Atzinums

Konceptuāli iebilstam, ka 6.2. un 6.3. punktos notiek izmaiņas no "zinātnes nozare" uz "zinātnes nozares grupa", jo eksperts nevar pārstāvēt tik daudz jomu:
- visai ekspertu grupai ir jābūt no zinātnes nozares grupas;
- konkrētas nozares pārstāvja trūkums ekspertu grupā traucēs pēc būtības izvērtēt vērtējamajai vienībai būtisku nozari.
         

Ja tomēr notiek izmaiņas uz zinātnes nozares grupu, tad piedāvājam 6.2. apakšpunktā noteikt, ka vismaz 4 eksperti atbilst vērtējamās vienības darbības zinātnes nozaru grupai, jo viena eksperta zināšanas un pieredze nevar aptver visas zinātnes nozares, kurās universitātei notiek zinātniskais un studiju darbs.
 

Konceptuāli iebilstam, ka 6.2. un 6.3. punktos notiek izmaiņas no "zinātnes nozare" uz "zinātnes nozares grupa", jo eksperts nevar pārstāvēt tik daudz jomu:
- visai ekspertu grupai ir jābūt no Zinātnes nozares grupas;
- konkrētas nozares pārstāvja trūkums ekspertu grupā traucēs pēc būtības izvērtēt vērtējamajai vienībai būtisku nozari.
 

Ja tomēr notiek izmaiņas uz zinātnes nozares grupu, tad piedāvājam 6.2. apakšpunktā noteikt, ka vismaz 4 eksperti atbilst vērtējamās vienības darbības zinātnes nozaru grupai, jo viena eksperta zināšanas un pieredze nevar aptver visas zinātnes nozares, kurās universitātei notiek zinātniskais un studiju darbs.
 

Pirms pašvērtējuma ziņojumu sagatavošanas procesa uzsākšanas ir jābūt skaidri zināmai metodoloģijai, pēc kuras notiks zinātnes izvērtējums un šai metodoloģijai ir jābūt pieejamai zinātniskajām institūcijām.

 

-

MK noteikumu 2. punktā minēts, ka ministrija novērtējuma organizēšanai piesaista “novērtējuma izpildītāju – juridisku personu, kurai ir profesionāla pieredze un kompetence ...” (turpmāk – izpildītājs) un savukārt 10.3. punktā šim izpildītājam tiek deleģētas tiesības piešķirt zinātniskajai institūcijai konsolidēto vidējo institūcijas vērtējumu. MK noteikumos nav atrunāta vērtējuma piešķiršanas metodika un kārtība.
 

Skaidri un precīzi definēt zinātniskajai institūcijai konsolidēto vidējo institūcijas vērtējuma piešķiršanas metodiku un kārtību.

MK noteikumu 9.6 apakšpunktā tiek minēts papildināt vērtēšanas kritērijus “...ja zinātniskā institūcija vai šo noteikumu 15.2. apakšpunktā minētās vērtējamās vienības īsteno doktora studiju programmas, tad ekspertu grupas izvērtē arī doktora studiju programmu zinātnisko kvalitāti un zinātniskās darbības rezultātus attiecībā pret īstenojamo zinātnes nozares grupu." Norādām, ka visas doktora studiju programmas  konkrēto studiju virzienu ietvaros tiek regulāri akreditētas, tāpēc nav skaidrs ko nozīmē izvērtēt “doktora studiju programmu zinātnisko kvalitāti”. Nav definēts, pēc kādiem kritērijiem tiks vērtēta “zinātniskā kvalitāte un darbības rezultāti”, ar ko šī izvērtēšana atšķirsies no licencēšanas un akreditācijas. Tāpat nav skaidrots, kādā veidā doktora studiju programmu zinātniskais vērtējums iekļausies zinātniskās institūcijas vērtējamās vienības un konsolidētajā vērtējumā, tai skaitā ņemot vērā, ka šis kritērijs var tikt vērtēts tikai daļai vērtējamo institūciju (tām, kuras īsteno doktora studiju programmas). Nav atrunāta arī doktora studiju programmu partneru iekļaušana vai neiekļaušana šajā vērtējumā. Piemēram, RTU gadījumā ievērojams skaits doktorantu savu zinātnisko darbību realizē pie partneriem (OSI, EDI, KĶI, utt.), kas noteikti ietekmētu vērtējumu “zinātniskajā kvalitātē un zinātniskās darbības rezultātos”.
 

Izslēgt 9.6. apakšpunkta papildu vērtēšanas kritēriju par doktora studiju programmu zinātnisko kvalitāti un zinātniskās darbības rezultātus attiecībā pret īstenojamo zinātnes nozares grupu. Vai arī iekļaut papildu informāciju, kas skaidro vērtējumu kritērijus un kārtību, kā tas tik attiecināts zinātniskajām institūcijām, kuras īsteno un kuras neīsteno doktora studiju programmas, kā arī iekļaut prasības ekspertiem pārzināt doktora studiju programmu specifiku.  Skaidri definēt, kā iekļausies vai neiekļausies šajā izvērtējamā doktora studiju programmu partneri, kā partneru iekļaušana vai neiekļaušana ietekmē vērtējumu.

Vērtēšanas metodikai jābūt vienādai, gan zinātniskajām institūcijām, gan zinātniskajiem institūtiem. Esošajā redakcijā sanāk atšķirīga pieeja universitātēm un zinātniskiem institūtiem, kuros nav doktorantūras studiju programmas.
 

MK noteikumu grozījumu anotācijā ir minēts, t.sk. ka tiesību akta projekts izstrādāts, lai izpildītu Ministru kabineta 2022. gada 1. februāra sēdes protokollēmumā (prot.Nr. 5 31.§) “Informatīvais ziņojums “Zinātnes un augstākās izglītības finansējuma sasaiste ar zinātnisko institūciju starptautiskā novērtējuma rezultātiem” 6.punktā noteikto -  Izglītības un zinātnes ministrijai (turpmāk – IZM)  sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt grozījumus, lai papildinātu tos ar kārtību, kādā augstskolām, kuras starptautiskajā novērtējumā piedalās ar vairākām vērtējamajām vienībām, tiek noteikts konsolidētais vidējais vērtējums.

MK noteikumu 10.4. punktā noteiktais:  “piešķirot zinātniskajai institūcijai konsolidēto vērtējumu, ņem vērā katras vērtējamās vienības vērtējumu, ekspertu grupas ziņojumu un konsolidēto ziņojumu, šo vienību zinātniskās pētniecības kapacitāti un zinātnes nozaru grupu specifiku", nedefinē kārtību, kā notiks šis process, pēc kādiem principiem tiks vērtēts katras nozaru grupas vērtējums, ko nozīmē “zinātnes nozaru grupu specifika” utt.
 

Lūdzam precizēt 10.4. ļoti skaidri un nepārprotami aprakstot kārtību, kādā augstskolām, kuras starptautiskajā novērtējumā piedalās ar vairākām vērtējamajām vienībām, tiek noteikts konsolidētais vidējais vērtējums. Svarīgi šo vērtējumu piešķirt nevis matemātiski, bet ekspertīzes ietvaros. Tāpēc piedāvājam precīzāk noteikt, ka konsolidētais vērtējums nāk no ekspertu kopēja lēmuma, nosakot "10.4. piešķirot zinātniskajai institūcijai konsolidēto vērtējumu, organizē visu vērtējamo vienību ekspertīzē iesaistīto ekspertu grupu pārstāvju kopīgu vērtējumu, kas ņem vērā katras vērtējamās vienības vērtējumu, ekspertu grupas ziņojumu un konsolidēto ziņojumu, šo vienību zinātniskās pētniecības kapacitāti un zinātnes nozaru grupu specifiku;"
 

MK noteikumu 14.4. apakšpunktā tiek minēts, ka vērtējot pētniecības infrastruktūru un tās atbilstību zinātniskās institūcijas darbībai, vērtē atbilstību institucionālajai pārvaldībai, atvērtās pieejas nodrošināšanai, ilgtermiņa attīstībai un resursu plānošanai, papildus ņemot vērā dalību starptautiskos infrastruktūru tīklos un platformās. Tātad – tiek ieviesti papildu kritēriji, kas ir vērsti uz institūcijas darbību iepriekšējos gados. Norādām, ka ir nekorekti ieviest papildu kritērijus darbības vērtēšanai pēdējā vērtējuma gadā, kas tiek attiecināti uz visu 6 gadu periodu.
 

Izslēgt papildu kritēriju attiecībā uz dalību starptautiskos infrastruktūru tīklos un platformās.
 

No izmaiņām 22. un 23. punktā netop skaidrs, vai integrējamās vienības tiek vērtētas. Tā kā vērtējums ir par 6 gadu periodu, tad būtu svarīgi vērtējumu veikt, lai institūciju rīcībā būtu ekspertīzes rezultāts. Vienlaikus atbalstām, ka to neiekļauj konsolidētājā vērtējumā.
 

-

No izmaiņām 22. un 23. punktā netop skaidrs, vai integrējamās vienības tiek vērtētas. Tā kā vērtējums ir par 6 gadu periodu, tad būtu svarīgi vērtējumu veikt, lai institūciju rīcībā būtu ekspertīzes rezultāts. Vienlaikus atbalstām, ka to neiekļauj konsolidētājā vērtējumā.
 

-