Atzinums

Saskaņā ar projekta 88., 88.¹ un 88.² punktu pašvaldībai pēc publiskās apspriešanas vispirms būtu jāpieņem lēmums par teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma galīgo redakciju, vismaz 10 darbdienas ar to jāiepazīstina sabiedrība un tikai pēc tam ar atsevišķu lēmumu jāapstiprina plānošanas dokuments un jāizdod saistošie noteikumi. Šāda kārtība būtu jāievēro arī tad, ja pēc publiskās apspriešanas redakcija vispār netiek mainīta.
Pašvaldību domes sēdes lielākoties notiek reizi mēnesī. Divi atsevišķi domes lēmumi kopā ar obligāto 10 darbdienu termiņu procesu var paildzināt vismaz par mēnesi un administratīvais slogs šādā gadījumā nevis samazinās, bet pieaug.
Tādēļ jāsaglabā iespēja plānošanas dokumentu pēc publiskās apspriešanas apstiprināt uzreiz, ja apspriestā redakcija nav mainīta vai tajā izdarīti tikai 86.¹ punktam atbilstoši precizējumi. Atsevišķs galīgās redakcijas posms ir pamatots vienīgi tad, ja pēc publiskās apspriešanas veikti tādi precizējumi, ar kuriem sabiedrība objektīvi būtu atkārtoti iepazīstināma.
 

Jāsaglabā iespēja plānošanas dokumentu pēc publiskās apspriešanas apstiprināt uzreiz, ja apspriestā redakcija nav mainīta vai tajā izdarīti tikai 86.¹ punktam atbilstoši precizējumi. Atsevišķs galīgās redakcijas posms ir pamatots vienīgi tad, ja pēc publiskās apspriešanas veikti tādi precizējumi, ar kuriem sabiedrība objektīvi būtu atkārtoti iepazīstināma.

Projektā nav pateikts, ko tieši nozīmē “sabiedrības iepazīstināšana” un kādas ir tās tiesiskās sekas. Vai personas šajā laikā drīkst iesniegt priekšlikumus un iebildumus? Vai pašvaldībai tie jāizvērtē, jāsniedz atbildes un jāsagatavo ziņojums? Nav skaidrs arī tas, vai jāorganizē sanāksme, vai saņemto iesniegumu dēļ galīgā redakcija vēlreiz jāskata domē, kā arī tas, vai jāpiemēro Teritorijas attīstības plānošanas likuma 27. pants.
Noteikumos skaidri jānosaka iepazīstināšanas mērķis un norise, sabiedrības tiesības, pašvaldības pienākumi un saņemto iesniegumu ietekme uz turpmāko procesu. Ja tā nav publiskā apspriešana un šajā posmā nav paredzēts lemt par jauniem plānošanas risinājumiem, tas jāpasaka pašā noteikumu tekstā.
 

-

LPS iebilst pret 95.¹ punkta 3. apakšpunktu, kas ļautu atviegloto teritorijas plānojuma grozījumu procedūru izmantot, lai novērstu ministrijas norādītās neatbilstības, kuras neskar plānošanas dokumenta risinājumus pēc būtības.
Šis regulējums faktiski nostiprina VARAM praksē izveidotu kārtību: pēc teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma apstiprināšanas ministrija nosūta pašvaldībai vēstuli, norāda uz konstatētajām neatbilstībām un norāda, ka teritorijas plānojums vai lokālplānojums īstenojams pēc neatbilstību novēršanas, nosakot tās novērst. Spēkā esošais regulējums šādai starpposma procedūrai un ministrijas vēstulei kā īpašam tiesiskam instrumentam skaidru pamatu neparedz. Teritorijas attīstības plānošanas likums nosaka plānojuma tiesiskuma pārbaudi un ministra rīcību, bet nedod VARAM tiesības ar vēstuli uzlikt pašvaldībai pienākumu ārpus likumā noteiktās procedūras veikt plānojuma grozījumus vai labojumus.
Tātad - netiek sistēmiski risināts jautājums par ministrijas uzraudzību un iesaisti un tā vietā plānojuma grozīšanas procedūra tiek pielāgota administratīvai praksei, kurai pašlaik nav pietiekama tiesiskā pamata. Nav pieņemami ar Ministru kabineta noteikumiem legalizēt praksē izveidojušos kārtību, vispirms nenosakot ministrijas pilnvaru apjomu, vēstules juridisko raksturu un saistošo spēku, kā arī pašvaldības tiesības šādus norādījumus apstrīdēt.
Nav saprotama arī VARAM vēstulē norādītās “neatbilstības” juridiskā nozīme. Vai ministrijas konstatējums pašvaldībai ir saistošs un automātiski rada pienākumu grozīt plānojumu, vai arī tas ir konsultatīvs viedoklis? Nav noteikti kritēriji, pēc kuriem vērtējams, vai neatbilstība skar plānošanas dokumenta risinājumus pēc būtības. Ministrijas likumā noteikto kompetenci nevar netieši paplašināt ar Ministru kabineta noteikumiem, tāpat bez atbilstoša deleģējuma nevar radīt jaunu pienākumu pašvaldībai.

 

Ja nepieciešams jauns VARAM iesaistes vai uzraudzības mehānisms, vispirms jāvērtē ministrijai Teritorijas attīstības plānošanas likumā dotais deleģējums. Pašā likumā jānosaka ministrijas tiesības un rīcības forma, termiņi, pašvaldības pienākumi un tiesiskās seka un ar regulējumu Ministru kabineta noteikumos vien nepietiek.
Kā jau vairākkārt LPS paudis, lietderīgāk būtu VARAM iesaisti nodrošināt savlaicīgi – pirms plānojuma galīgās redakcijas apstiprināšanas. Kārtību iespējams veidot līdzīgi MK noteikumu Nr. 628 62.¹ punktā paredzētajai Ekonomikas ministrijas iesaistei, nosakot VARAM pienākumu noteiktā termiņā izvērtēt plānojuma redakcijas atbilstību normatīvajiem aktiem un sniegt viedokli vēl tā izstrādes laikā. Tad pašvaldība norādītās neatbilstības varētu izvērtēt un vajadzības gadījumā novērst pirms plānojuma apstiprināšanas, nevis pēc tā pieņemšanas sākt jaunu grozījumu procedūru.
LPS aicina 95.¹ punkta 3. apakšpunktu svītrot un izstrādāt tiesiski skaidru VARAM savlaicīgas iesaistes mehānismu. Ja ministrijas norādījumu sniegšana pēc teritorijas plānojuma vai lokāplānojuma apstiprināšanas tomēr tiek saglabāta, tās tiesiskais pamats, apjoms un sekas vispirms nosakāmas Teritorijas attīstības plānošanas likumā.

Projekta 95.¹ punktā lietotie jēdzieni “nemaina risinājumus pēc būtības”, “objektīvi konstatējams tiesisks vai faktisks apstāklis” un “nerada personām jaunu vai nelabvēlīgāku tiesisko regulējumu” ir pārāk plaši interpretējami. Šādos apstākļos pašvaldības vienkāršoto procedūru izmantos piesardzīgi, jo īpaši tad, ja VARAM procesa noslēguma posmā var atzīt pašvaldības pamatojumu par neatbilstošu.
Objektīvu valsts vai pašvaldības datu aktualizēšana var skart arī personu tiesības, piemēram, precizējot applūstošās vai piesārņotās teritorijas, aglomerācijas, sarkanās līnijas vai aizsargjoslu robežas. Taču tas pats par sevi nenozīmē, ka pašvaldība ir radījusi jaunu attīstības risinājumu. Ierobežojums var izrietēt no ārēja, objektīvi pārbaudāma apstākļa un pastāvēt neatkarīgi no tā, vai tas attēlots teritorijas plānojumā.

 

Noteikumos vai vismaz anotācijā nepieciešami skaidri kritēriji un tipveida piemēri. Vienkāršotajai kārtībai jābūt piemērojamai arī tad, ja objektīvi konstatējama apstākļa atspoguļošana rada vai maina aprobežojumu, bet pašvaldībai nav jāvērtē alternatīvi teritorijas attīstības risinājumi un no jauna jālīdzsvaro konkurējošas intereses. Šādā kārtībā jābūt iespējai koriģēt arī funkcionālo zonējumu, ja tas iepriekš noteikts tikai konkrēta ārēja ierobežojuma dēļ un šis ierobežojums ir mainījies vai zudis.
Aizsargjoslas un citi ģeotelpiskie dati rodas uz likuma, kompetentās institūcijas lēmuma vai valsts informācijas sistēmas datu pamata. Tā nav pašvaldības plānošanas izvēle un tādēļ šo datu aktualizēšanai teritorijas plānojumā nebūtu piemērojama procedūra, kas pēc būtības līdzinās pilnvērtīgiem plānošanas dokumenta grozījumiem.
Jautājums risināms kompleksi, izvērtējot Aizsargjoslu likuma un saistītā regulējuma grozījumus, kā arī valsts informācijas sistēmu integrāciju ar TAPIS. Ārēji noteiktiem un objektīviem datiem būtu jāaktualizējas tehniski, un, kamēr tas nav nodrošināts un šādu datu izmaiņas jāiestrādā ar plānošanas dokumenta grozījumiem, jānosaka konkrētas informācijas sistēmas un datu kategorijas, kurām piemērojama vienkāršotā kārtība. Vienlaikus skaidri jānorāda, ka ne katra ikdienas datu izmaiņa rada pienākumu grozīt teritorijas plānojumu vai lokālplānojumu.

Projekta 95.² punkts paredz, ka TAPIS vienlaikus ievieto lēmumu par grozījumu izstrādes uzsākšanu un grozījumu projektu. Taču lēmuma pieņemšanas brīdī projekts ne vienmēr varētu būt jau sagatavots,
 

95.² punktā atsevišķi jāparedz procesa uzsākšanas lēmuma ievietošana sistēmā un vēlāk – jau sagatavotā grozījumu projekta ievietošana.

Jāpārskata arī 95.³ punkts. Tajā paredzētās saistošo noteikumu atcelšanas sekas nav pietiekami noregulētas, un nav skaidrs, kāds teritorijas plānojuma regulējums piemērojams precizējumu izstrādes laikā līdz to spēkā stāšanās brīdim. Risinājumam jābūt saskaņotam ar Teritorijas attīstības plānošanas likumu.
 

-

Atbilstoši 95.⁵ punktam ministrija sabiedrības iepazīstināšanas laikā varētu dzēst TAPIS atzīmi par vienkāršotās kārtības nosacījumu izpildi. Pašvaldībai pēc ieguldīta darba un finanšu līdzekļiem, tad būtu jālemj, vai procesu turpināt vispārējā kārtībā vai izbeigt. Vienlaikus nav noteikts ne ministrijas pārbaudes termiņš un lēmuma tiesiskā forma, ne pamatojuma paziņošanas, pašvaldības uzklausīšanas un apstrīdēšanas kārtība.

 

Ja ministrijas iepriekšēja kontrole tiek saglabāta, atbilstība jāpārbauda tūlīt pēc pašvaldības lēmuma par procesa uzsākšanu – pirms projekta izstrādes un sabiedrības iepazīstināšanas. Ministrijai nosakāms īss un konkrēts termiņš motivētu iebildumu celšanai. Ja termiņš pagājis un iebildumi nav saņemti, pašvaldībai jāvar paļauties uz izvēlētās procedūras tiesiskumu. Ministrijas rīcība noformējama kā motivēts un pārbaudāms lēmums, nevis tehniska atzīmes dzēšana sistēmā.
 

Latvijas Pašvaldību savienība (turpmāk – LPS), ņemot vērā pašvaldību sniegtos viedokļus ir izvērtējusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumos Nr. 628 “Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem”” (26-TA-1355, turpmāk – noteikumu projekts).
LPS atbalsta ieceri mazināt administratīvo slogu un ieviest vienkāršotu kārtību teritorijas plānojuma un lokālplānojuma grozījumiem. Tomēr pašreizējā redakcijā, LPS ieskatā, noteikumu projekts nav saskaņojams. Vairāki risinājumi nav pietiekami skaidri, paredz jaunas procedūras un praksē plānošanas dokumentu izstrādi un apstiprināšanu var nevis paātrināt, bet paildzināt.
 

LPS apliecina, ka vienkāršota grozījumu procedūra pašvaldībām ir vajadzīga, un noteikumu projekta mērķis ir atbalstāms. Taču pašvaldību iesniegtie praktiskie jautājumi rāda, ka piedāvātais regulējums vēl nav gatavs tālākai virzīšanai. Pirms turpmākas projekta virzības LPS lūdz sasaukt darba grupu, iesaistot VARAM, LPS, pašvaldību teritorijas plānošanas speciālistus, Latvijas Teritorijas plānotāju asociāciju, nozares juridiskos ekspertus, TAPIS speciālistus un citas iesaistītās institūcijas. Darba grupā secīgi jāiziet viss paredzētais process – no lēmuma par vienkāršotās kārtības piemērošanu līdz grozījumu apstiprināšanai un spēkā stāšanās brīdim. Jāizskata pašvaldību iesniegtie praktiskie piemēri un kopīgi jāvienojas par skaidriem, visiem saprotamiem, vienoti interpretējamiem un piemērojamiem risinājumiem.  Ņemot vērā minēto, LPS lūdz noteikumu projektu pašreizējā redakcijā tālāk nevirzīt. Vispirms tas izskatāms kopīgā darba grupā un pēc diskusijām sagatavojama precizēta projekta redakcija.

No projekta nav secināms, vai visas noteikumu Nr. 628 28. un 34. punktā minētās teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma daļas jāizstrādā arī tad, ja grozījumi skar tikai teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus vai tikai grafisko daļu.
 

Vienkāršotajā kārtībā būtu jāsagatavo tikai tās dokumenta daļas un pamatojums, kas nepieciešami konkrētajiem grozījumiem, nevis formāli jāpārstrādā viss plānošanas dokuments. Arī TAPIS jānodrošina iespēja aktualizēt tikai tos objektus, slāņus vai teritorijas, uz kurām grozījumi attiecas, nodrošinot sistēmā ērtu teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma vienkāršoto grozījumu integrāciju.

Pārskatāma ir arī 86. punkta prasība jau pirms lēmuma par redakcijas pilnveidošanu sagatavot ziņojumu par priekšlikumu “ņemšanu vērā vai noraidīšanu”, jotā neatbilst faktiskajai plānošanas procesa secībai un loģikai. Publiskā apspriešana šajā brīdī ir noslēgusies, bet pilnveidotā (nākamā) redakcija vēl nav izstrādāta, tādēļ nav zināmi arī konkrētie risinājumi, kas izriet no iesniegtajiem priekšlikumiem, tādējādi norādot vai tie ir ņemti vērā vai nē. Dome šajā stadijā lemj par procesa turpināšanu un pilnveidošanas uzdevumiem, nevis apstiprina galīgos plānojuma risinājumus.
Priekšlikuma ņemšana vērā ne vienmēr nozīmē vienu konkrētu labojumu, nereti vajadzīga papildu izpēte, konsultācijas ar institūcijām, savstarpēji saistītu risinājumu pārskatīšana vai alternatīvu izstrāde. Tikai pilnveidotās redakcijas sagatavošanas laikā iespējams secināt, vai priekšlikums ņemams vērā pilnībā vai daļēji, risināms citādi vai tomēr noraidāms. Ja vērtējums jāsniedz agrāk, tas būs formāls un var neatbilst vēlāk izstrādātajam risinājumam.
Šajā stadijā pietiktu ar ziņojumu, kurā priekšlikumi ir apkopoti, un galīgais izvērtējums par to ņemšanu vērā, daļēju ņemšanu vērā vai noraidīšanu, norādot konkrētu pamatojumu un sasaisti ar plānojuma risinājumiem, sagatavojams pēc pilnveidotās redakcijas izstrādes. Tas atbilstu reālajai plānojuma izstrādes gaitai un novērstu pienākumu sagatavot formālu izvērtējumu laikā, kad konkrēto risinājumu vēl nav.
 

-