Atzinums

Likumprojekta 6.pantā un arī turpmāk likumprojekta 3.0 redakcijas normās visu terminu “uzņēmums” lietojums aizstāts ar terminu “komersants”, radot neskaidrību par terminu lietojuma jēgu.
Atbilstoši Komerclikuma 18.pantā sniegtajai definīcijai, Uzņēmums ir organizatoriski saimnieciska vienība. Uzņēmumā ietilpst komersantam piederošas ķermeniskas un bezķermeniskas lietas, kā arī citi saimnieciski labumi (vērtības), kurus komersants izmanto komercdarbības veikšanai.
Līdz ar norādīto, likumprojekta redakcijā 2.0 jēdziena “piegādātāja uzņēmums” lietojums bija skaidrs – vērtējot piegādes drošības ietekmes faktorus, tika ņemti vērā ne vien pašu piegādātāju (subjektu)  raksturojošie faktori, bet arī faktori, kas raksturo tā mantas kopību.
Redakcijā 3.0 veiktie precizējumi, tehniski aizstāj terminu “uzņēmums” ar terminu “komersants”, radot jaunu jēdzienu “piegādātāja komersants”, kura lietojums nav saprotams.
Lai izvairītos no neskaidrības, vēlams pārdomāt termina “uzņēmums” un "komersants” lietojumu un nepieciešamības gadījumā definēt terminu “piegādātājs” (ja piegādātājs var būt tikai speciālais tiesību subjekts – piem. komersants), un 6.pantā norādīt, ka tiek vērtēti piegādes drošības faktori, kas raksturo piegādātāju (kā subjektu), nevis piegādātāja komersantu.
Vienlaikus norādām, ka, iespējams, piegādātājs aizsardzības industrijā varētu būt ne tikai komersants, bet arī cits tiesību subjekts (tai skaitā ārvalstu publisko tiesību persona), tādēļ termins “piegādātājs” ne visur aizstājams ar terminu “komersants”. Šāds secinājums izriet arī no norādes  anotācijā, ka sadarbība var tikt plānota ar komersantiem, pētniecības iestādēm, publiskām personām un starptautiskām organizācijām un no 6.panta pirmajā daļā norādītā, ka piegādes drošības ietekmes faktori vērtējami arī attiecībā uz pakalpojumiem. Pakalpojumu spektrā varētu būt arī sadarbība ar izpētes centriem, universitātēm u.tml., kas nav komersanti. 

 

-