Atzinums

Anotācijā Tieslietu ministrijas ieskatā pamatoti norādīts, ka "kopumā, vērtējot Nekustamā īpašuma izbūves kārtību, tā neiegūst juridisku skaidrojumu, jo:
- Nekustamā īpašuma būvdarbu procesa īstenošana ir veikta, balstoties uz attiecīgā zemesgabala apakšnomas tiesībām;
- savukārt, skatot Civillikuma 968.pantu, kas noteic, ka uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu, un konstatējot, ka Nekustamais īpašums zemesgrāmatā ir ierakstīts kā atsevišķs patstāvīgs ēku (būvju) nekustamais īpašums, lietā būtu jābūt pieejamiem pierādījumiem par kāda no likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 14.panta pirmajā daļā (atbilstoši redakcijai uz Nekustamā īpašuma izbūves brīdi) uzskaitīto nosacījumu iestāšanos, proti, par ēkas cēlēja atrašanos ar zemes īpašnieku kādā sevišķā tiesiskā attiecībā;
- starp zemes īpašnieku - Rīgas valstspilsētas pašvaldību - un Īpašnieku noslēgtā Zemes nomas līguma mērķis ir Nekustamā īpašuma uzturēšanu, nevis tā izbūve".
Anotācijā arī norādīts, ka atsavināmās būves "īpašuma tiesību iegūšanas tiesiskā pamata izvērtēšanas nepieciešamības ietvaros, Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības koordinācijas nodaļas prokurores 2021.gada 24.augusta situācijas izvērtējumā secināts, ka īpašuma tiesību iegūšanu pierādošo darījumu apstrīdēšanai un īpašuma prasībai ir iestājies noilgums, un līdz ar to, veikt pārbaudi par īpašuma tiesību iegūšanas un nostiprināšanas zemesgrāmatā tiesiskumu nav pamata. Tādējādi Nekustamā īpašuma piederība Īpašniekam nav apstrīdama un Nekustamā īpašuma atsavināšanas procesa gaitā pārliecību par īpašuma tiesībām sniedz īpašuma tiesību nostiprinājuma ieraksts zemesgrāmatā".
Norādām, ka arī ņemot vērā minēto prokurores viedokli, Tieslietu ministrijas ieskatā tomēr prasības celšana tiesā un tādas prasības izskatīšana, kuras ietvaros varētu tikt vērtēts būvju tiesiskais statuss, šobrīd nav izslēgta, jo varētu uzskatīt, ka atsavināmā būve aizskar zemes īpašnieka tiesības, piemēram, valdīt un lietot savā īpašumā esošo zemi pēc saviem ieskatiem. Šādas zemes īpašnieka tiesības ir aizsargājamas jebkurā brīdī, kamēr vien aizskārums turpinās, turklāt tiesā risinot jautājumu par šo tiesību aizsardzību pastarpināti būtu jāatrisina arī jautājums par būves statusu. Ņemot vērā minēto, lūdzam anotāciju papildināt ar izvērtējumu, kādēļ tomēr izvēlēta pieeja būvi atsavināt, nevis celt prasību tiesā.
 

-

No rīkojuma projektam pievienotajiem paskaidrojošajiem dokumentiem secināms, ka konkrētajā atsavināšanas procesā bijis ilgstošs un komplicēts atsavināmā nekustamā īpašuma tirgus vērtības noteikšanas process, taču tas gandrīz nemaz nav atspoguļots anotācijā un arī no paskaidrojošajiem dokumentiem to ir salīdzinoši sarežģīti izvērtēt, turklāt atsavināmā nekustamā īpašuma noteiktā tirgus vērtība vērtēšanas procesā vairākkārt mainījusies. Šī iemesla dēļ Tieslietu ministrijas ieskatā anotācijā tomēr nepieciešams izvērstāks skaidrojums par atsavināmā nekustamā īpašuma tirgus vērtības noteikšanas procesu un pamatojumu sākotnējā novērtējumā veiktajām aktualizācijām/papildinājumiem, kā arī papildus pievienot rīkojuma projekta paskaidrojošajiem dokumentiem ar to saistītos dokumentus.

Vienlaikus turpmākiem atsavināšanas procesiem vēlamies norādīt uz atsevišķām šīs atsavināšanas ietvaros sagatavotajos dokumentos konstatētajām nepilnībām, kas var radīt neskaidrības par procesa un tajā pieņemto lēmumu atbilstību normatīvajiem aktiem. Vēlamies gan piebilst, ka Tieslietu ministrija saprot, ka šie dokumenti nav Satiksmes ministrijas sagatavoti dokumenti, tomēr tā kā Satiksmes ministrija tās īstenotajos atsavināšanas procesos uzskatāma par atbildīgo par atsavināšanas procesu kopumā, lūdzam novērst šādas un līdzīgas nepilnības gadījumos, kad tas ir iespējams. Piemēram, anotācijā atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 "Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu" 31. punktam norādīts, ka īpašnieka izvēlētā sertificētā nekustamā īpašuma vērtētāja vērtējums Ministru kabineta 2011.gada 15.marta noteikumu Nr.204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo īpašumu” 31. punkta kārtībā atzīts par neatbilstošu normatīvo aktu prasībām un par nepiemērojamu sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšana procesā. Taču LĪVA savā 08.06.2020. atzinumā Nr. 24 ir norādījusi, ka nekustamā īpašuma īpašnieka izvēlētā sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja sagatavotais atsavināmā nekustamā īpašuma tirgus vērtības novērtējums neatbilst uz normatīvo aktu prasībām balstītajām LĪVA apstiprinātajām Metodiskajām rekomendācijām taisnīgas atlīdzības noteikšanai par sabiedrības vajadzībām atsavināmiem nekustamiem īpašumiem projekta Rail Baltica vajadzībām.  Konkrētajā gadījumā Tieslietu  ministrijas ieskatā būtisks aspekts ir tas, ka biedrības „Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācija” metodiskās rekomendācijas nav uzskatāmas par normatīvo aktu, bet gan, kā norādīts, piemēram, Metodiskajās rekomendācijās taisnīgas atlīdzības noteikšanai par sabiedrības vajadzībām atsavināmiem nekustamiem īpašumiem projekta Rail Baltica vajadzībām - "atspoguļo visiem sertificētajiem nekustamo īpašumu vērtētājiem saistošu biedrības „Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācija” viedokli par ar taisnīgas atlīdzības noteikšanu par sabiedrības vajadzībām atsavināmiem nekustamiem īpašumiem projekta Rail Baltica vajadzībām, saistītajiem jautājumiem".
Tāpat arī 2022. gada 25. februāra novērtējuma aktualizācijas 3. lpp. kā secinājums norādīts, ka "taisnīga atlīdzība par Sabiedrības vajadzībām atsavināmā nekustamā īpašuma - ēkas Centrāltirgus iela 4, Rīga (kadastra Nr. 0100 504 0019) atsavināšanu 2022. gada 25. februārī aprēķināta 390 500 EUR (Trīs simti deviņdesmit tūkstoši pieci simti euro)". Tieslietu ministrija norāda, ka saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē atsavināšanas procesu, taisnīgu atlīdzību par atsavināmo nekustamo īpašumu nosaka institūcija, bet sertificēts nekustamo īpašumu vērtētājs - nekustamā īpašuma tirgus vērtību.

-

Anotācijā norādīts, ka īpašnieka pieteiktie zaudējumi ir vērtēti un uzskaitīti Satiksmes ministrijas 2022. gada 13. aprīļa lēmumā Nr.03.1-14/1186, tomēr minētais lēmums nav pievienots paskaidrojošajiem dokumentiem. Ņemot vērā tā būtisko nozīmi atsavināšanas procesā, kā arī ierasto praksi, lūdzam pievienot minēto lēmumu rīkojuma projekta paskaidrojošajiem dokumentiem.
 

-

Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projekta "Par nekustamā īpašuma Prāgas ielā 1, Rīgā, daļas pirkšanu projekta “Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu” īstenošanai" (tiesību akta lietas ID: 22-TA-958) saskaņošanā izteikto Finanšu ministrijas priekšlikumu, pamatojoties uz kuru attiecīgais rīkojuma projekts tika precizēts, norādot tajā pamatojošo tiesību normu, ierosinām papildināt rīkojuma projekta 1. punktu ar atsauci uz Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 9. panta pirmo daļu.

-

Ņemot vērā, ka anotācijā tiek lietots gan apzīmējums "patstāvīgs ēku (būvju) nekustamais īpašums", gan "pastāvīgs ēku (būvju) nekustamais īpašums", lūdzam visā anotācijā lietot vienādu apzīmējumu, kas korekti pauž lietotā apzīmējuma būtību - "patstāvīgs ēku (būvju) nekustamais īpašums".

-