Atzinums

Saskaņā ar Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 5. punktu viena no pašvaldības autonomām funkcijām ir “sniegt iedzīvotājiem daudzveidīgu kultūras piedāvājumu un iespēju piedalīties kultūras dzīvē, sekmēt pašvaldības teritorijā esošā kultūras mantojuma saglabāšanu un sniegt atbalstu kultūras norisēm”.
Ņemot vērā to, ka pašvaldībām šobrīd ir ierobežotas finansējuma iespējas un aktuāls budžeta sabalansēšanas jautājums, atbalsts pašvaldību ēku, kurās tiek nodrošināta kultūras funkcija, energoefektivitātes uzlabošanai un pārejai uz atjaunojamiem energoresursiem sniegtu nozīmīgu atbalstu kultūras nozares saglabāšanai un attīstībai.
Ņemot vērā minēto, kā arī lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem atbalsta pretendentiem, kuru pārvaldītajās un apsaimniekotajās ēkās tiek veikta kultūras funkcija un ir nepieciešami energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi, un sniegtu atbalstu konkurētspējīgākiem un efektīvākajiem projektiem, aicinām 2.1.1.8. pasākumu “Energoefektivitāti veicinoši pasākumi kultūras infrastruktūrā” īstenot atklātas projektu iesniegumu atlases veidā un paplašināt atbalsta pretendentu loku, tajā iekļaujot pašvaldību iestādes un pašvaldību kapitālsabiedrības.

-

Vēršam uzmanību, ka daļa no ēkām, kurās tiek veikta kultūras funkcija, ir vēsturiskās koka ēkas, kurām sasniegt 30 un vairāk procentu primārās enerģijas ietaupījumu ir liels izaicinājums.
Lai šāda tipa ēkas neizslēgtu no atbalstāmo ēku loka, lūdzam samazināt minēto sasniedzamo rādītāju līdz 20 % robežai.
 

-

Kā norādīts MK noteikumu anotācijā, SAM 2.1.1.8. Finansējums tiek pamatots ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvās noteikto mērķu sasniegšanu publiskās infrastruktūras energoefektivitātes veicināšanā:
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES, un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (turpmāk – Direktīva 2012/27ES) Latvijai jāsasniedz indikatīvais valsts energoefektivitātes mērķis, kura ietvaros jānodrošina, ka  katru gadu 3 % valdības īpašumā esošo un izmantoto  ēku platībās ir jāīsteno energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi (Direktīvas 2012/27ES 3. panta un 5. panta 1. punkta prasība).
Savukārt saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2023/1791 (2023. gada 13. septembris) par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstrādāta redakcija) (turpmāk – Direktīva 2023/1791) 6. panta pirmo daļu dalībvalsts nodrošina, lai katru gadu tiktu renovēti vismaz 3 % kopējās grīdas platības publisko struktūru īpašumā esošajās ēkās, kuras apsilda un/vai dzesē, lai tās tiktu pārveidotas par vismaz gandrīz nulles enerģijas ēkām vai par bezemisiju ēkām. Dalībvalstis var izvēlēties, kuras ēkas iekļaut 3 % renovācijas prasībā, renovējamo ēku izvēlē pienācīgi ņemot vērā izmaksu lietderību un tehnisko iespējamību.
Izvērtējot kopējo pieejamo ERAF finansējumu (29 580 000 EUR) pret plānotajiem sasniedzamiem rezultātu rādītājiem (atbalstīto valsts ēku platība vismaz 508 786 m2 un primārās enerģijas gada patēriņa samazinājums vismaz  49 861 028 kWh/gadā), tad šobrīd MK noteikumu redakcija piedāvā sekojošu ieguvumu pret katru euro no ERAF finansējuma:
Par katru euro no ERAF finansējuma investīcijām valsts iestāžu ēkās plānots samazināt primārās enerģijas gada patēriņu vidēji par vismaz 1,6856 kWh/gadā;
Katrs valsts ēku platības m2, kurā tiks īstenoti energoefektivitātes pasākumi, izmaksās vidēji 58,14 euro/m2 no ERAF finansējuma.
LPS iebilst, ka ar SAM 2.1.1.8. finansējumu tiek sasniegti Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvās noteiktie mērķi publiskās infrastruktūras energoefektivitātes veicināšanā tikai valsts iestādēm. Noradām, ka arī pašvaldības infrastruktūrā, kas arī ir publiskā infrastruktūra, ir būtiski nepieciešamas investīcijas energoefektivitātes veicināšanā, kas vienlaicīgi var palīdzēt sasniegt Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvās noteiktos rādītājus, sasniedzot rezultāta rādītājus lielākā apjomā attiecībā pret  pieejamo ERAF finansējumu.

 

-