Atzinums

Projekta ID
21-TA-18
Atzinuma sniedzējs
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Atzinums iesniegts
15.09.2021.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Informatīvais ziņojums
Priekšlikums
Precizēt 10. - 12.lpp iekļauto informāciju: Reģionālās attīstības politikas komiteja (Regional Development Policy Committee[JB1] )
VARAM pārstāvis piedalās Reģionālās attīstības politikas komitejas klātienes sanāksmēs un attālinātajās sanāksmēs, kas sniedz iespējas apmainīties ar labo praksi tādās jomās kā ekonomiskās izaugsmes veicināšana reģionos, t.sk. inovatīvi pārvaldes risinājumi, atbalsta instrumenti ekonomikas veicināšanai reģionālajā un vietējā līmenī, prasmju attīstīšanai, kapacitātes celšana vietējo pašvaldību un reģionu speciālistiem ilgtspējīgas teritoriju attīstības plānošanā un īstenošanā, kā arī teritoriju attīstības analīze, monitorings, datu pieejamība.
Pārskata periodā ir notikusi attālināta Reģionālās attīstības politikas komitejas sanāksme (2021. gada 5. – 6. maijā), kurā  tika diskutēts par Covid-19 krīzes pārvaldību dažādos līmeņos, t.sk. atjaunošanas stratēģijām, reģionu pāreju uz klimatneitralitāti, publiskā sektora inovācijām pilsētās, komitejas komunikācijas stratēģiju utt. Nākamā OECD Reģionālās attīstības politikas komitejas sanāksme plānota 2021. gada novembrī.
Prioritārie virzieni Latvijas sadarbībai ar Reģionālās attīstības politikas komiteju ir:
ekonomiskās izaugsme veicināšana vietējās pašvaldībās un reģionos, t.sk.: darbaspēka piesaiste reģionos ārpus galvaspilsētas (īres mājokļu pieejamība reģionos kā priekšnoteikums reģionālajai attīstībai; pašvaldību atbalsts mājokļu pieejamībai un īres mājokļu attīstībā);
administratīvi teritoriālās struktūras pilnveidošana, veidojot pašvaldības ap attīstības centru funkcionālo teritoriju (jeb ikdienas svārstmigrāciju), sekmējot pilsētu un lauku mijiedarbību;
teritoriālās attīstības analīze, t.sk. attīstības centru potenciāla reģionālajā attīstībā, ietekmes un pašvaldību administratīvo robežu noteikšanā novērtēšanai;
pakalpojumu pieejamības nodrošināšana, ņemot vērā demogrāfiskos izaicinājumus, t.sk. viedās pašvaldības, izmantojot digitālos risinājumus, reģionālās mobilitātes uzlabošana;
kapacitātes celšana vietējo pašvaldību un reģionu speciālistiem ilgtspējīgā teritoriju attīstības plānošanā un īstenošanā, t.sk. klimata pārmaiņas, pakalpojumu efektivitāte;
reģionālā nodokļu fonda veidošana pašvaldībām (IIN un pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas pilnveidošana jaunu ieņēmumu jeb pieauguma efektīvākai izmantošanai).

Vietējās ekonomikas un nodarbinātības attīstības programmas (Local Employment and Economic Development – LEED)
VARAM pārstāvis piedalās LEED vadītās komitejas klātienes sanāksmēs un attālinātajās sanāksmēs, kas sniedz iespējas apmainīties ar labo praksi tādās jomās kā ekonomiskās izaugsmes veicināšana reģionos, t.sk. inovatīvi pārvaldes risinājumi, atbalsta instrumenti ekonomikas veicināšanai reģionālajā un vietējā līmenī, prasmju attīstīšanai, kapacitātes celšana vietējo pašvaldību un reģionu speciālistiem ilgtspējīgas teritoriju attīstības plānošanā un īstenošanā, kā arī teritoriju attīstības analīze, monitorings, datu pieejamība.
Pārskata periodā ir notikusi attālināta OECD LEED sanāksme (2021. gada aprīlī), kur tika skatīti jautājumi par darba tirgus situāciju vietējā līmenī Covid-19 ietekmē, atbalstu jauniešiem un iekļaujošai uzņēmējdarbībai Covid-19 apstākļos, sociālās ekonomikas attīstību, kultūras ietekmi vietējā attīstībā u.c. Nākamā notiks 2021. gada 9.-10. novembrī.
Prioritārie virzieni Latvijas sadarbībai ar LEED ir:
ekonomiskās izaugsme veicināšana vietējās pašvaldībās un reģionos, t.sk.: darbaspēka piesaiste reģionos ārpus galvaspilsētas (īres mājokļu pieejamība reģionos kā priekšnoteikums reģionālajai attīstībai; pašvaldību atbalsts mājokļu pieejamībai un īres mājokļu attīstībā);
administratīvi teritoriālās struktūras pilnveidošana, veidojot pašvaldības ap attīstības centru funkcionālo teritoriju (jeb ikdienas svārstmigrāciju), sekmējot pilsētu un lauku mijiedarbību;
teritoriālās attīstības analīze, t.sk. attīstības centru potenciāla reģionālajā attīstībā, ietekmes un pašvaldību administratīvo robežu noteikšanā novērtēšanai;
pakalpojumu pieejamības nodrošināšana, ņemot vērā demogrāfiskos izaicinājumus, t.sk. viedās pašvaldības, izmantojot digitālos risinājumus, reģionālās mobilitātes uzlabošana
kapacitātes celšana vietējo pašvaldību un reģionu speciālistiem ilgtspējīgā teritoriju attīstības plānošanā un īstenošanā, t.sk. klimata pārmaiņas, pakalpojumu efektivitāte;
reģionālā nodokļu fonda veidošana pašvaldībām (IIN un pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas pilnveidošana jaunu ieņēmumu jeb pieauguma efektīvākai izmantošanai).
 [JB1]Ierosinu apvienot info par Reģionālās attīstības komiteju un LEED, jo sanāk atkārtoties – prioritārie sadarbības virzieni ir identiski
Piedāvātā redakcija

Piedāvātā teksta redakcija: Reģionālās attīstības politikas komiteja (Regional Development Policy Committee[JB1] ) un Vietējās ekonomikas un nodarbinātības attīstības programmas (Local Employment and Economic Development – LEED)
VARAM pārstāvis piedalās Reģionālās attīstības politikas komitejas un LEED klātienes un attālinātajās sanāksmēs, kas sniedz iespējas apmainīties ar labo praksi tādās jomās kā ekonomiskās izaugsmes veicināšana reģionos, t.sk. inovatīvi pārvaldes risinājumi, atbalsta instrumenti ekonomikas veicināšanai reģionālajā un vietējā līmenī, prasmju attīstīšanai, kapacitātes celšana vietējo pašvaldību un reģionu speciālistiem ilgtspējīgas teritoriju attīstības plānošanā un īstenošanā, kā arī teritoriju attīstības analīze, monitorings, datu pieejamība.
Pārskata periodā ir notikusi attālināta Reģionālās attīstības politikas komitejas sanāksme (2021. gada 5. – 6. maijā), kurā  tika diskutēts par Covid-19 krīzes pārvaldību dažādos līmeņos, t.sk. atjaunošanas stratēģijām, reģionu pāreju uz klimatneitralitāti, publiskā sektora inovācijām pilsētās, komitejas komunikācijas stratēģiju utt. Nākamā OECD Reģionālās attīstības politikas komitejas sanāksme plānota 2021. gada novembrī.
Pārskata periodā ir notikusi attālināta OECD LEED sanāksme (2021. gada aprīlī), kur tika skatīti jautājumi par darba tirgus situāciju vietējā līmenī Covid-19 ietekmē, atbalstu jauniešiem un iekļaujošai uzņēmējdarbībai Covid-19 apstākļos, sociālās ekonomikas attīstību, kultūras ietekmi vietējā attīstībā u.c. Nākamā sanāksme notiks 2021. gada 9.-10. novembrī.
Prioritārie virzieni Latvijas sadarbībai ar Reģionālās attīstības politikas komiteju un LEED ir:
ekonomiskās izaugsmes veicināšana vietējās pašvaldībās un reģionos, t.sk. darbaspēka piesaiste reģionos ārpus galvaspilsētas (īres mājokļu pieejamība reģionos kā priekšnoteikums reģionālajai attīstībai; pašvaldību atbalsts mājokļu pieejamībai un īres mājokļu attīstībā);
administratīvi teritoriālās struktūras pilnveidošana, veidojot pašvaldības ap attīstības centru funkcionālo teritoriju (jeb ikdienas svārstmigrāciju), sekmējot pilsētu un lauku mijiedarbību;
teritoriālās attīstības analīze, t.sk. attīstības centru potenciāla ietekmes novērtēšanai;
pakalpojumu pieejamības nodrošināšana, ņemot vērā demogrāfiskos izaicinājumus, t.sk. viedās pašvaldības, izmantojot digitālos risinājumus, reģionālās mobilitātes uzlabošana;
kapacitātes celšana vietējo pašvaldību un reģionu speciālistiem ilgtspējīgā teritoriju attīstības plānošanā un īstenošanā, t.sk. klimata pārmaiņas, pakalpojumu efektivitāte;
reģionālā nodokļu fonda veidošana pašvaldībām (IIN un pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas pilnveidošana jaunu ieņēmumu jeb ieņēmumu pieauguma efektīvākai izmantošanai).


 
2.
Informatīvais ziņojums
Priekšlikums
1. Precizēt  Informatīvā ziņojuma sadaļā Vide 9.lpp rakstīto:  OECD tīmekļa vietnē pieejams Vides pārskats "ķīm", kas apkopo valstu, t.sk. Latvijas, datus par 15 vides indikatoriem. Arī pārskatā “Regional Outlook 2021” ir sadaļa par Latvijas progresu virzībā uz nulles emisijām (Country notes: Latvia. Progress in the net zero transition).

2. Precizēt Infomatīvā ziņojuma 10.lpp 1 paragrāfā rakstīto: 2021. gadā ir uzsākts pilotprojekts “Starptautiskā rīcības programma klimata jomā” (International Programme for Action on Climate, turpmāk – IPAC). IPAC finansēšanas nolūkā Latvija ir piekritusi lēmumam par brīvprātīgo iemaksu OECD budžetā, kas 2021.  – 2022. gada perioda  plānota 15 000 EUR gadā. 2021. gada 6. jūlijā Ministru kabinets (turpmāk – MK) pieņēma informatīvo ziņojumu „Par dalību Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Starptautiskās rīcības programmas klimata jomā (turpmāk – IPAC) un Eiropas Plastmasas pakta ietvaros”. VARAM ir iesaistījies IPAC Līderības grupā. Tāpat VARAM eksperts ir iesaistījies IPAC ietvaros izveidotās Tehniskās ekspertu grupas (TEG) darbā, kas ietver 2021. gada nodevumu (saīsinātais indikatoru sarakstu (Set of indicators) un IPAC indikatoru paneļa (IPAC Dashboard) sagatavošanu līdz OECD Ministru padomes sēdei š.g. 7.-8.oktobrī un ANO Klimata pārmaiņu konferences (COP26) sanāksmei Glāzgovā š.g. rudenī. Šī ir iespēja Latvijai izmantot IPAC ieguvumus, lai veiksmīgāk virzītos klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu un Parīzes vienošanos.

3. Precizēt infomatīvā ziņojuma 13. - 14.lpp rakstīto: Atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā dotajam uzdevumam par administratīvo reģionu izveidi tika sagatavots un 10.12.2020 iesniegts izskatīšanai MK konceptuāls ziņojums “Par administratīvo reģionu izveidi”. Taču nav politiskā vienošanās par jēgpilno funkciju nodošanu administratīvajiem reģioniem. Reģionu darbības pilnveidošana tiek risināts pakāpeniski, t.sk. ir sagatavoti MK noteikumi "Noteikumi par plānošanas reģionu teritorijām", izskatīti MK 22.06.2021. 2021. gada jūnijā VARAM sagatavoja prioritāro pasākumu “Atbalsts plānošanas reģioniem funkciju izpildei”, no 2022. gada paredzot ikgadēju finansējuma piesaisti reģioniem 624 000 EUR apmērā.
Saeimā 2021. gada 22. aprīlī 1. lasījumā pieņemts likumprojekts “Pašvaldību likums”, kas citastarp paredz jaunus mehānismus pašvaldības darba caurskatāmības un tiesiskuma uzlabošanai. Tai skaitā likumprojektā kā obligāta prasība pašvaldībām ir iekšējās kontroles sistēmas izveidošana, bet no 2023. gada – iekšējā audita sistēmas izveidošana pārvaldības, risku vadības un kontroles novērtēšanai ar mērķi nodrošināt pašvaldības efektīvu darbību.
VARAM īsteno administratīvi teritoriālo reformu, kuras mērķis ir izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, lai pašvaldības spētu nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, kā arī spētu sniegt iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām.
Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021. - 2027. gadam iekļauts uzdevums “Atbalsts reģionālajiem projektiem - reģionālo projektu programmas izveide”, kas paredz nacionālā līmenī veidot reģionālo projektu programmu, piešķirot līdzekļus uzņēmējdarbības atbalsta projektiem, kā arī pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanai. Savukārt uzdevums “Pašvaldību finanšu sistēmas pilnveidošana”, nosaka, ka daļu no piešķirtā finansējuma pašvaldībām ir jāizlieto uzņēmējdarbības vai sniegto pakalpojumu efektivitātes veicināšanai.
 
4. Precizēt Informatīvā ziņojuma 14.lpp rakstīto Latvija ir saņēmusi virkni rekomendāciju no OECD ekspertiem attiecībā uz ķīmisko vielu pārvaldību, nepieciešamību uzlabot vides nodokļu efektivitāti integrētāku piekrastes zonu pārvaldību, atkritumu apsaimniekošanu un pārstrādi, notekūdeņu un kanalizācijas sistēmu, kā arī vides statistiku un monitoringa sistēmu. Pārskata periodā, atsaucoties uz ieteikumiem, ir veikti šādi pasākumi.

5. Precizēt Informatīvā ziņojuma 15.lpp pēdējā rindkopā rakstīto: Piekrastes plānojuma īstenošana notiek, piesaistot valsts budžeta, pašvaldību un ārvalstu finanšu avotu finansējumu.

6. Precizēt Infomatīvā ziņojuma 31.lpp rakstīto: Vide
Piedāvātā redakcija
1. Piedāvātā redakcija:  Informatīvais ziņojums 9.lpp :  OECD tīmekļa vietnē pieejams Vides pārskats, kas apkopo valstu, t.sk. Latvijas, datus par 15 vides indikatoriem. Arī pārskatā “Regional Outlook 2021” ir sadaļa par Latvijas progresu virzībā uz nulles emisijām (Country notes: Latvia. Progress in the net zero transition).
2. Piedāvātā redakcija: Infomatīvā ziņojums (10.lpp) – 1.paragrāfs.
2021. gadā ir uzsākts pilotprojekts “Starptautiskā rīcības programma klimata jomā” (International Programme for Action on Climate, turpmāk – IPAC). IPAC finansēšanas nolūkā Latvija ir piekritusi lēmumam par brīvprātīgo iemaksu OECD budžetā, kas 2021.  – 2022. gada perioda  plānota 15 000 EUR gadā. 2021. gada 6. jūlijā Ministru kabinets (turpmāk – MK) pieņēma informatīvo ziņojumu „Par dalību Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Starptautiskās rīcības programmas klimata jomā (turpmāk – IPAC) un Eiropas Plastmasas pakta ietvaros”. VARAM ir iesaistījies IPAC Līderības grupā.
IPAC darbību nosaka 2021. gada 7. aprīļa OECD Padomes atjaunotie priekšlikumi, kuros saskaņā ar OECD Padomes noteikto, kā arī ar š.g. 20. aprīļa OECD Padomes lēmumu IPAC īstenošanas darbību pārraudzīs Horizontālā projekta Komiteju līderības grupa. IPAC moduļa ietvaros ir izveidota Tehnisko ekspertu grupa (turpmāk – TEG) ar dalībvalstu ekspertu piedalīšanos uz brīvprātības principa. Latvija kā koordinējošo ekspertu dalībai TEG ir nozīmējusi VARAM pārstāvi.  2021.gada TEG uzdevums ietver 2021. gada nodevumu (saīsinātais indikatoru sarakstu (Set of indicators) un IPAC indikatoru paneļa (IPAC Dashboard) sagatavošanu līdz OECD Ministru padomes sēdei š.g. 5.-6.oktobrī un ANO Klimata pārmaiņu konferences (COP26) sanāksmei Glāzgovā š.g. novembrī. Šī ir iespēja Latvijai izmantot IPAC ieguvumus, lai veiksmīgāk virzītos uz klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu un Parīzes nolīguma izpildi.

3. Piedāvātā redakcija Infomatīvais ziņojums 13. - 14.lpp: Atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā dotajam uzdevumam par administratīvo reģionu izveidi tika sagatavots un 10.12.2020 iesniegts izskatīšanai MK konceptuāls ziņojums “Par administratīvo reģionu izveidi”. Taču nav politiskā vienošanās par jēgpilno funkciju nodošanu administratīvajiem reģioniem. Reģionu darbības pilnveidošana tiek risināta pakāpeniski, t.sk. ir sagatavoti MK noteikumi "Noteikumi par plānošanas reģionu teritorijām", izskatīti MK 22.06.2021. 2021. gada jūnijā VARAM sagatavoja prioritāro pasākumu “Atbalsts plānošanas reģioniem funkciju izpildei”, no 2022. gada paredzot ikgadēju finansējuma piesaisti reģioniem 624 000 EUR apmērā.
Saeimā 2021. gada 22. aprīlī 1. lasījumā pieņemts likumprojekts “Pašvaldību likums”, kas citastarp paredz jaunus mehānismus pašvaldības darba caurskatāmības un tiesiskuma uzlabošanai. Tai skaitā likumprojektā kā obligāta prasība pašvaldībām ir iekšējās kontroles sistēmas izveidošana, bet no 2023. gada – iekšējā audita sistēmas izveidošana pārvaldības, risku vadības un kontroles novērtēšanai ar mērķi nodrošināt pašvaldības efektīvu darbību.
VARAM īsteno administratīvi teritoriālo reformu, kuras mērķis ir izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, lai pašvaldības spētu nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, kā arī spētu sniegt iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām.
Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021. - 2027. gadam iekļauts uzdevums “Atbalsts reģionālajiem projektiem - reģionālo projektu programmas izveide”, kas, lai nodrošinātu atbalsta nepārtrauktību un reaģētu uz reģionāli specifiskiem izaicinājumiem, paredz nacionālā līmenī veidot reģionālo projektu programmu, piešķirot līdzekļus uzņēmējdarbības atbalsta projektiem, kā arī pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanai. Savukārt uzdevums “Pašvaldību finanšu sistēmas pilnveidošana”, lai nodrošinātu, ka pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas ietvaros pašvaldībām piešķirtie līdzekļi tiktu izmantoti pašvaldības izaugsmes veicināšanai, nosaka, ka daļa no piešķirtā finansējuma pašvaldībām ir jāizlieto uzņēmējdarbības vai sniegto pakalpojumu efektivitātes veicināšanai.
 
4. Piedāvātā redakcija: Informatīvā ziņojuma 14.lpp:  Latvija ir saņēmusi virkni rekomendāciju no OECD ekspertiem attiecībā uz nepieciešamību uzlabot vides nodokļu efektivitāti integrētāku piekrastes zonu pārvaldību, atkritumu apsaimniekošanu un pārstrādi, notekūdeņu un kanalizācijas sistēmu, kā arī vides statistiku un monitoringa sistēmu. Pārskata periodā, atsaucoties uz ieteikumiem, ir veikti šādi pasākumi.

5. Piedāvātā teksta redakcija Infomatīvā ziņojuma 15.lpp: Lai novērtētu Valsts ilgtermiņa tematiskā  plānojuma Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai īstenošanu, 2020.gadā Ministru Kabinetā iesniegts informatīvais ziņojums “Par Valsts ilgtermiņa tematisko plānojumu Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai īstenošanas 2016.-2019.gadā starpposma novērtējumu”. Ziņojumā  secināts, ka piekrastes apmeklējumu skaits palielinās,  līdz ar to, lai nodrošinātu veģetācijas saglabāšanos, ir nepieciešams pilnveidot  publisko infrastruktūru apmeklētāju plūsmas regulēšanai.  

6. Papildināt Infomatīvā ziņojuma 27.lpp rakstīto: 
Reģionālā attīstība
VARAM eksperti ir piedalījušies OECD Reģionālās attīstības politikas komitejā  un Vietējās ekonomikas un nodarbinātības attīstības programmā (LEED), kas sniedz iespējas apmainīties ar labo praksi tādās jomās kā ekonomiskās izaugsmes veicināšana reģionos, t.sk. inovatīvi pārvaldes risinājumi, atbalsta instrumenti ekonomikas veicināšanai reģionālajā un vietējā līmenī, prasmju attīstīšanai, kapacitātes celšana vietējo pašvaldību un reģionu speciālistiem ilgtspējīgas teritoriju attīstības plānošanā un īstenošanā, kā arī teritoriju attīstības analīze, monitorings, datu pieejamība.
Vairāki OECD LEED skatāmie jautājumi ir ārpus VARAM kompetences (nodarbinātības, sociālās iekļaušanās, izglītības u.c. ), līdz ar to tiek nodrošināta viedokļu apmaiņa ar nozaru ministrijām (EM, LM, IZM, KM u.c.). Tāpat nepieciešamības gadījumā tiek apzināta pašvaldību pieredze (piem., par rīcību saistībā ar COVID ietekmes mazināšanu), vai tiek izplatīta pašvaldībām attiecīgā informācija (piem., dalība pasākumos).

7. Piedāvātā redakcija Infomatīvā ziņojuma 31.lpp: Reģionālā attīstība