Atzinums

Par: 8.2. Būvniecības procesa īstenošanas aspekti kopīpašuma gadījumā.
Būves patvaļīgās būvniecības gadījumā var būt Savukārt kopīpašumā esošās būves nodošanu ekspluatācijā var ierosināt vairāk kā 50% no visiem kopīpašniekiem.

05.01.2024. Administratīvā sloga mazināšanas darba grupas Īpašumtiesību darba grupas sanāksmē tika izteikts priekšlikumi:
1) ja kopīpašumā esoša būve ir uzbūvēta ar atkāpēm no būvprojekta un pirms nodošanas ekspluatācijā nepieciešams izstrādāt izmaiņu projektu, to saskaņo ar vairāk nekā 50% no visiem kopīpašniekiem;
2) ja kopīpašumā esoša būve ir uzbūvēta bez atkāpēm no būvprojekta, ekspluatācijā nodošanu var ierosināt arī viens no kopīpašniekiem.

-

Par: 31.lpp. 7.2.1. a) paredzēt, ka atmežošanas poligons tiek sagatavots būvprojektēšanas procesā, tā iezīmēšanu bez mērnieka būtu jāatļauj arī sertificētām speciālistam;

Priekšlikums nav atbalstāms. Nav pamata sertificētu ģeodēzistu un mērnieku darbu izslēgšanai no būvniecības procesa, bet skaidrāk jādefinē sertificēto personu ģeodēziskajos darbos nozīmi katrā no būvniecības posmiem.
Neparedzēt, ka atmežošanas poligonus, kas sagatavoti būvprojektēšanas procesā  iezīmēšanu (atmežošanas plāni) būtu iespējama bez mērnieka. Nav atbalstāms, ka to var veikt jebkurš sertificēts speciālists (nav atbilstoša sertifikāta, precizitāte, atbildība, izpratne).

-

Par: 3.2.1.4. Normatīvajā regulējuma paredzēt pienākumu teritorijas plānošanas procesā obligātā kārtā ņemt vērā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra izstrādātas un uzturētas kartes, t.sk. par applūstošajam teritorijām.
Vienlaicīgi normatīvajā regulējumā jāparedz pienākums paziņot īpašniekam par izmaiņām, kas skar tā īpašumu. Būvniecību vēlāk var atteikt tikai, ja ievērots paziņošanas pienākums un izmaiņas ir notikušas pēc teritorijas plānojuma izstrādes.


Iebilstam VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (turpmāk – LVĢMC) izstrādātajās plūdu riska un plūdu draudu kartēs ietvertās informācijas pielīdzināšu virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu un applūstošajām teritorijām, uz kurām attiecināmi Aizsargjoslu likuma 37.pantā noteiktie aprobežojumi.
Pašvaldības teritorijas plānojumos applūstošās teritorijas (ar 10% applūduma varbūtību) ir noteiktas atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 3.jūnija noteikumu Nr.406 “Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodika” 9. punkta prasībām, ņemot vērā šo noteikumu 2. punktā noteikto, ka Virszemes ūdensobjektiem aizsargjoslas nosaka pa izteiktām kontūrām dabā, piemēram, reljefu (izteiktām zemes virsmas augstuma izmaiņu vietām), ceļiem, ielām, meža nogabalu robežām, kvartālstigām, grāvjiem, kultivēto pļavu un aramzemes lauku robežām, apbūvētu vai labiekārtotu teritoriju robežām vai pa iedomātu līniju, ievērojot Aizsargjoslu likuma 7.pantā noteiktās prasības. Applūstošās teritorijas ir noteiktas, veicot apsekojumus dabā, kā arī ņemot vērā esošo apbūvi, izteikti norobežojošas būves un veiktos pretplūdu pasākumus.
 Jāņem vērā, ka pašvaldības rīcībā var būt precīzāki dati ar augstāku detalizācijas pakāpi nekā LVĢMC, un jāparedz tiesības pašvaldībai izmantot savus datus, ja LVĢMC apstiprina, ka tā rīcībā esošā informācija ir ar mazāku detalizāciju.
Rīgas gadījumā ir LVĢMC 2023.gada vēstule, kas apstiprina, ka Rīgas pašvaldības projekta “Rīga pret plūdiem” dati ir precīzāki par LVĢMC veiktās modelēšanas datiem Rīgas pilsētā un līdz jauna modeļa radīšanai, provizoriski 2026.gadā, pašvaldībā ir piemērojami “Rīga pret plūdiem” dati.
Attiecībā uz LVĢMC tīmekļa vietnē publicēto informāciju par plūdu riska un plūdu draudu kartēm: https://videscentrs.lvgmc.lv/iebuvets/pludu-riska-un-pludu-draudu-kartes, kas apstiprinātas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 19.04.2022. Rīkojumu Nr. 1-2/59 “Par Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānu un plūdu riska pārvaldības plānu 2022.–2027. gadam”, normatīvais regulējums neparedz, ka, nosakot applūstošās teritorijas (ar 10% applūduma varbūtību) un virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas plānošanas dokumentos, plūdu riska un plūdu draudu kartēs attēlotā informācija būtu pārņemama pilnā apjomā, nevērtējot esošo situāciju dabā un pašvaldībā veiktos pasākumus plūdu riska samazināšanai. Arī Plūdu risku direktīvā  ir skaidri definēts, ka “Plūdu riska pārvaldības plānos uzmanība būtu jākoncentrē uz novēršanu, aizsardzību un sagatavotību.” Savukārt LVĢMC mājaslapā ir norādīts, “Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni ir reģionāla mēroga plānošanas dokumenti ūdeņu aizsardzības un ilgtspējas nodrošināšanai.” Tātad plūdu risku kartes var izmantot kā informatīvu materiālu, bet to izmantošana applūstošo teritoriju noteikšanai teritorijas plānojumā neatbilst Aizsargjoslu likumā noteiktajai procedūrai.
Tostarp LVĢMC tīmekļvietnē publicētā informācija   nevar tikt atzīta par tādu, uz kuras pamata noteiktu applūšanas robežu, jo applūstošo teritoriju statusu un to robežas nosaka vietējā pašvaldība ar lēmumu, kas tiek noformēts saistošo noteikumu veidā.  

-

Par: 9.lpp. Teritorijas attīstības plānošanas dokumenti nosaka konkrētas teritorijas iespējamās attīstības tvērumu un nosacījumus, kas ir būtiska informācija īpašniekam lēmuma pieņemšanai par iespējamo nekustamā īpašuma attīstību. Primāri teritorijas plānojumam ir jāsniedz atbilde uz jautājumu, vai konkrētajā teritorijā apbūve ir pieļaujama, kāda apbūve ir pieļaujama un kādi ir apbūves pieļaujamie rādītāji. Regulējumam ir jābūt balstītam konkrētos datos, apbūves pieļaujamībai būtu jābūt vispusīgi novērtētai, tai skaitā no vides aizsardzības un dabas aizsardzības aspektiem. Nebūtu pieļaujams, ka teritorijas plānojums norāda tikai “iespēju teritoriju apbūvēt, negarantējot apbūves tiesības” un būvniecība vēlāk var tikt atteikta, ņemot vērā citu normatīvo aktu prasības.

Tāpat teritorijas plānošanas dokumentiem ir jākalpo par galveno informācijas avotu, kas ļautu vispusīgi novērtēt teritorijas attīstībai pastāvošos priekšnosacījumus, tai skaitā infrastruktūras pieejamību un iespēju saņemt īpašumam nepieciešamos pakalpojumus, piemēram, elektrības pieslēgumu, centralizētos ūdens un kanalizācijas pakalpojumus, siltumapgādi.


Teritorijas plānojums, atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likuma prasībām ir vietējās pašvaldības ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, tajā skaitā funkcionālais zonējums, publiskā infrastruktūra, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kā arī citi teritorijas izmantošanas nosacījumi un kuru izstrādā administratīvajai teritorijai vai tās daļai;

Tas nozīmē, ka dokuments paredzēts ilgtermiņa lietošanai un tajā nevajadzētu noteikt saistošā veidā mainīga rakstura informāciju, piemēram, informāciju par aizsargjoslām, elektrības pieslēgumiem, centralizētiem ūdens un kanalizācijas pakalpojumiem vai siltumapgādi, kas tiks izbūvēti pēc plānojuma piemērošanas uzsākšanas. Informācija par biotopiem, inženiertīklu pieslēgumu iespēju noskaidrošanai ir izmantojami citas, pašvaldības vai inženiertīklu apsaimniekotāju uzturētas datu bāzes vai ģeoportāli.

-

Par: 3.1.2.1. Grozīt regulējumu, paredzot ietvaru atkārtotai sabiedrības līdzdalībai, paredzot tiesības neapspriest jautājumus, kas bija apspriesti iepriekšējā sanāksmē un kuriem ir sniegts pamatojums. Tāpat būtu jānosaka, ka jaunie iebildumi būtu pamatojami ar piedāvāto noteikumu neatbilstību normatīvajam regulējumam, paredzot tiesības neapspriest jautājumus, kas attiecas uz sabiedrības priekšstatiem par labāko teritorijas izmantošanu.
Būtu jānostiprina princips, ka iepriekš iegūtas tiesības tiek aizsargātas. Ja pašvaldības dome ir akceptējusi sabiedrības līdzdalības rezultātus, tai skaitā noraidot kādu viedokli, kas ir izteikts sabiedrības līdzdalības procesā, tad turpmāk tā ievēro konsekvenci un nelemj pretēji sākotnējiem lēmumiem, ja nav mainījušies faktiskie apstākļi.

Ikvienam ikvienā sabiedrības līdzdalības posmā ir jābūt iespējai paust savu viedokli. Arī tad, ja šis jautājums jau ir izskanējis iepriekš.
Sabiedrības neapmierinātība par iesaistes procesu un nespēja paust savu viedokli ir risks, ka pašvaldībai būs lielāks slogs, lai organizētu individuālas tikšanās, atrakstīšanās uz sūdzībām utml., papildu skaidrojošs darbs negatīva publicitāte utml.. Šādi publiskajai apspriešanai zūd jēga. Un, ja netiks sabiedrībai dota iespēja izmantot publiskās apspriešanas platformu, lai paustu savu viedokli, visdrīzāk, tiks izmantotas citas publiskas iespējas.
Jāņem vērā, ka starp plānošanas dokumenta redakciju publiskajām apspriešanām var būt pietiekami ilgs laika posms, kurā var mainīties gan normatīvo aktu regulējums, procesā iesaistītās personas, gan citi apstākļi, kā dēļ atkārtota priekšlikuma iesniegšana var būt jēgpilna. Nevajadzētu liegt sabiedrībai atkārtoti ierosināt priekšlikumu, ja ir radušies jauni argumenti.

Ņemot vērā iepriekšminēto, izsakām priekšlikumu, ieviešot prasības noteikumos Nr.628, attiecīgi pielāgojot to esošajai numerācijai un tekstam.
88. Pašvaldības dome pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
88.1. apstiprināt izstrādāto teritorijas plānojumu vai lokālplānojumu atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likuma 25. pantam;
88.2. pilnveidot teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma redakciju;
88.3. noraidīt izstrādāto teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma redakciju un izstrādāt to no jauna atbilstoši jaunajam darba uzdevumam.
88.4. iepazīstināt sabiedrību ar teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma galīgo redakciju;
x. Ja tiek pieņemts šo noteikumu 88.4. apakšpunktā minētais lēmums, pašvaldība nodrošina teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma galīgās redakcijas publiskošanu, ievietojot to TAPIS un pašvaldības tīmekļa vietnē un izziņojot citos sabiedrībai pieejamos veidos, kā arī norāda termiņu, kas nav īsāks par trim nedēļām, kurā sabiedrībai ir iespēja iepazīties ar teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma galīgo redakciju.
xx. Pēc šo noteikumu x.punktā ietverto prasību izpildes pašvaldība pieņem vienu no 88.punktā minētajiem lēmumiem.

Šādā kārtībā plānošanas process kļūst jēgpilnāks tā noslēdzošajā daļā, ļaujot veikt plānošanas dokumenta publisko apspriešanu pēc būtības nevis formāli un nevajadzīgi to nepagarinot, bet vienlaikus sabiedrībai un nekustamo īpašumu īpašniekiem ir iespējas iepazīties ar precizēto plānojuma vai lokālplānojuma redakciju un, nepieciešamības gadījumā, tā var aizstāvēt savas intereses gan informējot pašvaldību pirms saistošo noteikumu pieņemšanas, gan arī pēc tās, apstrīdot pašvaldības izdotos saistošos noteikumus Teritorijas attīstības plānošanas likuma 27.panta kārtībā.

-

Par: 35.-36.lpp. 8.4.1. Grozīt normatīvo regulējumu teritorijas plānošanas jomā, paredzot, ka ceļi, kas izveidoti, būvējot privātmāju ciematos, ir piekritīgi pašvaldībai un ir nododami tai bezatlīdzībā. LPS norāda, ka obligāti risināms jautājums par ceļu uzturēšanu/uzturēšanas finansēšanu.

Problemātika ir saprotama, taču izvēlētais risinājums vēl būtu jāprecizē un jādiskutē.

-

Par: 29.lpp. Turklāt, noteikumi nenosaka mērniekam atbildību par topogrāfiskās informācijas atbilstību situācijai apvidū. Rezultātā būvniecības ieceres īstenošanas vajadzībām netiek nodrošināta aktuāla un situācijai apvidū atbilstošā kvalitatīva informācija par pazemes inženiersistēmu novietojumu.

Apgalvojums nav korekts, jo kas tad Iesniedzēja skatījumā  mērniekam liek nest atbildību par iegūto informāciju (skatīt primāri Ģeotelpiskās informācijas likumu). Pastāv vēsturiskie inženierkomunikāciju dati par kuru precizitāti ir grūti atbildēt.
Par šo jautājumu nepieciešama diskusija ar mērniekus pārstāvošajām organizācijām (LMB, LKĢA), kā arī VZD.

 

-

Par: 27.lpp. 6.3.1. Optimālā būvniecības procesa noteikšanai, izvērtēt vai un kādus sagatavošanas darbus būvdarbu veicējs var uzsākt pirms ir veikta atzīme par projektēšanas nosacījumi izpildi.

Termins “0” cikls vēsturiski saistās ar ēkas izbūvi līdz 0.00 atzīmei, proti pazemes darbi, jāizvērtē kādi konkrēti darbi tiks atļauti būvlaukuma sagatavošanas procesā.
Izdalīt šo kā atsevišķu procesu, neiekļaujot “0” cikla procesos.



 

-

Par: 27.lpp. 6.2.1. Veikt grozījumus Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumos Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi", pilnveidojot autoruzraudzības regulējumu.

Nodalīt autortiesības un autoruzraudzības jēdzienus un to funkcijas.

-

Par: 19.lpp. 4.5.1. Noteikt vienotu regulējumu atvieglojumiem un izņēmumiem, kas ir piemērojamas Nacionālo interešu objekta būvniecībai. Būtu izstrādājams likums par nacionālo interešu objekta īstenošanu, nosakot iespējamos atvieglojumus, ko piešķir nacionālā interešu objekta statuss (teritorijas plānošanas process, ietekmes uz vidi novērtējums, zemes ierīcība, būvniecība, atmežošana, īpašuma reģistrācijas jautājumi). Ministru kabineta līmenī, nosakot konkrētam objektam nacionālā interešu objekta statusu, tiek paredzēts, kādi likumā paredzētie atvieglojumi uz to attiecas.

Papildus iesaiste šādu objektu veiksmīgākā realziācijā būtu nepieciešama arī no Latvijas Valsts ceļu, Sadales tīkla, Būvniecības Valsts kontroles biroja un citām iesaistītajām pusēm.

-

Par: 13.lpp. 3.4.1. Ekonomikas ministrijai izstrādāt informatīvo ziņojumu, nosakot vienotā procesa modeli un definējot aktualitātes un precizitātes prasības datiem būvniecības informācijas sistēmā. Informatīvajā ziņojumā ietvert konkrētus uzdevumus normatīvā regulējuma grozījumiem vienotā procesa ieviešanai tā, lai vienotais process tiktu ieviests ne vēlāk kā ar 2026.gada 1.janvāri.

Vidēji 50% ēkām būvniecības procesā tiek veiktas izmaiņas un tātad pamatdati, kas ievadīti BIS uz ēkas nodošanas brīdi neatbilst faktiskajam dabā. Tāpēc ēkas kadastrālā uzmērīšana veicama pirms ēkas nodošanas ekspluatācijā, aktā par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā (BIS) tiks ievadīti faktiskie dati par ēku.

Papildināt ar noteiktiem termiņiem kādos informācija tiek izskatīta nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, lai atkārtoti neveidotos situācija, kad rindu dēļ reģistrācija aizņem līdz pat gadam.


 

-

Par:  4) normatīvajā regulējumā paredzēt tiesības noteikt tehnisko noteikumu “derīguma termiņu”, kas nodrošinātu abu pušu interešu aizsardzību (termiņam jābūt tādam, kas ir atbilstošs projektēšanas laikam, sniedzot aizsardzību un paļāvību investoram, vienlaicīgi tas nevar būt neadekvāti garš).

Ņemot vērā arī gadījumus, kad īsi pirms nodošanas ekspluatācijā uz tehnisko noteikumu izsniegšanas termiņa pamata tie tiek grozīti un nav iespējams veikt nodošanu ekspluatācijā, jo tiek mainīta informācija teniskajos noteikumos.

-

Par: 10.-11.lpp. 3.2.1.4. Normatīvajā regulējuma paredzēt pienākumu teritorijas plānošanas procesā obligātā kārtā ņemt vērā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra izstrādātas un uzturētas kartes, t.sk. par applūstošajam teritorijām.
Vienlaicīgi normatīvajā regulējumā jāparedz pienākums paziņot īpašniekam par izmaiņām, kas skar tā īpašumu. Būvniecību vēlāk var atteikt tikai, ja ievērots paziņošanas pienākums un izmaiņas ir notikušas pēc teritorijas plānojuma izstrādes.

3.2.1.4. Normatīvajā regulējuma paredzēt pienākumu teritorijas plānošanas procesā obligātā kārtā ņemt vērā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra izstrādātas un uzturētas kartes, t.sk. par applūstošajam teritorijām.
Vienlaicīgi normatīvajā regulējumā jāparedz pienākums paziņot īpašniekam par izmaiņām, kas skar tā īpašumu. Būvniecību vēlāk var atteikt tikai, ja ievērots paziņošanas pienākums un izmaiņas ir notikušas pēc teritorijas plānojuma izstrādes.


Lūgums izvērtēt kam tiek noteikts pienākums paziņot īpašniekam par izmaiņām, kas skar tā īpašumu, t.sk. par applūstošajām teritorijām. Pašvaldību gadījumā izvērtēt to kapacitāti šādas funckijas veikšanai.

-

Par: 3.2.1. Kompetento institūciju iesaiste teritorijas plānošanas procesos.

Saskaņā ar Ministru kabineta 14.10.2014. noteikumu Nr.628 55. un 56.punktu, nosacījumu un atzinumu sniegšanai institūcijas izmanto Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmu. Tomēr praksē ir institūcijas, kuras nosacījumu/atzinumu izsniegšanai pieprasa lietot institūcijas sistēmu (piemēram, TET) vai arī nelieto sistēmu kā nosacījumu/atzinumu sniedzējs un dokumentu aprite notiek sarakstes formā (piemēram, VVD). Būtu nepieciešams nodrošināt, lai institūcijas plānošanas dokumentu izstrādei lieto TAPIS, jo atšķirīgie veidi informācijas apritei palielina administratīvo slogu pašvaldības darbiniekiem.
 

-

Par: 3.1.1.2. Izvērtēt nepieciešamību lokālplānojuma (ja tas tiek izstrādāts konkrētā nekustamā īpašuma attīstītāja vajadzībām) un detālplānojuma gadījumā informāciju par uzsāktajiem teritorijas attīstības plānošanas procesiem izvietot teritorijā, uz kuru tie attiecas, veicinot apkaimes iedzīvotāju informētību par notiekošajiem procesiem un veicinot plašāku iesaisti.

Priekšlikums papildināt ar detalizētu informāciju par izvietošanas nosacījumiem, termiņiem, ietveramo informāciju un apkaimes iedzīvotāju komentāru iesniegšanas kārtību.

-

Vispārīgs komentārs
LLPA atzinīgi vērtē izstrādāto  “Informatīvo ziņojumu par rīcības plānu administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā” un kopumā atbalsta tā tālāku virzību izskatīšanai Ministru Kabinetā, lai pēc iespējas ātrāk varētu uzsākt nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos administratīvā sloga mazināšanai. Vienlaicīgi norādām uz  jautājumiem, par kuriem vēl nepieciešama tālāka diskusija darba grupās. 
 

-