Atzinums

Lūdzam izvērtēt rīkojuma projekta atbilstību Meža likuma 44. panta ceturtās daļas ievaddaļai, ar attiecīgu izvērtējumu papildinot anotāciju un nepieciešamības gadījumā attiecīgi precizējot rīkojuma projekta 1. un 3. punktu.

Pamatojums: Saskaņā ar Meža likuma 44. panta ievaddaļu zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu. Līdz ar to minētā tiesību norma noteic nepieciešamību attiecīgā nekustamā īpašuma valdītājam ikreiz saņemt  Ministru kabineta atļauju veikt noteiktu tiesisku darbību - vai nu privatizēt attiecīgās zemes vienības sastāvā ietilpstošo valsts meža zemi, vai arī to atsavināt. Tieslietu ministrijas ieskatā konkrētā Meža likuma tiesību norma neparedz ka Ministru kabinets var dot vispārīgu atļauju rīcībai ar meža zemi nākotnē, nevērtējot katru konkrēto gadījumu. Turklāt nekustamo īpašumu atsavināšanai un privatizācijai ir atšķirīgs tiesiskais regulējums. Minēto apliecina arī līdzšinējā attiecīgo Ministru kabineta rīkojumu izstrādes prakse (sk., piemēram, Ministru kabineta 2024. gada 28. maija rīkojumu Nr.402 "Par valsts meža zemes Kadagā, Ādažu pagastā, Ādažu novadā, privatizāciju" un Ministru kabineta 2024. gada 4. jūlija rīkojumu Nr.529 "Par valsts meža zemes "Mazezeri" Ģibuļu pagastā, Talsu novadā, atsavināšanu") un anotācijas 1.3. sadaļas "Risinājuma aprakstā" norādītais: "ja Zemesgabala privatizācija tiek izbeigta, bet pēc tam saņemts tā atsavināšanas ierosinājums, jāvirza jauns Ministru kabineta rīkojuma projekts par atļauju Būvju īpašuma īpašniekam, atsavinot Zemesgabalu, atsavināt arī tā sastāvā esošo valsts meža zemi."

-

Lūdzam precizēt rīkojuma projekta izstrādes tiesisko pamatojumu, svītrojot no tā atsauces uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 14. panta trešo daļu un Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 5. panta trešo prim daļu, kā arī pamatojumu papildinot ar Valsts sekretāru 14.12.2023. sanāksmes protokollēmuma Nr.38, 1. §, 2. punktu.

Pamatojums: 1. Valsts sekretāru 14.12.2023. sanāksmes protokollēmuma Nr.38, 1. §, 2. punkts uzdod Ekonomikas ministrijai nodrošināt, lai līdz 2024.gada 31.decembrim Ministru kabinetā tiktu pieņemts lēmums par privatizācijas ierosinājumiem tiem SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" valdījumā esošajiem zemesgabaliem, kuru sastāvā reģistrēta meža zeme.
                     2. Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 14. panta trešā daļa un Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 5. panta trešā prim daļa noteic SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" kompetenci lēmumu pieņemšanā privatizācijas jomā.

-

Ņemot vērā iebildumus par rīkojuma projekta saturu un tā pamatojumu, lūdzam attiecīgi precizēt arī rīkojuma projekta izstrādes mērķi.

-

Lūdzam anotācijā pamatot privatizācijai vai atsavināšanai nododamās valsts meža zemes attiecīgā platībā (0,2700 ha) nepieciešamību uz tās atrodošo būvju uzturēšanai un norādīt dokumentus, no kuriem tas izriet.

Pamatojums: "Risinājuma aprakstā" norādīts, ka zemesgabalā esošā valsts meža zeme ir platībā, kuras privatizācija ir atļauta, nepiemērojot šajā apakšpunktā noteiktos papildu kritērijus, t.i., līdz 0,5 ha platībā, pamatojot to, ka saskaņā ar Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3. punkta “a” apakšpunktu zemesgrāmatā ierakstītas valsts meža zemes privatizāciju vai atsavināšanu lauku apvidos var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, privatizējot, kā arī atsavinot ēku (būvju) īpašniekiem zemi, ko aizņem būves un pagalms, kā arī šo būvju uzturēšanai nepieciešamo zemi līdz 0,5 hektāru platībā vai vairāk, ja ir vajadzīga funkcionāli lielāka platība vai, ja valsts meža zemes nodalīšana līdz 0,5 hektāriem nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, vai, ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai.
                Kaut arī attiecīgā meža zeme atbilstoši anotācijā norādītajam un Tiesību akta lietai pievienotajiem dokumentiem aizņem tikai 0,2700 ha platību, nepieciešams anotācijā pamatot meža zemes attiecīgā platībā nepieciešamību uz tās atrodošo būvju uzturēšanai, jo Meža likumā paredzēts, ka šāds kritērijs ir vērtējams jebkurā gadījumā - arī, ja privatizācijai/atsavināšanai tiek nodota zeme līdz 0,5 hektāru platībā. Bez Meža likumā izvirzītajiem kritērijiem, ir jāvērtē arī citos normatīvajos aktos noteikto. "Pašreizējās situācijas" aprakstā norādīts, ka ēkas īpašnieks zemesgabalu lieto saskaņā ar likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 38. pantu. Minētā panta piektā daļa noteic, ka, ja normatīvie akti neparedz kārtību, kādā nosakāma lietošanā esošās zemes platība un robežas, to nosaka būves īpašnieks un zemes īpašnieks, rakstveidā vienojoties. Funkcionāli nepieciešamajai zemei ir jāatbilst teritorijas plānošanas un apbūves noteikumiem, ko nosaka pašvaldība.

 

-

Lūdzam precizēt rīkojuma projekta nosaukumu atbilstoši tā saturam.

Pamatojums: rīkojuma projekta 1. punkts paredz
Saskaņā ar Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 3. punkta "a" apakšpunktu atļaut, privatizējot vai atsavinot ēku (būvju) īpašniekam nekustamo īpašumu "Ēveles Krejotava" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 94540070214) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 94540070214) 2,2500 ha platībā – Ēveles pagastā, Valmieras novadā, privatizēt vai atsavināt arī minētās zemes vienības sastāvā esošo meža zemi 0,2700 ha platībā. Savukārt "pārdošana" atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 3. panta pirmajai daļai ir tikai viens no likumā paredzētajiem valsts mantas atsavināšanas veidiem. Turklāt arī likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 2. panta otrā daļa noteic, ka valsts nekustamā īpašuma privatizācijā bez pārdošanas ir izmantojamas arī citas valsts īpašuma privatizācijas metodes. Līdz ar to secināms, ka termins "pārdošana" ir ar daudz šaurāku tvērumu nekā termini "privatizācija" un "atsavināšana".

-

Lūdzam precizēt anotācijas 7. sadaļu - saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" 15. punktu.

-

Lūdzam precizēt anotācijā "1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi", norādot to, kas notiks ar zemes nomas līgumu pēc zemes pārdošanas.

-

Lūdzam precizēt anotācijā, norādot to, kāds ir minētās inženierbūves tiesiskais statuss.
"Pašreizējās situācijas" aprakstā norādīts, ka saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem, būve ar kadastra apzīmējumu 94540070214003 ir inženierbūve (artēziskā aka) un nav ierakstāma zemesgrāmatā saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 19. pantu. Šajā gadījumā nepieciešams precizēt minēto informāciju, jo likums "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" 19. pants noteic būves, kuras nav ierakstāmas zemesgrāmatā kā patstāvīgi īpašuma objekti, bet nevis, ka nav vispār ierakstāmas zemesgrāmatā, jo atbilstoši Zemesgrāmatu likuma 1. pantam nekustamo īpašumu ierakstīšana un lietu tiesību nostiprināšana ir obligāta.

-

Pie rīkojuma izpildes lūdzam precizēt datus kadastra informācijas sistēmā, norādot to, ka meža zemes platība ir 0,2700 ha, nevis 0,2600 ha.

-

Lūdzam precizēt anotāciju, norādot to, kāda ir privatizācijai/atsavināšanai nododamajam nekustamajam īpašumam noteikto apgrūtinājumu ietekme uz rīkojuma izpildi.

Papildus informējam, ka atbilstoši tiesu praksei atzīmes veidā zemesgrāmatā izdarīts ieraksts par ceļa servitūtu neapliecina ceļa servitūta nodibināšanu par labu kādam nekustamajam īpašumam (sk. Senāta Civillietu departamenta 2013. gada 9. oktobra sprieduma lietā Nr. SKC-458/2013 (C12204010) 10.3. punktu). Zemesgrāmatā ierakstīta atzīme nerada lietu tiesību, kas lietošanas ziņā aprobežo svešu lietu, un nepiešķir tiesības pārvietoties pa strīdus ceļu. Tādējādi zemesgrāmatā ierakstītajai atzīmei par ceļa servitūtu nav lietu tiesību nodibinoša spēka par labu noteiktām personām vai īpašumiem”.

-