Atzinums

PAZIŅOJUMS:
Nākamā kārtējā Valsts sekretāru sanāksme plānota š.g. 22.augustā.
Projekta ID
23-TA-2885
Atzinuma sniedzējs
Tieslietu ministrija
Atzinums iesniegts
23.02.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
[1] Lūdzam atkārtoti precizēt anotāciju, skaidrojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (Atsavināšanas likums) normu par starpgabalu piemērošanu konkrētajos apstākļos, proti, sasaistot normā noteikto mērķi ar faktiskajiem šķēršļiem, t.i., sniegt skaidrojumu, kāda ir korelācija starp ekonomiskām interesēm un normas mērķi.

[2] Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 1.panta 11.punkta a) un b) apakšpunktu par zemes starpgabalu atzīstami tādi publiskai personai piederoši zemesgabali, kuriem nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai. Tieslietu ministrijas ieskatā norma pieprasa divu kritēriju iestāšanos: 1) zemes vienībai nav piekļuves, nav iespējams pārvietoties; 2) nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai.
[2.1] Attiecībā uz pirmo kritēriju, gan no Tieslietu ministrijas iebildumiem, izziņas, pašvaldības vēstules un telpiskajiem datiem secināms, ka zemes vienībai, kadastra numurs, 3244 006 0241, piekļuve ir nodrošināta pa vēsturiski izveidotu servitūta ceļu, kas zemesgrāmatā nostiprināts atzīmes veidā. Turklāt pašvaldībai izstrādes procesā ir jaunais teritoriālais plānojums, kurā ir iekļauts jautājums par ielas statusa noteikšanu šim ceļam. Faktiskie apstākļi liecina, ka servitūta ceļam nav bijuši lietošanas liegumi, taču juridiski neapšaubāmi tāds liegums hipotētiski varētu būt, jo atzīmes veidā zemesgrāmatā izdarīts ieraksts neapliecina ceļa servitūta nodibināšanu.
[2.2] Attiecībā uz otro kritēriju anotācijā norādīts, ka: ceļa servitūta nodibināšanai jāveic saskaņošanas process ar vairākiem īpašniekiem; nav iespējams zināt, kad tiks apstiprināts jaunais pašvaldības teritorijas plānojums.

[3] Ievērojot minēto, pirmais kritērijs tiek saistīts ar riskiem, ka piekļuve īpašumam var tikt apgrūtināta, kā arī servitūta atzīmes veidā esību. Savukārt otrs kritērijs ir motivēts ar ekonomiskiem apstākļiem, nevis normā paredzēto – nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai. Tādējādi svarīgs ir sākotnēji izvirzītais jautājums par korelāciju starp ekonomiskām interesēm un normas mērķi, proti, vai neiespējamība Atsavināšanas likuma izpratnē ir tulkojama kā pamatojums lielākiem izdevumiem.

 
Piedāvātā redakcija
-