Atzinums

Biedrībā “Pāvilostas tūrisma sabiedrība” viennozīmīgi atbalsta visus vietējo iedzīvotāju iebildumus pret K2 Ventum vēja elektrostaciju parka būvniecības akceptēšanu Ministru kabinetā.
Vides aizsardzība, teritorijas un uzņēmējdarbības attīstība K2 Ventum Ietekmes uz vidi novērtējuma 4.redakcijā (turpmāk IVN) nav izvērtētas korekti un pienācīgā līmenī. Šajā gadījumā, KEM un tālāk jau Ministru kabinets, virzot šo projektu apstiprināšanai bez sabiedrības pamatotās argumentācijas izvērtēšanas un leģitīmo iebildumu / apsvērumu iekļaušanas IVN, faktiski pakārto sabiedrības un vides intereses šaura ekonomiska grupējuma interesēm. Tāda rīcība ir pretrunā gan ar Latvijas, gan ES likumdošanu un labu praksi.
 
Uzskatam, ka IVN sagatavots balstoties uz nepilnīgiem, virspusējiem un vienozīmīgi izvērtētiem datiem - nav veiktas aptaujas, nav vākti un apstiprināti pamatoti dati, ir piesaistīts šaurs un attīstītāja interesēs strādājošs ekspertu loks vai arī ekspertu paustais viedoklis IVN atzīts par nesvarīgu, kamēr iegūtie dati bez argumentācijas nosaukti par nenozīmīgiem. Kā galvenos IVN pienācīgi nevērtētos punktus atkārtoti vēlamies izcelt:
 
1.     Ietekme uz vietējo uzņēmējdarbību tūrisma nozarē. Pāvilosta un tās apkārtne 240km attālumā no Rīgas pēdējo 30 gadu laikā attīstījusies par nozīmīgs tūrisma galamērķi tieši pateicoties neskartajai dabai un cilvēku darbības nesabojātai piekrastes ainavai, tādējādi nodrošinot arī darbu vietējiem iedzīvotājiem – atvērtas viesu mājas, kafejnīcas, tiek rīkotas nometnes un nodrošināti citi tūrisma pakalpojumi. Cilvēki uz šejieni arī pārceļas tieši neskartās dabas, ainavas un dzīves kvalitātes dēļ. Plānotie vēja ģeneratori šai vietai atņemtu tieši to, kas to padara īpašu un dzīvotspējīgu.
 
K2 Ventum projekts sola radīt 4 jaunas darba vietas, taču nekur IVN ziņojumā nav vērtēts, kā šis projekts ietekmēs esošo uzņēmējdarbību, cik darba vietas izzudīs, cik iedzīvotāji būs spiesti pamest mājas un pārcelties uz dzīvi citur, kāda ietekme šim projektam būs uz novada attīstību, kur tūrisms ir viena no būtiskajām uzņēmējdarbības nozarēm. No iedzīvotāju puses (Brigita Bula, PTS pilnvarotā persona) šāds jautājums tika uzdots attīstītājiem sabiedriskās apspriešanas sanāksmē Pāvilostā 2025.gada 30.jūnijā, taču atbilde līdz šim brīdim nav sniegta;
 
2.     Drošība. Baltijas jūras piekrastes teritorijām ir nozīmīga loma valsts aizsardzības spēju nodrošināšanā. Pēc Aizsardzības ministrijas sagatavotās kartes K2 Ventum projekta teritorija atrodas zonā, kur vēja parki izvietojami tikai ar nosacījumu, ka tiek nodrošināti kompensējošie mehānismi. Ņemot vērā projekta patiesā labuma guvēju iespējamo saistību ar Krieviju, vēl jo vairāk nepieņemama ir vēja elektrostaciju izvietošana zonā, kas var ietekmēt radaru novērošanas spējas;
 
3.     Ietekmes uz ainavu vērtējumā IVN ziņojumā ir iekļauti viltoti, situācijai dabā neatbilstoši fotoattēli ar mērķi radīt iespaidu, ka ietekme uz ainavu būs nebūtiska. Iedzīvotāju dzīvē veiktas modelēšanas rezultātā iegūti fotattēli (nerediģēti un neapstrādāti) pierāda pretējo - iekārtas būs no Pāvilostas labi saskatāmas, ainavā dominējošas un ainavu degradējošas. Tāpat projekts atrodas ainaviski īpaši vērtīgā Baltijas jūras piekrastes teritorijā - ar likumu noteiktā aizsargjoslā starp divām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām (Grīņu rezervātu un Ziemupes dabas liegumu), tikai 2,5 km attālumā no Pāvilostas - Latvijas mērogā unikālas piekrastes mazpilsētas, kam gadsimtu gaitā izdevies saglabāt nemainīgu zvejnieku ciema plānojuma struktūru. Projekts / IVN nevērtē kompleksu iespaidu uz ainavu, bet gan tikai šaurus lokālus un mērķtiecīgi izvēlētus skatu punktus.
 
4.     Pāvilostas un Sakas pagasta iedzīvotāji ir paļāvušies, ka tiesiskā valstī teritorijas attīstība tiek plānota ilgtermiņā atbilstoši valsts, reģiona un novada stratēģiskajiem mērķiem. Piekrastes teritorijas gadu desmitiem ir tikušas aizsargātas no pārmērīgas izmantošanas, lai saglabātu dabas un ainavas vērtības. Likumsakarīgi, apzinoties nepieciešamību attīstīt atjaunīgās enerģijas ražošanu, Pāvilostas teritorijas plānojumā un arī Dienvidkurzemes ilgtermiņa attīstības stratēģijā potenciālās vēja parku teritorijas ir plānotas vietās, kur tām ir vismazākā iespējamā ietekme. Šī tēma ir tikusi diskutēta neskaitāmās sabiedriskās apspriešanās, panākot interešu saskaņošanu. Neizpratni rada jautājums, kāpēc viens no lielākajiem privāta attīstītāja vēja parkiem tiek plānots nevis teritorijā, kur plānojums to atļauj, bet gan piekrastes aizsargjoslā un neviena no atbildīgajām valsts iestādēm pret to neiebilst.
 
PTS lūdz apstādināt projekta tālāku virzību līdz tiek pienācīgi un vispusīgi izvērtētas, kartētas un apstiprinātas teritorijas, kas ilgtermiņā būtu piemērotas atjaunojamās enerģijas ražošanai Latvijas mērogā. Tas ļautu plānot projektus tā, lai tie radītu maksimāli maz ietekmes vietējai sabiedrībai un videi kā to paredz arī Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2030. gadam.

-