēšanas funkcijas, ar mērķi konstatēt potenciālās sinerģijas un nodrošināt valsts kapitālsabiedrības – tehnoloģiju attīstības centra – attīstību kā nacionālas nozīmes kompetences centru šajā jomā.

Norādām, ka LVC Autoceļu kompetences centrs (turpmāk – AKC) ir LVC struktūrvienība un tās galvenā funkcija ir LVC pasūtīto būvdarbu kvalitātes kontrole. Uz LVC Ceļu laboratorijas bāzes izveidotais AKC veic ceļu uzturēšanas un būvniecības darbu kvalitātes atbilstības novērtēšanu. AKC katru gadu, pamatojoties uz dažādu instrumentālo mērījumu rezultātiem (tajā skaitā nestspēja, līdzenums, ceļa segas saķere ar automašīnas riepām, satiksmes intensitātes uzskaite, AKC segu inženieru autoceļu seguma vizuālo novērtējumu), izvērtē valsts autoceļu tīkla tehnisko stāvokli, sniedz savas rekomendācijas, kas LVC ļauj pieņemt tehniski argumentētus un racionālus lēmumus par ceļa posmu būvniecības un uzturēšanas darbiem. Autoceļu būvdarbu laikā kvalitāte tiek uzraudzīta visā periodā – sākot no tehniskā projekta izstrādes, beidzot ar garantijas termiņa beigām, kas ļauj efektīvi un pārskatāmi pārvaldīt valsts uzticēto finansējumu autoceļu uzturēšanā un būvniecības procesos. AKC arī aktīvi darbojas gan vietēja mēroga, gan starptautiskajos autoceļu nozares pētniecības projektos.

AKC ir iespējas jebkurā brīdī bez liekiem birokrātiskiem šķēršļiem veikt neplānotas ceļa būvmateriālu un tehnisko mērījumu pārbaudes objektos, ja ir aizdomas par citu iesaistīto pušu negodīgām darbībām un lai tās nepieļautu, līdz ar ko ieguvēji ir sabiedrība, ceļu lietotāji.
Viena no AKC funkcijām ir zinātniskās pētniecības darbs autoceļu kvalitātes uzlabošanā. AKC pētnieciskais darbs ļauj nodrošināt ceļu nozari ar jauniem un līdz šim neesošiem risinājumiem, kas, savukārt, ļauj efektīvi un racionāli pie ierobežotā finansējuma izmantot autoceļu un tiltu uzturēšanai novirzītos līdzekļus.
AKC tiek uzskatīts par nozares veidotāju un privātās uzņēmējdarbības attīstības stimulētāju, jo, pateicoties AKC starptautiskajai sadarbībai un zinātniskās pētniecības darbiem (piemēram, par putu bitumenu 2025. gadā), tas ļauj pilnveidot Ceļu būvdarbu specifikācijas (ABS), ieviešot jaunas testēšanas metodes, kas sabiedrībai sniedz lielāku pārliecību par izbūvēto ceļu ilgtspēju un materiālu kvalitāti.
 

-

Lūdzam papildināt protokollēmuma projektu ar šādu punktu: “Klimata un enerģētikas ministrijai izvērtēt Ministru kabineta 2014. gada 7.janvāra noteikumu Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” 11. punktā noteikto prasību piemērošanu attiecībā uz lidostām par trokšņu mērījumu laboratorijas akreditācijas prasībām, un iesniegt tiesību akta grozījumus Ministru kabinetā.”
Izvērtējot konceptuālo ziņojumu "Par mazo valsts kapitālsabiedrību apvienošanu un optimizāciju vienota tehnoloģiju attīstības centra izveidei" (turpmāk – Ziņojums), Satiksmes ministrija  informē, ka VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” (turpmāk – Lidosta) Kvalitātes un ilgtspējas departamenta Vides trokšņa laboratorija (turpmāk – Lidostas Vides trokšņa laboratorija) nodošana citai institūcijai nav lietderīga un tiesiski pamatota, jo Lidostai noteiktais trokšņa pārvaldības pasākumu veikšanas pienākums izriet no normatīvo aktu prasībām, turklāt trokšņa pārvaldība ir tieši saistīta arī ar Lidostas attīstības plānošanu un lidlauka operatīvo darbību, līdz ar to citas kapitālsabiedrības ne juridiski, ne praktiski nevar uzņemties šo pienākumu. Konkrētajos apstākļos trokšņa mērīšanas un pārvaldības nodalīšana dažādās kapitālsabiedrībās radītu lielāku finanšu resursu patēriņu un papildus administratīvu slogu, nekā ietaupījumu no sinerģijām mērījumu veikšanā, kā arī sarežģītu Lidostas attīstības plānošanu un Lidostas lidlauka operatīvo darbību. Vienlaikus jāņem vērā arī, ka netiktu sasniegts pakalpojumu konsolidācijas un turpmākas koncentrācijas vienā kapitālsabiedrībā mērķis - sniegt augstas kvalitātes pakalpojumus atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām un nākotnes pieprasījumiem), tādējādi nodrošinot vienotu pakalpojumu pieejamību uzņēmējiem un tehnoloģiski ietilpīgu biznesa ideju attīstītājiem, jo Lidostas Vides trokšņa laboratorija pēc būtības nesniedz pakalpojumus trešajām personām, bet radīta, lai nodrošinātu vides aizsardzības nozari regulējošajos normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi Lidostā.
Ņemot vērā Ziņojuma izstrādes un saskaņošanas gaitā aktualizēto jautājumu par ekspertīžu pakalpojumu sniegšanas un laboratoriju izveides un uzturēšanas nepieciešamību un lietderību dažādās valsts kapitālsabiedrībās, birokrātijas un administratīvā sloga mazināšanai, būtu lietderīgāk pārvērtēt Ministru kabineta 2014. gada 7.janvāra noteikumu Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” 11. punktā noteikto prasību piemērošanu attiecībā uz lidostām, proti, vai lidostām vispār būtu nosakāms pienākums trokšņu mērīšanā izmantot laboratorijas, kas akreditētas nacionālajā akreditācijas institūcijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību, vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī akreditētas laboratorijas. Lai gan akreditācijas process sniedz arī atsevišķas priekšrocības, piemēram, pieaug sabiedrības uzticamība mērījumiem, tiek auditēti procesi, kas var identificēt uzlabojumus procesos, tomēr faktiski akreditācijas prasība būtiski palielina patērētos resursus un apgrūtina aizvietojamības nodrošināšanu. Visās Ziemeļvalstīs un pārējās Baltijas valstīs pašas lidostas veic lidaparātu trokšņa mērījumus, tomēr Lidosta ir vienīgā, kur to veic akreditētā laboratorijā. Lai mazinātu birokrātisko slogu, Lidostas ieskatā normatīvajā regulējumā būtu nosakāma prasība veikt trokšņa mērījumus atbilstoši standarta LVS ISO 20906 prasībām lidaparātu pacelšanās un nosēšanās trokšņa mērījumiem vai  atbilstoši LVS ISO 1996-2 citu lidostas trokšņa mērījumu gadījumā (lidaparātu dzinēju pārbaužu troksnis), ja iekārtas tiek kalibrētas un pārbaudītas atbilstoši normatīvajos aktos un iepriekš minētajos standartos minētajām prasībām, neuzliekot pienākumu veidot un akreditēt laboratoriju.
 

-