Atzinums

Ar direktīvu par alternatīvo ieguldījumu pārvaldniekiem 2011/61/ES Eiropas Savienības līmenī ir noteikts zemāks administratīvo procedūru līmenis pārvaldniekiem, kuri pārvalda aktīvus, kas mazāki par 500 MEUR vai 100 MEUR gadījumos, kad tiek izmantots sviras finansējums (Direktīvas 3.pants). Dalībvalstīm ir tiesības noteikt augstākas prasības, bet Latvija līdzīgi kā vairums citu ES valstu AIF tirgus attīstības nolūkos ir pieturējusies pie šī principa, ieviešot licencēto un reģistrēto pārvaldnieku veidus, otro gadījumā - ar atvieglotām, to aktīviem atbilstošām prasībām. Tā rezultātā Regulas prasības šobrīd Latvijā attiecas tikai uz licencētiem pārvaldniekiem.
Likumprojekta iecere attiecināt Regulas III nodaļas 3.iedaļu Riska pārvaldība arī uz reģistrētajiem pārvaldniekiem, kuros iegulda pensiju līdzekļus, radītu šādiem AIFP to izmēra dēļ neizpildāmas prasības, savukārt pensiju plāniem tiktu būtiski samazinātas iespējas investēt Latvijā ar šādu pasīvu instrumentu palīdzību. Papildus jāapzinās, ka pensiju plānu pārvaldnieku ieguldījumi nozarē pēc attīstības institūciju (Altum, EIF, EBRD) ieguldījumiem tai ir nākamais nozīmīgākais avots. Tāpat jāņem vērā, ka pensiju plāni iegulda ne tikai Latvijas AIFos, bet arī ārvalstu, kuriem tāpat vismaz atsevišķos gadījumos Regulas prasību izpilde varētu būt neiespējama.

Kā alternatīvu obligātās riska pārvaldības prasībās AIFP, kas saņem ieguldījumus no pensiju plāniem, tiek piedāvāts Likumā iekļaut pilnvarojumu Latvijas Bankai izstrādāt ieteikumus fondēto pensiju fondu pārvaldniekiem par ieguldīšanu AIF vai iekļaut tos Likuma tekstā. Ierosinām par pamatu šiem ieteikumiem izmantot LVCA un Finanšu nozares asociācijas kopīgi izstrādātās un LB piedāvātās vadlīnijas pensiju pārvaldniekiem ieguldījumu AIF gadījumiem.