Atzinums

Iepazīstoties ar Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 24. janvāra noteikumos Nr. 67 “Informācijas sabiedrības padomes nolikums”” un sagatavoto izziņu par saņemtajiem iebildumiem un priekšlikumiem, priecājamies, ka Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbībsa tīkla Iebilduma daļa par noteikumu projekta 6. un 11. punktu ir ņemti vērā un attiecīgi precizēts noteikumu projekts, taču izsakām iebildumu pret lēmumu nepapildināt Informācijas sabiedrības padomes sastāvu ar biedrības “Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls” (SST), Latvijas Pacientu organizāciju tīkla, nodibinājuma “Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons”” un biedrības “Latvijas Sociālo darbinieku biedrība” pārstāvjiem.
Uzskatām, ka izziņā norādītais pamatojums, proti, ka minēto organizāciju pamatdarbības mērķi nav tieši saistīti ar digitālo transformāciju, informācijas sabiedrību, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību vai mākslīgā intelekta politiku, nav pietiekams, lai liegtu tām pastāvīgu līdzdalību padomes darbā.

Informācijas sabiedrības un digitālās transformācijas politika nav tikai tehnoloģiju vai IKT nozares politika. Tā tieši ietekmē iedzīvotāju iespējas saņemt valsts un pašvaldību pakalpojumus, piekļūt veselības aprūpei, sociālajai palīdzībai un informācijai, īstenot savas tiesības, piedalīties sabiedriskajos procesos un izmantot digitālajā vidē balstītus risinājumus.Līdz ar to padomes sastāvā ir nepieciešama ne tikai valsts institūciju, tehnoloģiju nozares, darba devēju un akadēmiskās vides pārstāvība, bet arī to organizāciju  pastāvīga līdzdalība, kuras pārstāv digitālo risinājumu lietotājus un sabiedrības grupas, kuras digitalizācijas procesi var skart īpaši būtiski.
Nosauksim tikai dažus iemeslus, kāpēc nepieciešams paplašināt padomes sastāvu:
1) Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju pārstāvība nodrošinātu, ka digitālās transformācijas un mākslīgā intelekta politikas izstrādē tiek pienācīgi izvērtēti dzimumu līdztiesības, diskriminācijas novēršanas un dažādu sieviešu grupu vajadzību jautājumi. Digitālie pakalpojumi, datu izmantošana un algoritmiskie risinājumi var ne tikai mazināt, bet arī reproducēt vai pastiprināt sabiedrībā pastāvošo nevienlīdzību. Tādēļ dzimumu līdztiesības perspektīvai ir jābūt integrētai lēmumu pieņemšanas procesā jau no tā sākuma.
2) Latvijas Pacientu organizāciju tīkla līdzdalība nodrošinātu pacientu interešu pārstāvību jautājumos par e-veselību, veselības datu aizsardzību, digitālo veselības pakalpojumu pieejamību, saprotamību un lietojamību.
3) Nodibinājuma “Apeirons” pārstāvība ļautu savlaicīgi izvērtēt digitālo pakalpojumu un informācijas sistēmu piekļūstamību, universālā dizaina prasības un cilvēku ar invaliditāti tiesību ievērošanu.
4) Savukārt Latvijas Sociālo darbinieku biedrības līdzdalība nodrošinātu praktisku skatījumu uz digitālās pratības, nabadzības, sociālās atstumtības un valsts pakalpojumu sasniedzamības problēmām, ar kurām ikdienā saskaras sociālo pakalpojumu saņēmēji.

Tāpat nevaram piekrist argumentam, ka pietiekama pilsoniskās sabiedrības iesaiste ir nodrošināma, atsevišķos gadījumos pieaicinot organizāciju pārstāvjus ar padomdevēja tiesībām. Epizodiska pieaicināšana nav līdzvērtīga pastāvīgai dalībai padomē, jo pieaicinātajām personām nav garantētas iespējas:
– regulāri saņemt informāciju par visiem padomes darba kārtības jautājumiem;
– savlaicīgi iesniegt priekšlikumus padomes darba kārtībai;
– piedalīties jautājumu izskatīšanā visos lēmumu sagatavošanas posmos;
– balsot par padomē izskatāmajiem priekšlikumiem;
– nodrošināt konsekventu pārstāvēto sabiedrības grupu interešu ievērošanu.
Turklāt konkrētu organizāciju darbības mērķu formulējums statūtos pats par sevi nevar būt vienīgais kritērijs to kompetences izvērtēšanai. Būtiska ir arī organizāciju faktiskā pieredze, pārstāvēto sabiedrības grupu zināšanas, spēja identificēt digitālās atstumtības riskus un kompetence vērtēt digitālo risinājumu praktisko ietekmi uz cilvēkiem.
Pašreizējā padomes sastāvā jau ir pārstāvētas atsevišķas konkrētu nozaru un interešu grupu organizācijas. Tādēļ arguments, ka sociālo, veselības, līdztiesības vai piekļūstamības jomas organizācijas pārstāv tikai noteiktas sabiedrības grupas, nav konsekventi piemērots visam padomes sastāvam. Tieši dažādu perspektīvu līdzsvarota pārstāvība ļautu padomei pieņemt kvalitatīvākus, cilvēkcentrētākus un sabiedrības vajadzībām atbilstošākus lēmumus.

Pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalība arī mazinātu risku, ka informācijas sabiedrības politika tiek veidota galvenokārt no valsts pārvaldes, tehnoloģiju nozares un ekonomisko interešu skatpunkta, nepietiekami izvērtējot cilvēktiesību, sociālās iekļaušanas, piekļūstamības, dzimumu līdztiesības, pacientu tiesību un pakalpojumu lietotāju vajadzību aspektus.
Ņemot vērā minēto, lūdzam pārskatīt izziņā norādīto lēmumu un papildināt Informācijas sabiedrības padomes nolikuma 5. punktu ar šādiem apakšpunktiem:
“5.19. biedrības “Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls” pārstāvis;
5.20. Latvijas Pacientu organizāciju tīkla deleģēts pārstāvis;
5.21. nodibinājuma “Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons”” pārstāvis;
5.22. biedrības “Latvijas Sociālo darbinieku biedrība” pārstāvis.”

Alternatīvi, ja visu minēto organizāciju pastāvīga iekļaušana netiek atbalstīta, lūdzam noteikumos paredzēt vismaz vienu vai vairākas pastāvīgas vietas pilsoniskās sabiedrības organizāciju deleģētiem pārstāvjiem, nodrošinot pārredzamu un regulāru šo pārstāvju atlases vai rotācijas kārtību.
Lūdzam iebildumu ņemt vērā un attiecīgi precizēt noteikumu projektu.

Papildināt Informācijas sabiedrības padomes nolikuma 5. punktu ar šādiem apakšpunktiem:
“5.19. biedrības “Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls” pārstāvis;
5.20. Latvijas Pacientu organizāciju tīkla deleģēts pārstāvis;
5.21. nodibinājuma “Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons”” pārstāvis;
5.22. biedrības “Latvijas Sociālo darbinieku biedrība” pārstāvis.”