Atzinums

1. Par 28. panta sestās daļas 6. punktu
Izvērtējot Satiksmes ministrijas piedāvāto 28.panta sestās daļas 6.punkta redakciju un salīdzinot to ar nozares asociāciju piedāvātajām redakcijām, konstatējams, ka tika atbalstīta LIKTA piedāvātā redakcija. BITE uzskata, ka LIA un LTA piedāvātā redakcija ir precīzāka.
Proti, no LIKTA piedāvātās redakcijas var saprast, ka izņēmums piemērojams, ja pastāv divi kumulatīvie nosacījumi:
pašvaldības saistošajos noteikumos ir noteikts pienākums un
pārvienošanas ietvaros nebūs nepieciešams iesaistīt cita īpašnieka kabeļa kanalizāciju.
Savukārt LIA un LTA piedāvātā redakcija skaidri nosaka, ka, vispirms, izņēmuma piemērošanas nosacījums ir tikai viens – pašvaldības saistošajos noteikumos ir noteikts pienākums, un otrkārt – skaidri paredz, ka izņēmums nav jāsaprot tā, ka, pārvietojot kabeli, tiek ļauts nesaskaņot kabeļa ievietošanu cita īpašnieka kabeļu kanalizācijā.
Tādējādi starp LIKTA un LIA/LTA piedāvātām redakcijām ir principiāla atšķirība. LIA/LTA piedāvātā redakcija attiecībā uz izņēmuma nosacījumiem ir nepārprotama, tā nepārprotami nosaka, ka izņēmuma piemērošana nav saistīta ar to, vai kabeļa pārvietošanas ietvaros būs  vai nebūs nepieciešams izmantot citam īpašniekam piederošo kabeļu kanalizāciju.

Ņemot vērā minēto, iebilstam pret Likumprojektā paredzēto 28. panta sestās daļas 6. punkta redakciju atbilstoši LIKTA priekšlikumam un lūdzam atbalstīt LIA un LTA piedāvāto redakciju:
“6) ja publisko elektronisko sakaru tīklu pārvietošanas pienākums izriet no pašvaldības saistošajiem noteikumiem. Minētais neskar pienākumu saņemt piekrišanu publiskā elektroniskā sakaru tīkla elementu ievietošanai citai personai piederošā kabeļu kanalizācijā;”.
 

-

2. Par 30. panta astoto daļu
Izvērtējot iesniegtos viedokļus par 30. panta astotās daļas redakciju, secināms, ka Likumprojektā piedāvātā norma ir neatbilstoša. Pirmkārt, to, vai elektronisko sakaru tīkls ir nepieciešams komersantam publisko elektronisko sakaru tīkla nodrošināšanai, lemj subjektīvi pats elektronisko sakaru tīkla īpašnieks. Tādējādi pienākuma piemērošana tiks pakārtota subjektīvai personas gribai un līdz ar to pienākuma noteikšana likumā ir bezjēdzīga. Otrkārt, tas, ka īpašums netiek lietots, nenozīmē, ka tam nav tiesību pastāvēt (piemēram, tukšas mājas netiek nojauktas tikai tāpēc, ka tās netiek izmantotas, un kabeļu kanalizācija un zemē ievietotie kabeļi netiek izņemti, ja netiek izmantoti). Treškārt, tīklu izbūvē vai iegādē tika veikti ieguldījumi, un, ja tīkla neizmantošanas gadījumā būtu pienākums to demontēt, tas nozīmētu, ka šie ieguldījumi tiek zaudēti. Visbeidzot un visbūtiskākais apstāklis, kas jāņem vērā, ir tas, ka tīklu demontēšanas pienākuma akcentēšana ir pretrunā ar Eiropas Savienībā nospraustajiem mērķiem attīstīt platjoslu/gigabita savienojamību. Eiropas Savienībā tiek piemēroti finansējuma instrumenti tieši lai attīstītu savienojamību. No tā izriet, ka būtu jāveicina tīklu attīstība, nevis jāveido vide un jāizdomā līdzekļi, lai tīkli tiktu demontēti.
Runājot par normas piemērošanas praktisko pusi, ir saprotams, ka tīkla demontāža pēc tā īpašnieka iniciatīvas notiek par tīkla īpašnieka līdzekļiem. Pienākuma noteikšana tīkla īpašniekam nekavējoties demontēt “nevajadzīgus” tīklus, pie nosacījuma, ka “nevajadzīgums” vai “vajadzīgums” ir nosakāms subjektīvi, praksē nedarbosies. Savukārt attiecībā uz demontāžas procesa iniciēšanu norma neievieš nekādus jaunus pienākumus un nenodrošina jaunas tiesības ne elektronisko sakaru tīkla īpašniekiem, ne nekustamā īpašuma īpašniekiem. Mūsu pieredze liecina, ka nekustamā īpašuma īpašnieki ir labi informēti par darbībām, kādas jāveic, lai risinātu jautājumus ar to īpašumā ierīkotajiem elektronisko sakaru tīkliem, tostarp ar tīklu demontāžu, un šādi procesi notiek praktiski ik dienu.
Nevaram piekrist, ka norma kaut kādā mērā līdzsvaro elektronisko sakaru tīklu īpašnieku un nekustamā īpašuma īpašnieku tiesības. Tāpēc pievienojamies LTA izteiktam viedoklim, ka norma ir deklaratīva, nedod pienesumu regulējumam un šī iemesla dēļ būtu svītrojama no Likumprojekta.
 

-

3. Par 32.¹ pantu
Izvērtējot jaunās normas – 32.¹ panta nosaukumu un redakciju, konstatējām, ka, lai gan viedokļu apkopojuma tabulā un anotācijā ir norādīts, ka normu ierosināja nozares asociācijas, norma pārņemta nepilnīgi, sašaurinot subjektu loku, uz kuriem paredzēts attiecināt tiesības un pienākumus. Pilna ierosinātās normas redakcija ir šāda: 
“Šā likuma IV nodaļā noteiktās elektronisko sakaru komersantu tiesības un pienākumi ir attiecināmi arī uz citu personu, kuru elektronisko sakaru komersants ir pilnvarojis veikt elektronisko sakaru tīklu vai jebkādas tā daļas, tajā skaitā pasīvās infrastruktūras, ierīkošanu, būvniecību un uzturēšanu tā uzdevumā un uz komersantu, kuram pieder īpašuma vai valdījuma tiesības uz šādu elektronisko sakaru tīklu vai tā daļu.”
Iebilstam pret normas sašaurināšanu un lūdzam pieturēties pie redakcijas, kuru piedāvāja LIA/LIKTA. Attiecīgi būtu jāmaina arī 32.¹ panta  nosaukums, piemēram šādi:
“32.¹ pants. Citu personu tiesības un pienākumi” un anotācijas teksts, piemēram, šādi:
          “(..)
Problēmas apraksts
ESL ir papildināms ar 32.¹ pantu šādā redakcijā: “32.¹ Šā likuma IV nodaļā noteiktās elektronisko sakaru komersantu tiesības un pienākumi ir attiecināmi arī uz citu personu, kuru elektronisko sakaru komersants ir pilnvarojis veikt elektronisko sakaru tīklu vai jebkādas tā daļas, tajā skaitā pasīvās infrastruktūras, ierīkošanu, būvniecību un uzturēšanu tā uzdevumā un uz komersantu, kuram pieder īpašuma vai valdījuma tiesības uz šādu elektronisko sakaru tīklu vai tā daļu”.
Šāds papildinājums, pamatojoties uz komersantu ierosinājumu, nepieciešams, lai IV nodaļā paredzētās elektronisko sakaru komersanta tiesības un pienākumi varētu tikt attiecināti arī uz personām, kuras elektronisko sakaru komersants pilnvaro vai ar kurām sadarbojas elektronisko sakaru tīkla ierīkošanā, būvniecībā un uzturēšanā un uz komersantu, kuram pieder īpašuma vai valdījuma tiesības uz šādu elektronisko sakaru tīklu vai tā daļu. Šāds risinājums arī veicinās pasīvās infrastruktūras koplietošanas praksi, kas ir viens no Eiropas savienības sakaru politikas rekomendētajiem instrumentiem mobilo sakaru tīklu izvēršanai un stiprināšanai.

Risinājuma apraksts
Projekta 4. pantā ietverts 32.¹ pants šādā redakcijā:
“32.¹ pants. Citu personu  tiesības un pienākumi
Šā likuma IV nodaļā noteiktās elektronisko sakaru komersantu tiesības un pienākumi ir attiecināmi arī uz citu personu, kuru elektronisko sakaru komersants ir pilnvarojis veikt elektronisko sakaru tīklu vai jebkādas tā daļas, tajā skaitā pasīvās infrastruktūras, ierīkošanu, būvniecību un uzturēšanu tā uzdevumā un uz komersantu, kuram pieder īpašuma vai valdījuma tiesības uz šādu elektronisko sakaru tīklu vai tā daļu.”.

 

-