Atzinums

Uzturam Finanšu ministrijas iepriekš izteiktos iebildumus, kas iekļauti izziņas 19., 21. un 25.punktā. Skaidrojam, ka, ja elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem vienreizēja maksājuma apmēra noteikšanai tiks piemērota nekustamā īpašuma kadastra vērtība vai cits parametrs, kas nozīmētu, ka apmērs neatbilst tirgus vērtībai, pasākums būs kvalificējams kā komercdarbības atbalsts un būtu japiemēro atbilstošs komercdarbības atbalsta kontroles regulējums. Izvērtēšana komercdarbības atbalsta kontroles kontekstā piemērojama ne tikai gadījumos, kad iznomātais īpašums pieder publiskai iestādei, bet jāvērtē arī pasākums kopumā, jo, ja normatīvajā aktā brīvā tirgus apstākļos tiktu paredzētas atlaides komersantiem atkarībā no to piederības valstij, tas kropļotu konkurenci un pēc būtības paredzētu arī komercdarbības atbalsta piešķiršanu. Lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar informāciju, ka Ministru kabineta noteikumu grozījumu izstrādē tiks ņemti vērā komercdarbības atbalsta kontroles nosacījumi.
 

-

Uzturam iepriekš izteikto iebildumu par paredzēto atteikšanos no nomas maksas piemērošanas elektronisko sakaru infrastruktūrai, to aizstājot ar vienreizējas atlīdzības noteikšanu. Izziņas 4.punktā skaidrots, ka atlīdzības apmērs būs atkarīgs no elektronisko sakaru tīkla infrastruktūras būves veida, tās izvietošanai nepieciešamās nekustamā īpašuma platības un nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības
Atkārtoti vēršam uzmanību, ka, vērtējot nomas maksas aizstāšanu ar vienreizēju atlīdzību, jāņem vērā arī šādi apstākļi:
1) elektronisko sakaru infrastruktūras ( tai skaitā arī elektronisko sakaru bāzu staciju) iekārtu (turpmāk - iekārtas) izvietošanai tiek iznomātas ne vien jumta platības, koplietošanas telpu daļas, bet arī atsevišķas norobežotas telpas, proti, nomas objekti, kuri būtu iznomājami jebkuram citam nomas pretendentam;
2)  iekārtām ir veicama apkope un remonta darbi un nekustamā īpašuma īpašniekam/pārvaldītājam ir jānodrošina iekārtu īpašniekam piekļuve iekārtām, proti, tiek patērēts darba spēka resurss;
3) iekārtu izvietošana uz ēku/būvju jumtiem rada papildu slodzes, kādas būvējot ēkas/būves nav bijušas paredzētas, proti, palielināta pastāvīgā lietderīgā slodze uz būvkonstrukcijām, it īpaši uz jumta nesošajām konstrukcijām, līdz ar to ziemas periodos, ņemot vērā, ka  pieļaujamais sniega segas biezums ir pieļaujams daudz mazāks,  ēku/būvju īpašniekiem/pārvaldītājiem  ekspluatācijas laikā rada papildus regulāras izmaksas;
4) nekustamais īpašums var tik atsavināts arī citai personai, kura nav šīs vienreizējās atlīdzības saņēmēja.
Iekārtas parasti novieto uz jumta un bēniņos, kas ir jāuztur kārtībā un rada regulāras izmaksas.

-

Finanšu ministrija uztur iebildumu par Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 2.8.apakšpunkta svītrošanu.
Atbilstoši jau iepriekš norādītajam (lūdzam skatīt izziņas 26.punktu) Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā (turpmāk – Izšķērdēšanas novēršanas likums) ir ietverti vispārējie principi attiecībā uz rīcību ar publiskas personas mantu. Vienlaikus Izšķērdēšanas novēršanas likumā arī noteikts, ka jebkura rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu atbilst ārējos normatīvajos aktos paredzētajiem mērķiem, kā arī normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai (Izšķērdēšanas novēršanas likuma 2.panta pirmā daļa). Tādējādi uzskatām, ka speciālu nosacījumu noteikšana attiecīgo jomu regulējošajos normatīvajos aktos (attiecībā uz publiskas personas nekustamo īpašumu lietošanu publisko elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanas mērķim) nemaina publiskas personas pienākumu ievērot arī vispārējos Izšķērdēšanas novēršanas likumā ietvertos principus (piemēram varam minēt kārtību par energoapgādes objektu ierīkošanu - Ministru kabineta 2006.gada 25.jūlija noteikumus Nr.603 “Kārtība, kādā aprēķināma un izmaksājama atlīdzība par energoapgādes objekta ierīkošanai vai rekonstrukcijai nepieciešamā zemes īpašuma lietošanas tiesību ierobežošanu”, kur arī ir normas par vienreizējs atlīdzības apmēru).
Ņemot vērā minēto atkārtoti lūdzam svītrot Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 2.8.apakšpunktu un attiecīgi precizēt informatīvo ziņojumu.

-

Saskaņā ar Ministru kabineta sēdes protokollēmuma 6.punktu ir paredzēts Satiksmes ministrijai sešu mēnešu laikā pēc informatīvā ziņojuma pieņemšanas Ministru kabinetā sagatavot un satiksmes ministram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2018.gada 20.februāra noteikumos Nr.97 “Publiskas personas mantas iznomāšanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr.97), nosakot, ka šie noteikumi neattiecas uz līguma slēgšanu elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai nepieciešamajai infrastruktūrai.
Vēršam uzmanību, ka MK noteikumi Nr.97 noteic publiskas personas mantas iznomāšanas kārtību un izņēmumus, nomas maksas noteikšanas metodiku un izņēmumus, kā arī atsevišķus nomas līgumā ietveramus tipveida nosacījumus (proti, nomas līguma nosacījumi ir regulēti tikai vienā no MK noteikumu Nr.97 nodaļām).
Saskaņā ar informatīvajā ziņojumā norādīto ir plānots atteikties no nomas tiesību institūta piemērošanas elektronisko sakaru infrastruktūrai publiskām personām un tā vietā nosakot samērīgu un vienreizēju atlīdzību par nekustamā īpašuma aprobežojumu un tādējādi nav saprotams, kādēļ protokollēmuma projektā ir norādīts par MK noteikumu neattiecināšanu tieši (tikai) uz līguma slēgšanu.
Ņemot vērā minēto, lūdzam sniegt skaidrojumu vai precizēt Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 6.punktu un nepieciešamības gadījumā precizēt arī informatīvo ziņojumu.

-