Atzinums

Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk tekstā arī LDDK) ir iepazinusies ar Tieslietu ministrijas (turpmāk tekstā arī TM) sagatavoto projektu “Informatīvais ziņojums par 2023. gadā spēkā esošo kadastrālo vērtību un kadastrālās vērtēšanas metodikas izmantošanu nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam 2025. gadam” (turpmāk tekstā - Projekts) un atbalsta nosacījumu, ka nav pieļaujama aktualizēto kadastrālo vērtību izmantošana nekustamā īpašuma nodokļa (turpmāk - NĪN) aprēķinam. Vienlaikus LDDK iebilst pret Projektā paredzēto iespējamību jebkad nākotnē balstīt NĪN uz aktualizētajām kadastrālajām vērtībām (turpmāk - KV).

Pamatojums
Spēkā esošais NĪN modelis izstrādāts 1996./97.gadā. Tas ir paredzēts pavisam citai - uz nosacītām lietojuma vērtībām balstītai kadastrālās vērtēšanas sistēmai, un ir absolūti nesaderīgs ar 2008.gadā ieviesto - uz atsavināšanas vērtībām balstīto kadastrālās vērtēšanas sistēmu.
Uz KV, kas balstīta iespējamā atsavināšanas vērtībā, nevar balstīt regulārus nodokļa maksājumus par īpašumiem, kurus īpašnieks neplāno atsavināt. Regulārus nodokļa maksājumus par īpašumiem, kurus īpašnieks neplāno atsavināt, bet lietot, var balstīt uz KV, kas ir balstītas lietošanas (īres, nomas) vērtībā.
  Kadastrālās vērtības zemei Latvijā pat viena lietošanas veida ietvaros ir pārāk atšķirīgas, lai visām KV zonām piemērotu vienotu likmi.  Piemēram, vienas pilsētas ietvaros  KV individuālās apbūves zemei var atšķirties līdz 111 reizēm, savukārt valsts ietvaros atšķirība var sasniegt pat 2500 reizes. Pat atmetot maksimālās vērtības, kā neraksturīgas, diapazons var sasniegt simts un vairāk reizes.
Arī daudzdzīvokļu apbūves zemei situācija ir līdzīga - vienas pilsētas ietvaros  KV var atšķirties līdz 110 reizēm, savukārt valsts ietvaros atšķirība var sasniegt pat 2900 reizes.
Tajā pašā laikā infrastruktūras uzturēšanas izmaksu un vidējā atalgojuma atšķirības dažādos reģionos nav tik izteiktas (līdz 1,6 reizēm), turklāt, vairākās valsts sniegto pakalpojumu nozarēs atalgojums vispār nav atkarīgs no darba vietas ģeogrāfiskā izvietojuma.
Pastāvot tik plašam KV diapazonam ir neiespējami ar vienotu likmi noteikt ar iedzīvotāju ienākumiem samērīgu NĪN. Piemēram, nosakot par 1500 m2 mājoklim piekritīgo zemi zemāko KV galā minimālu NĪN, kas varētu būt 24 līdz 36 euro gadā, tad vidēji augsto KV daļā minimālu NĪN būtu 2400 līdz 3600 euro gadā.
Par to, ka KV nav objektīvs lielums, liecina gan ļoti daudzi piemēri par acīmredzamām neatbilstībām, uz kurām pēdējo 18 gadu laikā dažādās darba grupās ir norādījusi Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), gan plašaziņas līdzekļos minētās acīmredzamās neatbilstības, gan tas, ka vēl arvien nav novērsta atšķirīga lietošanas mērķu piemērošana gadījumos, kad likumīgi uzsāktais īpašuma lietošanas veids nesakrīt ar teritoriju plānojumos noteiktajiem nākotnē pieļaujamo lietošanas mērķi, kad vēl arvien nav atrisināts jautājums par Meža valsts reģistrā reģistrēta meža zemes lietošanas mērķa noteikšanu atbilstīgi Meža likumā noteiktajam vienīgajam atļautajam lietošanas veidam u.c. Arī tas, ka KV vērtības ēkām un cita veida būvēm ir mainījušās līdzi kadastrālās vērtēšanas sistēmas izmaiņām liecina, ka KV nav objektīvs, bet no dažādiem subjektīviem faktoriem atkarīgs lielums. Objektīvs lielums ir garuma, laukuma un tilpuma mērvienībās izteikti nekustamo īpašumu parametri.
NĪN balstīšana uz atsavināšanas vērtībām atvasinātajām KV jau līdz šim no vairākām apdzīvotajām vietām ir izstūmušas vietējos iedzīvotājus, kas labākajā gadījumā ir pārcēlušies uz dzīvi citviet Latvijā, bet nereti ir pārcēlušies uz dzīvi ārpus Latvijas.
Smagākā situācija ir Rīgas reģiona mājsaimniecībām individuālās apbūves zonās,  kur vietējo iedzīvotāju iespējas turpināt dzīvot savos mājokļos tiek nodrošinātas tikai ar pašvaldības piešķirtajiem nodokļu atvieglojumiem. Piemēram, Jūrmalā vietējām mājsaimniecībām individuālās apbūves zonās par dzīvošanu savā mājoklī bez Jūrmalas pašvaldības piešķirtajiem atvieglojumiem NĪN tikai par zemi vien būtu mērāms vairākos simtos euro.
Tikmēr, kamēr KV tiks balstītas atsavināšanas vērtībās, nekādi metodikas grozījumi, ko katrā to izdarīšanas reizē mēdz dēvēt par metodikas uzlabojumiem, nevar novērst ar mājsaimniecību vidējiem ienākumiem un uzņēmumu produktivitātes diapazonu nesamērīgi plašo KV izvērsumu.
Par to, ka regulāri maksājamā NĪN balstīšana uz iespējamās atsavināšanas vērtībām balstītās KV nav labs risinājums, liecina arī tas, ka Latvijā ir ievērojami zemāks jaunuzcelto uzņēmējdarbības ēku un mājokļu skaits, nekā pārējās Baltijas valstīs. 
Ņemot vērā augšminēto, regulāri maksājamo NĪN turpmāk nevar balstīt uz KV, kas ir atvasinātas no iespējamās atsavināšanas vērtībām.

Priekšlikums
NĪN vajadzībām izstrādāt uz lietošanas vērtībām balstītas KV, savukārt uz iespējamās atsavināšanas vērtībām balstītās KV izmantot atsavināšanas darījumu aplikšanai ar nodevām.
 

-