Atzinums

Vēršam uzmanību, ka 2021. gada 16. novembra likuma “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, kas stājās spēkā 2022. gada 1. jūlijā, mērķis ir veicināt valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba snieguma efektivitāti un kvalitāti, uzlabojot atlīdzības konkurētspēju – nosakot mēnešalgu mērķa līmeni valsts pārvaldē atbilstoši 80 % (vidēji) no privātajā sektorā maksātā darba samaksas līmeņa, kā arī mainot proporciju starp darba samaksas pastāvīgo un mainīgo daļu un ieviešot citus mūsdienīgus darba samaksas risinājumus. Tādējādi, ieviešot mēnešalgu skalu ar mēnešalgas minimumu, viduspunktu un maksimumu, tika pārskatītas arī piemaksas, to veidi un apmēri, tostarp mazinot no 60 % uz 30 %. Līdz ar to primāri nodrošinot, ka nodarbinātajam tiek noteikta konkurētspējīga mēnešalga.
Savukārt ne likumprojektā, ne tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā), ne Ministru kabineta projektā “Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi”” (25-TA-870) netiek paredzēts, ka tiktu pārskatīti papildu atlīdzības elementi pedagogiem, piemēram, samazinot piemaksu veidus vai to apmērus (piemēram, šobrīd valsts profesionālās vidējās izglītības iestāžu vadītājiem piemaksu par darba kvalitāti var noteikt līdz 40 procentiem no iestādes vadītājam noteiktās amata algas iestādes darba samaksas fonda ietvaros).
Ievērojot minēto, Valsts kancelejas ieskatā, pārskatot pedagogu atlīdzības sistēmu, nevar tikai skatīties uz jaunu mēnešalgas aprēķināšanas kārtību, nepārskatot citus atlīdzības elementus. Tādējādi potenciāli veicinot atlīdzības nesamērīgu pieaugumu iepretī valsts ekonomiskajai izaugsmei vienai nodarbināto grupai.

-

Lūdzam izskatīt, vai šī norma nebūtu terminoloģiski precizējama, jo, skatot Izglītības likuma 53. panta pirmo daļu kopsakarā ar trešo daļu, secināms, ka abas daļas paredz to, kā tiek noteikta pedagoga mēnešalga. Tas ir, pirmajā daļā ir regulēta pedagoga mēnešalgas noteikšanas kārtība, savukārt trešajā daļā arī tiek paredzēta pedagoga mēnešalgas (zemākās mēnešalgas) noteikšanas kārtība. Savukārt šobrīd spēkā esošā regulējumā (trešajā daļā) ietverta nevis mēnešalgas noteikšanas kārtība, bet gan ietverts regulējums, kas paredz, ka pedagoga mēnešalga par vienu slodzi nevar būt zemāka par Ministru kabineta apstiprināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafikā noteikto mēnešalgu attiecīgajā laikposmā. Tādējādi šobrīd trešajā daļā ir noteikta nevis kārtība, bet gan princips.

-

Konceptuāli nepiekrītam, ka pedagogu zemākā likme tiek noteikta ar konkrētu koeficientu, tādējādi pedagogus pielīdzinot Saeimas ievēlētajām, apstiprinātajām un ieceltajām amatpersonām, kas vienlaikus arī nozīmē, ka pedagogi tiek izcelta kā īpaša nodarbināto kategorija (grupa) salīdzinājumā ar valsts pārvaldē un publiskajā sektorā kopumā nodarbinātajiem darbiniekiem, valsts civildienesta ierēdņiem un amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, karavīriem. Vēršam uzmanību, ka valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātajiem primāri tiek klasificēti amati (izmantojot Amatu katalogu), tādējādi nonākot līdz konkrētai mēnešalgu skalai un mēnešalgu grupai. Savukārt mēnešalgu skalā ir intervāli no minimuma līdz pat maksimumam, kas nekad nenozīmē, ka mēnešalgas apmērs obligāti indeksēsies kā tas ir Saeimas ievēlētām, apstiprinātām un ieceltām amatpersonām. Vienlaikus norādāms, ka katra atlīdzības sistēma veidojama izvēloties sistēmisku pieeju un nevis paņemot tikai "pievilcīgākos" citu atlīdzības sistēmu elementus, jo svarīgs ir tieši katras sistēmas dažādo elementu kopsakars un to savstarpējā mijiedarbība.

-

Iebilstam piedāvātajam risinājumam, jo pedagogu atlīdzības sistēmas veidošana uz valsts pārvaldes iestāžu atlīdzības sistēmas bāzes veidos vēl lielāku nevienlīdzību starp valsts pārvaldē nodarbinātajiem, tostarp, it īpaši starp izglītības iestādēs nodarbinātajiem (pedagogiem un skolas tehnisko personālu, kam atlīdzība jau šobrīd tiek noteikta atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam (turpmāk – Atlīdzības likums)), šādu apsvērumu dēļ:
1)    valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātajiem tiek noteikta mēnešalga atbilstoši Atlīdzības likuma 3. pielikumam, kur ir noteikts katras konkrētās mēnešalgas grupas skalas intervāla minimums, viduspunkts un maksimums. Vienlaikus Atlīdzības likuma pārejas noteikumi kā obligātu nosacījumu paredz, ka mēnešalgas apmērs nedrīkst būt zemāks kā konkrētās mēnešalgas grupas skalas intervāla minimums sākot no 2027. gada 1. janvāra (Atlīdzības likuma pārejas noteikumu 52. punkts). Tādējādi šobrīd, īpaši pašvaldību institūcijās (tostarp izglītības iestādēs), darbiniekiem noteiktais mēnešalgas apmērs var palikt nemainīgs, mainoties bāzes mēnešalgas apmēram, jo tas ir atkarīgs no pieejamajiem budžeta līdzekļiem. Savukārt piedāvātais regulējums paredz, ka pedagogiem atalgojums pieaugs katru gadu, mainoties bāzes mēnešalgas apmēram. Tādējādi tiek radīta sistēma, ka daļai iestādē nodarbināto (pedagogiem) ir garantēts pieaugums gadu no gada, savukārt citiem pieaugums būs atkarīgs tikai no pieejamajiem budžeta līdzekļiem, nodrošinot minimumu no 2027. gada 1. janvāra. Turklāt ņemams vērā tas, ka jau šobrīd, īpaši pašvaldībās, ierobežoto finanšu līdzekļu dēļ vairākas iestādes veic amatu pārklasifikācijas, lai samazinātu nodarbinātajiem noteikto mēnešalgas grupu, tādējādi samazinot arī mēnešalgu grupai noteikto minimumu;
2)    Atlīdzības likumā ir skaidri un nepārprotami noteikts, ka valsts vai pašvaldības institūcija neizmaksā un iekšējos normatīvajos aktos, pašvaldības saistošajos noteikumos, darba koplīgumos un darba līgumos amatpersonai (darbiniekam) neparedz citādu atlīdzību (kas ietver arī sociālās garantijas un atvaļinājumus) kā tā, kas noteikta Atlīdzības likumā (3. panta trešā daļa). Savukārt, piemēram, Izglītības likuma 60. panta trešajā daļā noteikts, ka pašvaldības izglītības iestāžu pedagogu sociālās garantijas pašvaldības var finansēt no saviem budžetiem saistošajos noteikumos noteiktajā apmērā un kārtībā, pašvaldība saistošajos noteikumos var noteikt pedagogiem arī citas sociālās garantijas. Tādējādi pedagogiem nav noteikts strikts regulējums par papildu atlīdzības elementu piešķiršanu un izmaksu, tā kā tas ir citiem nodarbinātajiem, uz kuriem attiecas Atlīdzības likums. Līdz ar to pedagogiem šobrīd un turpmāk varēs tikt piešķirti papildu atlīdzības elementi, kurus nevar un nevarēs piešķirt skolas tehniskajam personālam;
3)    Atlīdzības likuma 3. panta ceturtās daļas 7. punktā noteikts, ka valsts vai pašvaldības institūcija amatpersonām (darbiniekiem) var paredzēt pabalstu 750 euro apmērā reizi kalendāra gadā amatpersonai (darbiniekam) par katru apgādībā esošu bērnu ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam. Savukārt attiecībā uz pedagogiem likumdevējs ir pieņēmis speciālu regulējumu Izglītības likuma 52. panta 1.¹ daļas 1. punktā, nosakot, ka pašvaldību izglītības iestādes, ja citos ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi, no izglītības iestādes dibinātāja un Izglītības likuma 59. panta ceturtajā daļā minētajiem finanšu līdzekļiem var noteikt pedagogam pabalstu līdz 50 procentiem no mēnešalgas reizi kalendārajā gadā par katru apgādībā esošu bērnu invalīdu līdz 18 gadu vecumam. Šobrīd pastāvot dažādām mēnešalgas noteikšanas kārtībām šāda regulējuma esamība pirmšķietami var būt, savukārt ja mēnešalga visiem tiks noteikta atbilstoši bāzes mēnešalgai, tad pirmškietami šāds regulējums varētu pārkāpt vienlīdzības principu.
Tādējādi izglītības iestādēs, kur tiek nodarbināti ne tikai pedagogi, bet arī skolas tehniskais personāls, piedāvātais regulējums potenciāli radīs sadrumstalotu un grūti pārskatāmu atlīdzības sistēmu, kas turklāt veicinās nevienlīdzību.

-

Lūdzam precizēt kāda bāzes mēnešalga tiek ņemta vērā, jo saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteikto minētais jēdziens ir minēts vairākās 4.panta daļās (vismaz 2., 10. un 11. daļas) 

-

Lūdzam aizpildīt šo sadaļu, norādot, kāpēc netiek nodrošināta sabiedrības līdzdalība.

-

Lūdzam aizpildīt 7.1. apakšsadaļu, norādot projekta izpildē iesaistītās institūcijas.

-