Atzinums

Nepieciešams papildu skaidrojums Informatīvajā ziņojumā paustajam viedoklim: “[..] lai valsts pakāpeniski varētu sagatavoties iekšzemes dzelzceļa pārvadājumu tirgus atvēršanai, tādā aspektā, ka tas ir atvērts konkurencei, šobrīd būtu saglabājama esošā pakalpojuma organizēšanas pieeja, vienlaikus kompetentai institūcijai (VSIA “Autotransporta direkcija”) gādājot, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs uztur  un attīsta efektīvu pārvaldību, un ka tiek sniegti pietiekami augstas kvalitātes sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumi.” Proti, Informatīvais ziņojums papildināms ar skaidrojumu par veicamajām darbībām, kuras tiek plānots veikt, lai sagatavotu tirgu tā atvēršanai pēc diviem gadiem, kā arī kādi faktiskie apstākļi sagaidāms, ka būs mainījušies pēc minētā divu gadu termiņa.
KP aicina arī Informatīvo ziņojumu papildināt ar plašāku skaidrojumu par risku, ka Eiropas Savienības fondu finansējuma apguvē tiks konstatētas neattiecināmās izmaksas, kas būs jāatmaksā, ja uzraudzības periodā (līdz 2028. gadam) netiks noslēgts jauns pasūtījuma līgums ar AS “Pasažieru vilciens” un kādi pasākumi plānoti, lai no šī riska izvairītos.
 

-

Nepieciešams  papildināt Protokollēmuma projektu, norādot, kāds ir starp VSIA “Autotransporta direkcija” un AS “Pasažieru vilciens” slēdzamā līguma termiņš, proti, uz cik ilgu laiku AS “Pasažieru vilciens” būtu piešķirams pakalpojumu valsts līgums, ņemot vērā, ka šobrīd paredzamais līguma termiņš (divi gadi) Informatīvajā ziņojumā norādīts, tikai vērtējot iespējamos attīstības scenārijus tirgus atvēršanai, bet tas nav minēts ne Informatīvā ziņojuma secinājuma daļā, ne Protokollēmuma projektā.
 

-

KP, izvērtējot Informatīvajā ziņojumā pausto informāciju, kopumā neiebilst valsts pakalpojuma līguma slēgšanu uz diviem gadiem ar AS “Pasažieru vilciens”, ņemot vērā ka, pirmkārt, pirmšķietami pastāv Regulas 1370/2007 5. panta 4.a. punkta a) apakšpunkta piemērošanas priekšnoteikumi, otrkārt, līguma slēgšana uz diviem gadiem nebūtu vērtējama kā ilgtermiņa līgums, līdz ar to tai nevajadzētu atstāt ilgtermiņa negatīvu ietekmi uz konkurenci kopumā.
Vienlaikus, KP vērtējumā, būtu jāturpina virzība uz tirgus atvēršanu citiem tirgus dalībniekiem, ievērojot Informatīvajā ziņojumā norādīto, ka tirgus izpēte liecina, ka vismaz viens tirgus dalībnieks papildus AS “Pasažieru vilciens” ir izrādījis vēlmi darboties Latvijas dzelzceļa pārvadājumu tirgus segmentā. Turklāt, KP vērtējumā, situācija pasažieru pārvadājumos pa dzelzceļu  Lietuvā un Igaunijā nav pilnībā pielīdzināma situācijai Latvijā, jo saskaņā ar KP rīcībā esošo informāciju¹, nodrošināto pasažierkilometru apjoms Lietuvā un Igaunijā ir vairākas reizes mazāks nekā Latvijā, līdz ar to Latvijas tirgus šajā ziņā ir lielāks un var būt saistošāks ienākšanai citiem tirgus dalībniekiem.
Turklāt, ņemot vērā Eiropas Komisijas paziņojumā par interpretējošām vadlīnijām attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus² norādīto, ka:
1) ilgtermiņa līgumu rezultāts var būt tirgus slēgšana uz nevajadzīgi ilgu laiku, tādējādi mazinot labvēlīgo konkurences spiediena ietekmi;
2) lai pēc iespējas mazāk kropļotu konkurenci, vienlaikus sargājot pakalpojumu kvalitāti, pakalpojumu valsts līgumiem (sabiedrisko pakalpojumu līgumiem) vajadzētu būt termiņa līgumiem;
3) ļoti ilgu līguma termiņu gadījumā aizvien pieaugošās neskaidrības dēļ kļūst sarežģīti pareizi sadalīt riskus starp pakalpojumu sniedzēju un iestādi;
KP aicina, tieši piešķirot valsts pakalpojumu līgumu, noteikt tam pēc iespējas īsāku termiņu.


[1] Eiropas Komisijas Transporta un mobilitātes Ģenerāldirektorāta 2016.gada pētījums par dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu cenām un kvalitāti, skatīt 2.2 tabulu (pieejams: https://transport.ec.europa.eu/system/files/2016-09/2016-04-price-quality-rail-pax-services-final-report.pdf ).
[2] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52014XC0329(01)&from=HR
 

-