Atzinums

Ņemot vērā, ka noteikumu projekta 10.punktā minētā komercializācijas darījuma cenas noteikšana atbilstoši noteikumu projekta 17.punktā paredzētajiem tirgus cenas noteikšanas veidiem ir piemērojama vienīgi attiecībā uz noteikumu projekta 4.1. un 4.2.apakšpunktā paredzētajiem komercializācijas veidiem, lūdzam noteikumu projekta 10.punktā iekļaut norādi, ka tas ir attiecināms uz noteikumu projekta 4.1. un 4.2.apakšpunktu (līdzīgi, kā tas ir norādīts, piemēram, noteikumu projekta 11.punktā attiecībā uz noteikumu projekta 4.3.apakšpunktu).

-

Lai novērstu un mazinātu nelikumīga komercdarbības atbalsta piešķiršanas risku, lūdzam papildināt noteikumu projekta 11.punktu, norādot, kas (kāda institūcija) nodrošinās valsts zinātnisko institūciju veikto izvērtējumu par komercializācijas darījuma atbilstību tirgus ekonomikas dalībnieka kritērijiem pārbaudi un uzraudzību. Ar attiecīgu skaidrojumu lūdzam papildināt arī anotācijas 1.3.sadaļu.

-

Kontekstā ar noteikumu projekta 18.punktu vēršam uzmanību, ka nedz no noteikumu projekta, nedz anotācijas šobrīd nav skaidrs pamatojums, kādēļ attiecībā uz augu šķirnēm ir noteikts izņēmums par tirgus cenas noteikšanas veidiem. Skaidrojam, ka gadījumā, ja nav iespējams pamatot komercializācijas darījuma atbilstību tirgus cenai, tādējādi izslēdzot ekonomiskās priekšrocības radīšanu, darījuma ietvaros tiek piešķirts komercdarbības atbalsts un tā piešķiršanā ir jāpiemēro atbilstīgu komercdarbības atbalsta regulējumu. Ņemot vērā noteikumu projekta 17.punkta ievaddaļā paredzēto izņēmumu attiecībā uz augu šķirņu tirgus cenas noteikšanu, kā arī, ievērojot to, ka nav skaidrs, vai noteikumu projekta 18.punktā paredzētais mehānisms darījuma cenas noteikšanai attiecībā uz augu šķirnēm nodrošina tirgus cenu, lūdzam pārskatīt un precizēt noteikumu projekta 17.punkta ievaddaļā paredzēto izņēmumu, kā arī precizēt noteikumu projekta 18.punktu. Proti, aicinām paredzēt, ka augu šķirņu komercializācijas darījumu gadījumā tirgus cena tiek noteikta atbilstoši noteikumu projekta 17.punktā paredzētajiem tirgus cenas noteikšanas veidiem vai arī gadījumā, ja nav iespējams pamatot un nodrošināt, ka attiecībā uz augu šķirņu komercializācijas darījumiem tiek piemērota tirgus cena, lūdzam precizēt noteikumu projektu, paredzot, ka attiecībā uz šiem gadījumiem tiks piemērots komercdarbības atbalsta regulējums. Vienlaikus lūdzam sniegt attiecīgu skaidrojumu arī anotācijas 1.3.sadaļā.

-

Norādām, ka Finanšu ministrijas ieskatā, noteikumu projekta 20.punktā būtu norādāmi subjekti kam un kādos gadījumos var tiesību uz intelektuālo rezultātu nodot lietošanā vai atsavināt bez atlīdzības. Aicinām attiecīgi papildināt noteikumu projektu ar konkrētiem subjektiem kam šāds intelektuālais rezultāts var tikt nodots, t.sk. nodalot, kādi gadījumi būs tie, kad  šo tiesību var nodot lietošanā un kādi gadījumi būs tie, kad var šo tiesību uz intelektuālo īpašumu atsavināt bez atlīdzības.
Tāpat vēršam uzmanību, ka šobrīd nav noteikta kārtība, kā tiek nodota lietošanā vai atsavināta bez atlīdzības šī tiesība uz intelektuālo īpašumu. Aicinām izvērtēt minēto, t.sk. noteikumu projektā ietvert nodošanas kārtību. 
Vēršam uzmanību, ka minētajam (nodošanas lietošanā un atsavināšanai bez atlīdzības) procesam ir jābūt caurspīdīgam un  pieejamam visiem, neierobežojot subjektu loku, kam šādas tiesības uz intelektuālo rezultātu būtu nododamas vai lietošanā vai atsavināmas bez atlīdzības.

-

Ņemot vērā, ka prasība par darījuma novērtēšanu atbilstoši tirgus cenai ir piemērojama vienīgi attiecībā uz noteikumu projekta 4.1. un 4.2.apakšpunktā noteiktajiem komercializācijas veidiem, un attiecīgi tā nav piemērojama uz noteikumu projekta 4.3.apakšpunktā noteikto komercializācijas veidu (t.i., šajā gadījumā ir nepieciešams pierādīt un pamatot darījuma atbilstību tirgus ekonomikas dalībnieka kritērijiem), lūdzam atbilstoši precizēt noteikumu projekta 23.5.apakšpunktu, tajā iekļaujot sasaisti ar noteikumu projekta 4.1. un 4.2.apakšpunktu vai arī paredzot, ka noteikumu projekta 4.3.apakšpunkta gadījumā ir nepieciešams konstatēt, ka darījums ir noticis atbilstoši tirgus ekonomikas dalībniekam kritērijiem.

-

Ievērojot to, ka noteikumu projekts vairs neparedz valsts zinātnisko institūciju tiesības veikt finanšu līdzekļu ieguldījumus jaunuzņēmumu pamatkapitālā, ņemot vērā iepriekš izteiktos iebildumus par to, ka šādu darījumu veikšana nav saistīta ar pētījumu komercializāciju (t.i., nav saistīta ar noteikumu projekta mērķi), lūdzam pārskatīt anotācijas 1.3.sadaļā ietverto informāciju, dzēšot attiecīgos skaidrojumus, piemēram, svītrojot tekstu: "* Ar tiesību kopīgu izmantošanu Noteikumu projekta ietvaros saprot  piemēram, jaunuzņēmumos, kopuzņēmumu izveidi. Valsts zinātniskā institūcija, tās izveidota struktūrvienība vai kapitālsabiedrība iegulda finanšu līdzekļus jaunuzņēmuma pamatkapitālā, ja ieguldījums ir tieši saistīts ar šīs institūcijas zinātnisko pētījumu rezultātu komercializāciju vai turpmāku attīstību.  Valsts zinātniskā institūcija ieguldījumu pamatkapitālā var veikt neatkarīgi no finansējuma nodrošināšanas turpmākai zinātniskās pētniecības rezultātu izpētei vai komercializācijai, proti, arī tad, ja nav nodrošināts vai skaidri zināms finansējums turpmākai pētniecības rezultātu izpētei, pilnveidei vai komercializācijai."
Vienlaikus, tā kā noteikumu projektā ietvertās normas nav specifiski mērķētas attiecībā uz komercializācijas darījumu veikšanu ar "jaunuzņēmumiem", lūdzam pārskatīt un precizēt anotācijas 1.3.sadaļā ietverto informāciju, nodrošinot tās atbilstību noteikumu projektam.

-

Aicinām noteikumu projekta 1.2. apakšpunktā vārdu "kitērijus" aizstāt ar vārdu "kritērijus".

-

Ievērojot to, ka Zinātniskās darbības likums un attiecīgi arī MK noteikumu projekts neparedz valsts zinātnisko institūciju tiesības veikt finanšu līdzekļu ieguldījumus jaunuzņēmumu pamatkapitālā, aicinām šo aspektu precīzi atrunāt arī MK noteikumu 2.2.apakšpunkta definīcijā, nosakot, ka tā ir tiesību uz intelektuālā rezultāta nodošana sabiedrībai kā mantiskais ieguldījums pamatkapitāla apmaksai.

-

Vēršam EM uzmanību  uz to, ka 3.2.apakšpunktā ir precizējama atsauce uz MK noteikumu projekta 14. punktu (intelektuālā rezultāta komercializācijas potenciāla un īstenošanas izvērtējuma nosacījumi), 15.punktu (nosaka izņēmuma gadījumu augstākminētajam izvērtējumam) un 16.punktu (iepriekšējā versijā 17.punkts).
 

-

Lai nodrošinātu korektu noteikumu projektā ietverto normu interpretāciju un piemērošanu, lūdzam precizēt un pārskatīt noteikumu projektā ietverto punktu numerāciju, kā arī precizēt un pārskatīt noteikumu projekta punktos ietvertās atsauces uz citiem noteikumu projekta punktiem, piemēram, noteikumu projektā 4.punkta ievaddaļā būtu jābūt ietvertai atsaucei uz noteikumu projekta 14.punktu, nevis 15.punktu.

-

Aicinām EM pārskatīt atsauces uz lēmumiem; vēršam uzmanību, ka tikai MK noteikumu 4. un 6.punkts ir lēmumi attiecīgi par komercializāciju vai par atteikšanos no komercializācijas; MK noteikumu 5.punkts ir par ieguldījumu atbilstības nosacījumiem

-

Aicinām redakcionāli precizēt noteikumu projekta 17.punktā ietverto atsauci uz 4.2. apakšpunktu nevis 4.2. punktu, ievērojot konsekvenci visā noteikumu projektā.

-

Ņemot vērā, ka līdz galam nav izprotams noteikumu projekta 21.punkta tvērums, aicinām skaidrot, vai pareizi saprotam, ka valsts zinātniskā institūcija citai valsts zinātniskajai institūcijai var šīs tiesības uz intelektuālo rezultātu nodot lietošanā bez atlīdzības, ja to paredz sadarbības pētniecības līgums [..], vai arī noteikumu 21.punktam ir paredzēts cits tvērums.

-

Lūdzam pārskatīt šī punkta normu, ņemot vērā ka vienlaicīgi nav iespējams ņemt vēra, piemēram, 28.1. un 28.3.apakšpunktā noteiktos nosacījumus.

-

Aicinām izvērtēt, vai šī apakšpunkta nosacījums nenonāk pretrunā ar 35.1.apakšpunkta nosacījumu, kas jau atrunā viena intelektuālā rezultāta ieguldīšanas uzņēmumā vai citām ar tā komercializācijas procesu saistītām darbībām pieļaujamais iespējamo zaudējuma limitus 20 procentu apmērā no attiecīgā komercializācijas ieguldījumu portfeļa vērtības vai 15 procentu apmērā no inovāciju vai komercializācijas fonda aktīviem. Nepieciešamības gadījumā lūdzam precizēt.

-

Lūdzam izvērtēt, vai šis punkts tagad nenonāk pretrunā, piemēram, ar 35.2.apakšpunkta opciju, kas nosaka maksimāli 12 gadus zaudējumu līmeņa mērīšanai un ko valsts zinātniskās institūcijas  var vēl piekoriģēt savās stratēģijās atbilstoši to darbības specifikai (35.punkta ievaddala). Aicinām izvērtēt, vai šajā punktā nav jāizdara izņēmums MK noteikumu 35.2.apakšpunkta opcijai.

-

Šo noteikumu 12.punktā ir noteikts, ka, "ja valsts zinātniskā institūcija šo noteikumu 11. punktā noteiktajā kārtībā nepierāda, ka tā rīkojas kā tirgus ekonomikas dalībnieks, 4.3.apakšpunktā  minētais ieguldījums ir atbalsts, ko valsts zinātniskā institūcija sniedz saskaņā ar šo noteikumu VIII. nodaļu." Attiecīgi lūdzam precizēt šo noteikumu 39.punktu tā, lai tajā ir iekļauta informācija arī par šo noteikumu 12.punktā minētā gadījuma atbalsta apmēru, jo noteikumu projekta 39. punkta 2. teikumā noteiktais de minimis atbalsta aprēķins attiecas tikai uz noteikumu projekta 4.1. un 4.2. apakšpunktā minētajiem gadījumiem.
.

-

Anotācijā norādīts, ka: "Noteikumu projekta 16. punktā ietvertās prasības par papildus informāciju finanšu stratēģijā izriet no Zinātniskās darbības likuma 32.¹ panta pirmās daļas, kas pilnvaro Ministru kabinetu noteikt prasības par valsts zinātniskās institūcijas finanšu un citu ieguldījumu veikšanu un pārvaldību, līdz ar to pilnvarojums aptver arī nepieciešamās finanšu stratēģijas saturiskās sastāvdaļas, kas nodrošina tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu un augu šķirņu komercializācijas procesa īstenošanu."
Aicinām pārskatīt anotācijā ietverto informāciju kopsakarā ar noteikumu projektu, konkrēti noteikumu 16.punktu, nepieciešamības gadījumā attiecīgi precizējot. 

-

Anotācijā norādīts, ka Valsts zinātniskā institūcija nosaka izsoles norises kārtību, t.sk. norādot šādu informāciju: 1)Vai izsole būs rakstiska vai mutiska.
Vēršam uzmanību, ka piemēram, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteikts, ka izsole var būt ne tikai rakstiska vai mutiska, bet arī elektroniska.
Aicinām izvērtēt, vai šajā noteikumu projekta kontekstā arī būtu/ nebūtu paredzama elektroniska izsole,  kas t.sk. būtu caurspīdīga no procesa viedokļa. Aicinām izvērtēt un nepieciešamības gadījumā precizēt anotāciju.

-

Lai mazinātu interpretācijas riskus, kontekstā ar MK noteikumu 35.2.apakšpunkta normu, aicinām EM anotācijas sadaļā "Risinājuma apraksts" iekļaut īsu skaidrojumu par to, kas ir uzskatāmi par agrīnās stadijas vai pierādījuma (proof-of-concept) projektiem.

-