Atzinums

Papildināt informatīvo ziņojumu ar informāciju 14. lapaspusē "Vienreizēji maksājumi par mežaudzi" ar kuru Eiropas Komisijas valsts atbalsta regulējumu šis valsts atbalsta pasākums būtu ieviešams un saskaņojams ar Eiropas Komisiju. Ja šāda veida atbalsts tiks piešķirts un izmaksāts neievērojot valsts atbalsta normas, šāds valsts atbalsts ir uzskatāms par nelikumīgi piešķirtu valsts atbalstu. Šādam nelikumīgi piešķirtam valsts atbalstam ir negatīvas sekas, jo saskaņā ar Komercdarbības un kontroles atbalsta likuma V nodaļu, šāds nelikumīgs valsts atbalsts ir jāatgūst no atbalsta saņēmēja kopā ar soda procentiem.

Papildus ir jāvērtē ar kuru Eiropas Komisijas valsts atbalsta regulējumu šis valsts atbalsta pasākums būtu ieviešams, kā arī tas būs saskaņojams ar Eiropas Komisiju. Piešķirot šādu atbalstu, ir jāievēro valsts atbalsta normas, lai netiktu noteikts nelikumīgs valsts atbalsts, kas varētu  radītu negatīvas sekas atbalsta saņēmējam. Saskaņā ar Komercdarbības un kontroles atbalsta likuma V nodaļu šāds nelikumīgs valsts atbalsts ir jāatgūst no atbalsta saņēmēja kopā ar soda procentiem.

Papildināt informatīvo ziņojumu ar informāciju 13. lapaspusē "Zemes maiņa", ka zemes maiņas rezultātā zemes īpašniekam tiek piedāvāts līdzvērtīgs zemes gabals, tādēļ valsts atbalsta nosacījumi nav attiecināmi. Ņemt vērā, ja zeme no zemes īpašniekiem tiks piešķirts vērtīgāks zemes gabals, zemes vērtības starpība zemes īpašniekam tiks uzskatīts par valsts atbalstu. Ja valsts atbalsts tiks piešķirts un izmaksāts neievērojot valsts atbalsta normas, šāds valsts atbalsts ir uzskatāms par nelikumīgi piešķirtu valsts atbalstu. Šādam nelikumīgi piešķirtam valsts atbalstam ir negatīvas sekas, jo saskaņā ar Komercdarbības un kontroles atbalsta likuma V nodaļu, šāds nelikumīgs valsts atbalsts ir jāatgūst no atbalsta saņēmēja kopā ar soda procentiem.

Ieviešot zemes maiņu kā kompensācijas veidu, tas būs jāsalāgo ar valsts atbalsta nosacījumiem. Atbalsta nosacījumi nav attiecināmi, ja zemes īpašniekam tiek piedāvāts līdzvērtīgs zemes gabals. Bet, ja zemes īpašniekiem tiks piešķirts vērtīgāks zemes gabals, zemes vērtības starpība zemes īpašniekam tiks uzskatīts par valsts atbalstu, kuru piešķirot jāievēro Komercdarbības un kontroles atbalsta likuma nosacījumi.
 

Lai nemaldinātu potenciālos atbalsta saņēmējus, lūdzam atbilstoši precizēt informatīvajā ziņojumā  12. lapaspusē "Priekšlikumi esošo kompensāciju veidu pilnveidošanai" teikumu: "Būtu jāveic ikgadējās atbalsta likmes par kailcirtes ierobežojumu aprēķināšanas metodikas aktualizācija, kas varētu rezultēties ar ikgadējās atbalsta likmes par kailcirtes ierobežojumu palielinājumu". Teikums jāprecizē, ka ikgadējā atbalsta likme par kailcirtes ha saskaņā ar Komisijas 2022. gada 14. decembra Regulas (ES) 2022/2472, ar kuru,  piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, dažu kategoriju atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu (Dokuments attiecas iz EEZ) 45. panta 5. punktu nepārsniedz 200 euro par ha.

-

Papildināt informatīvo ziņojumu ar informāciju 12. lapaspusē "Priekšlikumi esošo kompensāciju veidu pilnveidošanai", ka zeme, kas tiek iegādāta dabas lieguma zonās tiek iegādāta no zemes īpašniekiem par tirgus cenu, līdz ar to valsts atbalsta nosacījumi nav attiecināmi.
Ņemt vērā, ja zeme no zemes īpašniekiem tiks iegādāta virs tirgus cenas tas zemes īpašniekam tiks uzskatīts par valsts atbalstu. Ja valsts atbalsts tiks piešķirts un izmaksāts neievērojot valsts atbalsta normas, šāds valsts atbalsts ir uzskatāms par nelikumīgi piešķirtu valsts atbalstu. Šādam nelikumīgi piešķirtam valsts atbalstam ir negatīvas sekas, jo saskaņā ar Komercdarbības un kontroles atbalsta likuma V nodaļu, šāds nelikumīgs valsts atbalsts ir jāatgūst no atbalsta saņēmēja kopā ar soda procentiem.

-

LVM ieskatā Protokollēmuma 5. punkta neskaidrais formulējums neļauj uztvert teikumā pausto domu. Nav saprotama teikuma daļa: ”izstrādāt mežaudzes vērtības kompensāciju vienreizēja maksājuma veidā”. Lūgums precizēt, ja šeit, iespējams, domāta kompensāciju noteikšanas metodika un finansējuma avoti.

-

LVM sniedz iebildumu par Protokollēmuma 7. punktu, pamatojoties uz turpmāko:

1. Saimnieciskās darbības ierobežojumu kompensācijas pienākums ir tiešs valsts pienākums, jo šāda veida ierobežojumu atsevišķu privātpersonu tiesībām ieviešana ir saistāma ar virkni būtisku nosacījumu izpildi – šādiem ierobežojumiem jābūt noteiktiem ar likumu, tiem ir jābūt leģitīmiem, samērīgiem, u.c.

2. Šajā sakarā ir pieņemts un spēkā esošs likums “Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās”, kurš pieņemts, ievērojot iepriekš minētos kritērijus, un kurš citu starpā likuma 2. pantā “Kompensācijas veidi un avoti” tieši nosaka, ka saimnieciskās darbības ierobežojumi ir kompensējami ikgadējo atbalsta maksājumā veidā, šādus maksājumu atkarībā no situācijas finansējot no valsts vai pašvaldības budžeta, vai īpaši iezīmētiem Eiropas Savienības (turpmāk - ES) fondu līdzekļiem. Savukārt minētā likuma 4. pants paredz, ka par kompensācijām atbildības iestādes ir Dabas aizsardzības pārvalde vai attiecīgā pašvaldība, savukārt ES fondu gadījumā – atbildīgās iestādes noteiktas attiecīgo fondu apguves normatīvajos aktos.

3. LVM ir valsts kapitālsabiedrība, kas nodibināta valsts meža īpašumu pārvaldīšanai un apsaimniekošanai, atbilstoši Ministru kabineta 24.09.1999. rīkojumam Nr. 453 "Par valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” izveidošanu". Saskaņā ar tai deleģētajām funkcijām, kapitālsabiedrība nevar pārvaldīt vai nomāt privātpersonām piederošus meža īpašumus, maksāt nomas maksu vai kompensēt citiem zemes īpašniekiem uzliktos zemes apsaimniekošanas ierobežojumus.
Spēkā esošo normatīvo aktu tvērumā LVM nav un nevar būt par tiešu kompensāciju izmaksu avotu vai mehānisma daļu.
LVM iesaiste kompensējošo mehānismu realizācijā iespējama pie nosacījuma, ja blakus citiem kritērijiem, kuru iestāšanās nepieciešama, lai noteiktu saimnieciskās darbības ierobežojumus, kā arī kuri piemērojami, lai personai rastos tiesības saņemt kompensāciju, LVM kompensējošo mehānismu realizācijas ietvaros gūst samērīgu labumu – iegūst īpašuma tiesības uz apgrūtinātajiem īpašumiem, kā arī gūst papildus avotu šādu kompensējošo mehānismu radīto izdevumu segšanai. Taču šādā gadījumā tas ir savstarpēji saistītu pasākumu komplekss, kas sastāv no sekojošiem soļiem:
3.1. Normatīvajos aktos tiek nostiprināts princips, ka saimnieciskās darbības ierobežojumu noteikšana saistībā ar biotopu kartēšanu vai aizsargājamo teritoriju izveidi, pārveidi, vai palielināšanu, ir darbība, kas tiek veikta sabiedriskā labuma vajadzībām;
3.2. Tiek veikti grozījumi likumā “Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās” pārskatot mehānismu, kas paredz iespēju valstij iegādāties zemes platības aizsargājamās teritorijās, nosakot, ka šo funkciju var realizēt arī valsts deleģēto funkciju veicējs;
3.3. Ministru kabinets uzdod Zemkopības ministrijai noteikt valsts deleģēto funkciju veicēju aizsargājamo teritoriju īpašumu vai ar biotopiem apgrūtināto īpašumu sabiedriskā labuma vajadzībām pircēju;
3.4. Zemkopības ministrija, pieņemot lēmumu nosaka, ka valsts deleģēto funkciju aizsargājamo teritoriju īpašumu vai ar biotopiem apgrūtināto īpašumu sabiedriskā labuma vajadzībām atpirkšanu veic LVM, tālāk pieņemot arī LVM vienīgā akcionāra lēmumu un koriģējot gaidu vēstules saturu;
3.5. Papildus Zemkopības ministrijai un Ministru kabinetam nepieciešams ieviest LVM kompensējošus pasākumus, kas realizējami vienlaicīgi ar citu normatīvo aktu pilnveidi un deleģējuma piešķiršanu, lai nodrošinātu, ka koku ciršana tiek ierobežota tikai atbilstoši īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, mikroliegumu un aizsargjoslu apsaimniekošanas regulējošo tiesību aktos noteiktajiem ierobežojumiem:
- Ministru kabineta rīkojumā “Par koku ciršanas maksimālo apjomu galvenajā cirtē 2026.-2030. gadam”, tam pievienotajā izziņā un anotācijā netiek ierobežota koku ciršana ES nozīmes biotopos;
- Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekts, kas pievienots informatīvajam ziņojumam “Par aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas rezultātiem un tālāko rīcību aizsargājamo biotopu labvēlīgas aizsardzības stāvokļa nodrošināšanas un tautsaimniecības nozaru attīstības interešu sabalansēšanai”, tiek aktualizēts, ņemot vērā LVM iebildumus;
- Tiek veiktas izmaiņas Sugu un biotopu aizsardzības likuma 11. un 12. pantā, lai koku ciršanai, kurai saņemts apliecinājums saskaņā ar Meža likumu un saistītajiem Ministru kabineta noteikumiem, nevar tikt atzīta par īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu postīšanu;
- Lai mazinātu nesamērīgu administratīvo slogu saimnieciskās darbības realizēšanai, tiek veiktas izmaiņas likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” un saistošajos Ministru kabineta noteikumos atbilstoši vairākkārt nosūtītajiem LVM ierosinājumiem;
- Nepieciešams izstrādāt šādu īpašumu vērtības noteikšanas mehānismu;
- Noteikt īpašumu iegādei nepieciešamo finansējuma apjomu, paredzot par attiecīgo daļu samazināt dividenžu apjomu.

-

Nepieciešams precizēt 6 .lpp  septīto rindkopu, paskaidrojot, ka izmaksājamo kompensāciju likmes noteiktas MK noteikumu Nr.197 82. un 90. punktā, kur par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem noteiktas šādas ikgadējo maksājumu likmes ir noteiktas par par vienu atbalsttiesīgās platības hektāru.

 

“Izmaksājamo kompensāciju likmes noteiktas MK noteikumu Nr.197 82. un 90. punktā, kur par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem noteiktas šādas ikgadējo maksājumu likmes par vienu atbalsttiesīgās platības hektāru:”

 

1) Lūdzu, uzskatāmības labad, iekļaut pie tabulām nr.1 un nr.2 atsauci uz konkrētu gadu, kura dati ir atspoguļoti tabulās.
2) Lūdzu papildināt tabulu nr.4 ar papildus ailīti un datiem par 2023. gadu, kur platība jānorāda 50 629 ha, bet summa 5 932 000 eur.
3) Izskatīt iespēju papildināt ziņojumu ar jaunu priekšlikumu, kas noteiktu papildus iespējas arī Ministru kabinetam īpašos gadījumos lemt par tādu kompensāciju piešķiršanas gadījumiem meža īpašniekam, kas iziet ārpus šobrīt noteiktā regulējuma. Piemēram, ja aprobežotā platība vai vienība ir būtiska dabas vērtību saglabāšanai visplaškajā tās nozīmē, bet tās maksimālā platība vai kāds cits kritējis neizpilda minimālās prasības. 
4) Lai mazinātu administratīvo slogu pusēm un padarītu ātrāku finansējuma izmaksu atbalsta pretendentiem, izksatīt iespēju noteikt, ka perspektīvē ikgadējie platību maksājumi no ES Fondiem, var tikt maksāti kā viena maksimāli pieļaujamā atbalsta likme t.i. 200 euro par hektāru, kā paredz attiecīgā Eiropas Komisijas 2022. gada 14. decembra Regula 2022/2472, neatkarīgi no noteiktajiem saimnieciskā aprobežojuma veida. Līdzīga pieeja jau ir  tikusi īstenota daudzgadu finanšu shēmas 2007-2013 ietvaros. 

-

Informatīvo ziņojuma 12. lapaspusē "Priekšlikumi esošo kompensāciju veidu pilnveidošanai" dzēst atsauci uz Komisijas 2014. gada 25. jūnija Regulu (ES) Nr.  702/2014, ar kuru konkrētas atbalsta kategorijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, jo ši regula ir zaudējusi spēku.

-

AS "Latvijas valsts meži" (turpmāk - LVM) rosina tehnisku precizējumu Ministru kabineta sēdes protokollēmuma (turpmāk - Protokollēmums) 4. punktā, vārdu "atbilstošos" aizstājot ar vārdu "atbilstošo".

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju, Zemkopības ministriju un Tieslietu ministriju līdz 2025. gada 1. septembrim izstrādāt zemes maiņas mehānismu, tai skaitā izstrādājot kritērijus zemes maiņas piemērošanai (kādos gadījumos, iesaistītās institūcijas un citi nosacījumi), iesniedzot izskatīšanai Ministru kabinetā atbilstošo normatīvo aktu projektu (projektus).
 

LVM rosina tehnisku precizējumu Protokollēmuma 6. punktā, vārdu "saglabāšanas" aizstājot ar vārdu "saglabāšanā".

6. Klimata un enerģētikas ministrijai sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju un Zemkopības ministriju izvērtēt iespēju izstrādāt atbalsta programmu zemes īpašniekiem, veicinot zemes īpašnieku iesaisti bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un klimata mērķu sasniegšanā.